12. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Augstākā tiesa informē, ka līdz 2014. gada 13.
jūnijam spēkā stājies galīgais nolēmums 43 lietās, kurās pie
kriminālatbildības saukta valsts amatpersona.
Augstākā tiesa norāda uz nolēmumiem, kuros vērtēts
apstrīdētajā normā ietvertais valsts amatpersonas jēdziens
lietās, kurās galīgais nolēmums stājies spēkā līdz 2014. gada 13.
jūnijam: Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2004. gada
10. februāra lēmums lietā Nr. SKK-55/2004, 2008. gada 22. janvāra
lēmums lietā Nr. SKK-3/2008 un 2008. gada 29. decembra lēmums
lietā Nr. SKK-699/2008. Savukārt sešās lietās galīgais nolēmums
līdz 2014. gada 13. jūnijam nav stājies spēkā: Augstākās tiesas
Krimināllietu departamenta 2006. gada 17. marta lēmums lietā Nr.
SKK-162/2006, 2011. gada 20. janvāra lēmums lietā Nr. SKK-2/2011,
2017. gada 14. decembra lēmums lietā Nr. SKK-558/2017, 2019. gada
18. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-5/2019, 2019. gada 25. aprīļa
lēmums lietā Nr. SKK-33/2019 un 2019. gada 27. maija lēmums lietā
Nr. SKK-80/2019.
Turklāt Augstākā tiesa vērš uzmanību uz to, ka apstrīdētajā
normā sniegta valsts amatpersonas legāldefinīcija, savukārt
personas pie kriminālatbildības tiekot sauktas pēc Krimināllikuma
normām, kuras satur dispozīciju un sankciju, - līdz ar to neesot
izslēdzama iespējamība, ka valsts amatpersonas jēdziens izmantots
arī citās krimināllietās.
Attiecībā uz kapitālsabiedrības amatpersonu kā speciālo
subjektu Augstākā tiesa norāda, ka noderīgas varētu būt atziņas
no Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2001. gada 14.
augusta lēmuma lietā Nr. SKK-243/2001.
Secinājumu
daļa