21. pants

Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, viņiem, lai

nonāktu pie apstrīdētās normas sistēmiskās interpretācijas

rezultāta, apstrīdēto normu būtu vajadzējis interpretēt kopsakarā

ar vairāk nekā 10 likumiem un tas norādot uz šādas

interpretācijas nepietiekamu skaidrību un paredzamību.

Tas, ka krimināltiesību normu satura noskaidrošanai

nepieciešams izmantot arī kādu citu likumu, pats par sevi nav

pretrunā ar prasību pēc krimināltiesību normu skaidrības un

paredzamības. Lai noskaidrotu, vai personas ieņemtais amats

atbilst definētajām speciālā subjekta pazīmēm, nav nepieciešams

izvērtēt pilnīgi visus normatīvos aktus, kuros tas pieminēts, bet

gan tikai tos, kuri palīdz atklāt normas saturu.

21.1. Krimināllikuma XXIV nodaļā paredzēta

kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem valsts

institūciju dienestā. Šajā nodaļā iekļauta arī apstrīdētā norma

un norma, saskaņā ar kuru Pieteikumu iesniedzēji saukti pie

kriminālatbildības un sodīti. Krimināllikuma XXIV nodaļas mērķis

ir aizsargāt valsts un pašvaldības institūciju, valsts dienesta

normālu darbību.

21.2. Satversmes tiesa jau ir vērtējusi, kādas personas

krimināltiesībās tiek uzskatītas par valsts amatpersonām.

Satversmes tiesa to vērtēja saistībā ar tiesību normu, kas

noteica kriminālatbildību par neslavas celšanu varas pārstāvim

vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar

šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu, un secināja, ka

Krimināllikumā valsts amatpersonas jēdziens ir noteikts

vispārīgi, savukārt Interešu konflikta novēršanas likumā ir gan

ietverts vispārīgais šā jēdziena definējums, gan arī konkretizēts

attiecīgo amatpersonu loks. Satversmes tiesa norādīja: kaut arī

Interešu konflikta novēršanas likuma mērķis ir vērsts uz

pienākumu un atbildības apjomu, kas valsts amatpersonai,

neapšaubāmi, ir lielāks nekā ikvienai citai personai, tomēr

minētās personas pēc būtības atbilst Krimināllikuma 316. pantā

ietvertajam valsts amatpersonas jēdzienam (sk. Satversmes

tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 35.

punktu).

Satversmes tiesas likuma 29. panta 2.1 daļa un 32.

panta otrā daļa paredz, ka Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā

tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un

pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī

fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to minētais

Satversmes tiesas spriedums, noskaidrojot apstrīdētās normas

saturu, bija jāņem vērā ikvienam, citstarp arī Pieteikumu

iesniedzējiem.

Lai gan Interešu konflikta novēršanas likumā minētās personas

pēc būtības atbilst Krimināllikuma 316. pantā ietvertajam valsts

amatpersonas jēdzienam, tomēr no apstrīdētās normas

interpretācijas neizriet, ka abos šajos likumos viens un tas pats

termins būtu interpretējams identiski. Kā norāda Dr. iur.

Andrejs Judins: Krimināllikuma 316. panta pirmā daļa nekad nav

uzskatīta par blanketu tiesību normu, kuras interpretācija un

piemērošana būtu atkarīga no tā, kas ir definēts citā normatīvajā

aktā. Arī Dr. iur. Valentija Liholaja norādījusi, ka

apstrīdētā norma var tikt piemērota patstāvīgi.

Likumdevējs ir izvēlējies apstrīdētajā normā ietvert

patstāvīgu legāldefinīciju. Tomēr, noskaidrojot tajā ietverto

valsts amatpersonas pazīmju saturu, ir jāņem vērā arī citi

normatīvie akti, savukārt attiecīgās amatpersonas amata

pienākumi, kas ietverti nolikumos, statūtos, darba līgumos un

amata aprakstos, palīdz atklāt konkrētā amata funkcijas un tā

pildītāja tiesības.

21.3. Interešu konflikta novēršanas likuma mērķis ir

nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs,

novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu

partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz

valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības

atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības

uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Interešu konflikta novēršanas likuma 4. pantā ir noteikts

valsts amatpersonu loks - panta pirmā daļa ietver valsts

amatpersonu amatu uzskaitījumu, savukārt otrā daļa - valsts

amatpersonas amata pazīmes atbilstoši veicamajām funkcijām.

Laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām tika

saukti pie kriminālatbildības un sodīti, minētā panta pirmās

daļas 19. punkts noteica, ka valsts vai pašvaldības

kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis ir valsts

amatpersona, savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu par

valsts amatpersonām bija uzskatāmas arī personas, kurām, pildot

amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā

arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas

attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā

pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības

mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. Atbilstoši Interešu

konflikta novēršanas likuma 18. panta otrajai daļai, kas bija

spēkā laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām

tika saukti pie kriminālatbildības un sodīti, rīcība ar publiskas

personas institūcijas mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, šā

likuma izpratnē bija pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma

sagatavošana vai pieņemšana par publiskas personas institūcijas

mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā vai

atsavināšanu citām personām, kā arī par publiskas personas

institūcijas finanšu līdzekļu pārdali.

21.4. Pieteikuma iesniedzējs Gunārs Cvetkovs norādījis,

ka nekad neesot bijis valsts amatpersona Interešu konflikta

novēršanas likuma izpratnē, to apliecinot arī Valsts ieņēmumu

dienesta vēstule (sk. lietas materiālu 5. sēj. 142.-143.

lp.), un nekad neesot iesniedzis valsts amatpersonas

deklarāciju.

Satversmes tiesa jau norādīja, ka apstrīdētajā normā ir

ietverta patstāvīga legāldefinīcija, un Satversmes tiesa piekrīt

Dr. iur. Edvīna Danovska norādei, ka Krimināllikumā valsts

amatpersonas jēdziens lietots, lai definētu noziedzīgā nodarījuma

speciālo subjektu, savukārt Interešu konflikta novēršanas likumā

- lai noteiktu to subjektu loku, kuriem ir saistoši šajā likumā

noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi. Šie jēdzieni

minētajos normatīvajos aktos lietoti atšķirīgām vajadzībām, un

tiem ir atšķirīgs mērķis.

Līdz ar to persona varēja paredzēt, ka apstrīdētā norma var

tikt piemērota, balstoties tajās pazīmēs, kuras ir autonomi

interpretējamas.

21.5. Papildus norādāms, ka valsts kapitālsabiedrību

darbību regulē citstarp arī Publiskas personas finanšu līdzekļu

un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Tā 1. pants redakcijā,

kas bija spēkā laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības,

par kurām tika notiesāti, paredzēja, ka šā likuma mērķis ir

panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi un manta tiktu

izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst

to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot

valsts amatpersonu korupciju. Likuma 3. pants citstarp noteica

arī pienākumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām rīkoties ar

finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: 1) rīcībai jābūt

tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas

izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai

lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu; 3) manta

iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

novēršanas likuma mērķa tvērumā ietilpst arī lietderīga un

sabiedrības interesēm atbilstoša valsts un pašvaldību

kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu izlietošana. Nav pamata

uzskatīt, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbība būtu

kaut kādā ziņā nošķirama no sabiedrības intereses par finanšu

līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu. Turklāt tas atbilst

arī Krimināllikuma XXIV nodaļas mērķim aizsargāt valsts un

pašvaldības institūciju normālu darbību.

21.6. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētās

normas saturu neesot bijis iespējams izsecināt no tiesu prakses

un tiesību doktrīnas.

Satversmes tiesa iepriekš ir atzinusi, ka saskaņā ar

Satversmes 92. panta otro teikumu tam, vai iepriekš jau ir

izveidojusies judikatūra vai tiesu prakse par konkrētas tiesību

normas interpretāciju, nevar būt izšķirošas nozīmes, izvērtējot

šīs tiesību normas skaidrību un paredzamību, ja vien tās saturu

iespējams noskaidrot ar tiesību normu interpretācijas metodēm

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra sprieduma lietā

Nr. 2018-10-0103 21. punktu).

