12. pants

Augstākā tiesa informē, ka līdz 2014. gada 13.

jūnijam spēkā stājies galīgais nolēmums 43 lietās, kurās pie

kriminālatbildības saukta valsts amatpersona.

Augstākā tiesa norāda uz nolēmumiem, kuros vērtēts

apstrīdētajā normā ietvertais valsts amatpersonas jēdziens

lietās, kurās galīgais nolēmums stājies spēkā līdz 2014. gada 13.

jūnijam: Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2004. gada

10. februāra lēmums lietā Nr. SKK-55/2004, 2008. gada 22. janvāra

lēmums lietā Nr. SKK-3/2008 un 2008. gada 29. decembra lēmums

lietā Nr. SKK-699/2008. Savukārt sešās lietās galīgais nolēmums

līdz 2014. gada 13. jūnijam nav stājies spēkā: Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta 2006. gada 17. marta lēmums lietā Nr.

SKK-162/2006, 2011. gada 20. janvāra lēmums lietā Nr. SKK-2/2011,

2017. gada 14. decembra lēmums lietā Nr. SKK-558/2017, 2019. gada

18. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-5/2019, 2019. gada 25. aprīļa

lēmums lietā Nr. SKK-33/2019 un 2019. gada 27. maija lēmums lietā

Nr. SKK-80/2019.

Turklāt Augstākā tiesa vērš uzmanību uz to, ka apstrīdētajā

normā sniegta valsts amatpersonas legāldefinīcija, savukārt

personas pie kriminālatbildības tiekot sauktas pēc Krimināllikuma

normām, kuras satur dispozīciju un sankciju, - līdz ar to neesot

izslēdzama iespējamība, ka valsts amatpersonas jēdziens izmantots

arī citās krimināllietās.

Attiecībā uz kapitālsabiedrības amatpersonu kā speciālo

subjektu Augstākā tiesa norāda, ka noderīgas varētu būt atziņas

no Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2001. gada 14.

augusta lēmuma lietā Nr. SKK-243/2001.

Secinājumu

daļa