9. pants

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Andrejs

Judins - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92.

panta otrajam teikumam.

Speciālā subjekta definēšanai Krimināllikumā tiekot izmantoti

dažādi juridiskie paņēmieni, kuru izvēli varot ietekmēt tādu citu

normatīvo aktu esība, kuri raksturo speciālā subjekta pazīmes,

nepieciešamība sašaurināt vai paplašināt kāda jēdziena tvērumu,

konstruējamās tiesību normas novitāte, krimināltiesību tradīcija

un citi apsvērumi.

Tas, ka Krimināllikuma sevišķās daļas pantā ir norādītas

speciālo subjektu raksturojošās pazīmes, neizslēdzot arī citu

normatīvo aktu izmantošanu, lai raksturotu un konstatētu speciālā

subjekta esību. Tomēr Krimināllikumā formulētā valsts

amatpersonas definīcija no teorijas viedokļa varot būt arī

pietiekama valsts amatpersonas tiesiskā statusa konstatēšanai,

proti, varot tikt izmantota autonomi. Taču gan krimināltiesību

doktrīnā, gan arī tiesu praksē, kvalificējot noziedzīgus

nodarījumus kopsakarā ar speciālo subjektu - valsts amatpersonu

-, vienmēr tiekot ņemta vērā gan Krimināllikumā nostiprinātā

valsts amatpersonas definīcija, gan arī Interešu konflikta

novēršanas likumā iekļautais valsts amatpersonu uzskaitījums.

Šajos likumos ietvertās definīcijas neesot savstarpējā pretrunā,

un speciālajā likumā - Interešu konflikta novēršanas likumā -

iekļautais valsts amatpersonu uzskaitījums atklājot un palīdzot

labāk saprast Krimināllikumā lietoto valsts amatpersonas

jēdzienu, ciktāl tas nepieciešams Krimināllikuma mērķu

sasniegšanai.

Valsts amatpersonas statusa konstatēšana katrā konkrētajā

gadījumā prasot padziļinātu analīzi un izvērtējumu, vai konkrētas

personas tiesiskais statuss, kompetence, pilnvaru apjoms atbilst

apstrīdētajā normā paredzētajam. Šāda analīze un korektu

secinājumu izdarīšana neesot iespējama, operējot tikai ar

Krimināllikumā paredzēto. Veicot šādu analīzi, vajagot izmantot

krimināltiesību teorijas atzinumus, judikatūru un arī citus

normatīvos aktus. Minēto avotu izmantošana, interpretējot un

piemērojot apstrīdēto normu, neradot jaunas tiesību normas, bet

vien atklājot jau esošās tiesību normas saturu un radot

priekšnosacījumus tās korektai piemērošanai.

Ar Krimināllikuma pieņemšanu neesot grozīts valsts un

pašvaldību kapitālsabiedrību direktoru, pārvaldnieku, vēlāk - arī

valžu un padomju locekļu krimināltiesiskais statuss. Minētās

personas esot atzītas par valsts amatpersonām gan Latvijas

Kriminālkodeksa 162. panta trešajā daļā, gan arī apstrīdētajā

normā.

Dr. iur. Andrejs Judins norāda: arī pirms 2014. gada

15. maija grozījumiem gan krimināltiesību teorijā, gan

Krimināllikuma piemērošanas praksē valsts un pašvaldību

kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļi tika uzskatīti par

valsts amatpersonām apstrīdētās normas izpratnē, un tas pats

attiecas uz jēdzienu "valsts vai pašvaldības manta un

finanšu līdzekļi", kas tika interpretēts plašāk nekā

komerctiesībās un aptvēra arī valsts un pašvaldību

kapitālsabiedrību mantu.