Arī Konvencijas 7. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tas

aizliegtu kriminālatbildību paredzošas normas skaidrot

pakāpeniski, izmantojot tiesu sniegto interpretāciju atsevišķās

lietās, ja vien šāda attīstība ir saskanīga ar attiecīgā

nozieguma būtību un ir bijusi saprātīgi paredzama (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 12. jūlija sprieduma lietā

"Jorgic v. Germany", pieteikums Nr. 74613/01, 101.

punktu un 2018. gada 28. augusta sprieduma lietā "Seychell

v. Malta", pieteikums Nr. 43328/14, 44. punktu). Arī

tad, ja tiesību norma tiek interpretēta pirmo reizi, tās

interpretācija ir atzīstama par paredzamu, ja tā ir saprātīga un

atbilstoša pārkāpuma raksturam (sk., piemēram, Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 12. jūlija sprieduma lietā

"Jorgic v. Germany", pieteikums Nr. 74613/01, 109.

punktu).

Satversmes tiesa norāda, ka laika periodā, kad Pieteikumu

iesniedzēji veica darbības, par kurām tika saukti pie

kriminālatbildības un sodīti, bija pieņemti vairāki tiesu

nolēmumi, kuros tiesas interpretējušas apstrīdēto normu,

piemērojušas to personām, kuras konkrēto lietu apstākļos pildīja

apstrīdētajā normā noteiktās funkcijas, un atzinušas apsūdzētos

par speciālajiem subjektiem saskaņā ar apstrīdēto normu. Tiesas,

vērtējot, vai apsūdzētā persona ir atzīstama par speciālo

subjektu, analizējušas tās amata pienākumus un tiesības, kas

izriet no personas amata apraksta, amata instrukcijas, nolikumiem

u. tml. (sk., piemēram, Augstākās tiesas Krimināllietu

departamenta 2004. gada 10. februāra lēmumu lietā Nr. SKK-55/2004

un 2008. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SKK-699/2008).

Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējiem bija pieejami tādi tiesu

nolēmumi, kuros, piemērojot apstrīdēto normu un speciālā subjekta

- valsts amatpersona - statusu, tika vērtēti personas amata

pienākumi un tiesības.

Ar Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2008. gada 29.

decembra lēmumu lietā Nr. SKK-699 par pareizu tika atzīta valsts

amatpersonas - Rīgas domes Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma

"Kurzemes nami" apsaimniekošanas nodaļas vadītājas -

izdarīta noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma

318. panta otrās daļas. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem bija

pieejams arī tāds tiesas nolēmums, kurā par Krimināllikuma

speciālo subjektu atzīta persona, kas pilda amata pienākumus

pašvaldības kapitālsabiedrībā.

Laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām

tika saukti pie kriminālatbildības un sodīti, Dr. iur.

Valentija Liholaja paudusi viedokli, ka legāldefinīcijas esot

maksimāli jāsaskaņo un valsts amatpersonas jēdziena izpratnei

Krimināllikumā un Interešu konflikta novēršanas likumā

nevajadzētu būt atšķirīgai, kaut arī atšķirīgs esot attiecīgo

tiesību aktu mērķis (sk.: Liholaja V. Noziedzīgi nodarījumi

valsts institūciju dienestā: likums un prakse, 2007, 11.

lp.). Savukārt Krimināllikuma komentāros citēts atbilstošā

redakcijā Interešu konflikta novēršanas likuma 4. pants (sk.,

piemēram: Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma

zinātniski - praktiskais komentārs. 3. Sevišķā daļa. Rīga: firma

"AFS", 2003, 391.-393. lpp.). 2004. gada tiesu

prakses apkopojumā norādīts, ka, norobežojot noziedzīgo

nodarījumu subjektus Krimināllikuma 196. un 316. panta izpratnē,

ir jāņem vērā Krimināllikumā sniegtais atbilstošais speciālo

subjektu definējums, kā arī citi normatīvie akti, piemēram,

Interešu konflikta novēršanas likums, un ka, kvalificējot

noziedzīgo nodarījumu, ir jānoskaidro arī apdraudējuma objekts,

kas Krimināllikuma XXIV un XIX nodaļā ir atšķirīgs (sk. 2004.

gada tiesu prakses apkopojuma 8. lp.).

Līdz ar to persona, izvērtējot tiesu judikatūru un tiesību

doktrīnu, varēja paredzēt, ka apstrīdētā norma var tikt

piemērota, balstoties tajās pazīmēs, kuras ir autonomi

interpretējamas un var tikt piemērotas, vērtējot konkrētos

personas amata pienākumus un tiesības, citstarp arī tad, ja

persona pilda amata pienākumus valsts vai pašvaldības

kapitālsabiedrībā.