Par Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2004. gada 2. janvāra līdz 2013. gada 31. martam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Baltijas Starptautiskās

akadēmijas asociētais profesors Dr. iur. Dainis

Mežulis - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst definējumu

veidošanas prasībām krimināltiesībās un valsts amatpersonas

jēdziens apstrīdētajā normā nav analogs valsts amatpersonas

definējumam Interešu konflikta novēršanas likumā. Apstrīdētajā

normā valsts amatpersonas definējums esot sašaurināts, tādēļ arī

likumdevējs atteicies no dispozīcijas, kuras saturs būtu

noskaidrojams, pamatojoties uz citiem normatīvajiem aktiem.

Apstrīdētajā normā esot iekļautas divas valsts amatpersonas

pazīmes: statuss (valsts varas pārstāvis vai persona, kura

pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta

pienākumus) un tiesības (pieņemt lēmumus, kas saistoši citām

personām; veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai

sodīšanas funkcijas; rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai

finanšu līdzekļiem).

Attiecībā uz pirmo pazīmi apstrīdētajā normā dotas vispārīgas

norādes, bet konkrētas valsts varas pārstāvju vai dienestā esošu

amatu kategorijas neesot uzskaitītas, tā ka to noskaidrošanai

vajagot izmantot citus tiesību avotus. Ņemot vērā to, ka

noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā parasti esot

saistīti ar nonākšanu interešu konfliktā un ka ne judikatūrā, ne

doktrīnā neesot rodama atziņa, ka kāda no Interešu konflikta

novēršanas likumā minētajām valsts amatpersonām nebūtu pakļauta

kriminālatbildībai par amatnoziegumu, pirmās pazīmes esība esot

konstatējama atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likumā

paredzētajam valsts amatpersonu uzskaitījumam.

Savukārt par sašaurinātu valsts amatpersonas definējumu

apstrīdētā norma esot uzskatāma otras pazīmes dēļ, proti,

attiecībā uz nodarījuma izdarīšanas brīdi vajagot ne vien formāli

konstatēt atbilstību Interešu konflikta novēršanas likumam, bet

konstatēt arī to, ka persona minētajā brīdī saskaņā ar tiesību

aktiem bija pilnvarota pieņemt apstrīdētajā normā paredzētos

lēmumus, veikt noteiktas funkcijas vai rīkoties ar noteikto

mantu.

Attiecībā uz 2014. gada 15. maija grozījumiem Dr. iur.

Dainis Mežulis norāda, ka tos varot vērtēt tikai kontekstā ar

Interešu konflikta novēršanas likumu. Ja jau pēc 2014. gada 15.

maija grozījumu pieņemšanas Interešu konflikta novēršanas likumā

noteiktais valsts amatpersonu loks netika mainīts, tad arī

Krimināllikumā tas neesot mainījies.