20. pants

Tiesību normu interpretācija nozīmē tiesību normas

satura izzināšanu, visupirms noskaidrojot tajā lietoto vārdu

nozīmi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma

lietā Nr. 2010-40-03 9. punktu).

Apstrīdētā norma paredz, ka "par valsts amatpersonām

uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura

pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta

pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši

citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības,

kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts

vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem".

No apstrīdētās normas teksta izriet, ka par valsts

amatpersonām uzskatāmi:

1) valsts varas pārstāvji;

2) citas personas, kuras nav valsts varas pārstāvji, taču

pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta

pienākumus un ir tiesīgas:

a) pieņemt lēmumus, kas ir saistoši citām personām,

b) veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas

funkcijas vai

c) rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu

līdzekļiem (sal. sk. arī: Krastiņš U., Liholaja V.,

Niedre A. Krimināllikuma zinātniski - praktiskais komentārs. 3.

Sevišķā daļa. Rīga: firma "AFS", 2007, 412.-413.

lpp.).

Krimināllikuma 316. panta izpratnē obligāta valsts

amatpersonas pazīme ir esība "valsts varas pārstāvja"

statusā vai "valsts vai pašvaldības dienesta pienākumu

pildīšana". Turklāt apstrīdētās normas formulējumā lietotais

saiklis "un" ļauj secināt, ka pazīme "valsts vai

pašvaldības dienesta pienākumu pildīšana" ir kumulatīva ar

šajā pašā normā ietvertajām pazīmēm - tiesībām pieņemt lēmumus,

kas ir saistoši citām personām, tiesībām veikt uzraudzības,

kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, tiesībām rīkoties ar

valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem.

Līdz ar to no apstrīdētās normas gramatiskās interpretācijas

izriet, ka tās subjekti ir divas personu kategorijas, pirmkārt,

valsts varas pārstāvji, otrkārt, personas, kuras pilda valsts vai

pašvaldības dienesta pienākumus un, tos pildot, ir tiesīgas: a)

pieņemt lēmumus, kas ir saistoši citām personām; b) veikt

uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai c)

rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem.

Šādā veidā apstrīdētajā normā definējot ietverto personu

kategorijas, likumdevējs nav pārkāpis Satversmes 92. panta otrajā

teikumā noteiktās tiesību normas skaidrības un paredzamības

prasības. Savukārt to, kā apstrīdētā norma piemērota Pieteikumu

iesniedzējiem konkrētās krimināllietas ietvaros, Satversmes tiesa

savas kompetences ietvaros nevērtē.

Attiecībā uz apstrīdētajā normā ietverto kategoriju personām,

kuras pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības

dienesta pienākumus un ir tiesīgas veikt noteiktas funkcijas,

būtu jāapsver laika perioda un regulējamo attiecību objektīvās

atšķirības brīdī, kad apstrīdētā norma tika pieņemta, un brīdī,

kad tā tiek interpretēta piemērošanai konkrētam gadījumam. Ne

Krimināllikuma pieņemšanas laikā, ne laikā, kad Pieteikumu

iesniedzēji veica darbības, par kurām tika saukti pie

kriminālatbildības un sodīti, valstī nepastāvēja visaptverošs

valsts dienests un nebija spēkā neviens tāds normatīvais akts,

kas definētu valsts vai pašvaldības dienesta jēdzienu, kā arī to,

kādu dienesta pienākumu veikšana šo dienestu raksturo. Tomēr

jēdziens "valsts dienests" var tikt saprasts ne tikai

tā institucionālajā, bet arī funkcionālajā nozīmē un tas vien, ka

valstī nav vienota valsts un pašvaldības dienesta, pats par sevi

nav pamats apstrīdētās normas atzīšanai par neskaidru vai

neparedzamu.