22. pants

Katrs likums un tiesību norma ir pieņemta konkrētos

vēsturiskos apstākļos, kuros meklējama normas pieņemšanas

nepieciešamība. Likumdevēja griba izpaužas nevis detaļās, par ko

katram var būt savs viedoklis, bet kopīgā tendencē. Tā izpaužas,

balsojot par likumu kopumā, paļaujoties, ka teksts atbilst

nospraustajiem mērķiem un ka iestādes un tiesas, kuru pienākums

ir likumu piemērošana, iztulkos likumu saskaņā ar šiem mērķiem

(sk.: Meļķisis E. Tiesību normu iztulkošana. Rīga, Latvijas

Universitāte, 1999, 36.-38. lpp.).

22.1. 1996. gada 7. augustā Ministru kabinets iesniedza

Saeimai likumprojektu "Krimināllikums", kura 303. panta

pirmajā daļā bija noteikts: "Par dienestpersonām uzskatāmi

valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi

vai uz laiku izpilda valsts, autonoma valsts vai pašvaldības

uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai pašvaldības dienesta pienākumus

un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām

personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles,

izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai

pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem" (sk. lietas

materiālu 9. sēj. 85. lp.).

Izskatot minēto likumprojektu Saeimā, tika nolemts 303. panta

pirmajā daļā aizstāt vārdus "dienestpersonām" ar

vārdiem "valsts amatpersonām" un mainīt arī likuma

pantu numerāciju, līdz ar to valsts amatpersonas jēdziens tika

ietverts Krimināllikuma 316. pantā (sk. lietas materiālu 9.

sēj. 98. lp.). Krimināllikums pieņemts Saeimā 1998. gada 18.

maijā.

1998. gada 20. maijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis

pieprasīja 1998. gada 18. maijā pieņemtā Krimināllikuma

otrreizēju caurlūkošanu, ierosinot citstarp arī saskaņot

Krimināllikuma 196. panta redakciju ar Krimināllikuma XXIV

nodaļas noteikumiem, jo varot rasties pārpratumi un neskaidrības

likuma XXIV nodaļas normu piemērošanā, lai sauktu pie atbildības

dažu kategoriju amatpersonas (sk. lietas materiālu 9. sēj.

100. lp.).

Krimināllikuma otrreizējās caurlūkošanas laikā attiecībā uz tā

196. pantu tika iesniegti divi priekšlikumi. Saeimas deputāta

Jura Kaksīša priekšlikums paredzēja aizstāt vārdu

"uzņēmuma" ar vārdiem "nevalstiska uzņēmuma

(uzņēmējsabiedrības)" (sk. lietas materiālu 9. sēj. 103.

lp.), bet deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - izteikt pantu

jaunā redakcijā (sk. lietas materiālu 9. sēj. 108. lp.).

Abi priekšlikumi Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas

1998. gada 12. jūnija sēdē tika noraidīti (sk. lietas

materiālu 9. sēj. 82. lp.).

Savukārt attiecībā uz 316. panta pirmo daļu tika iesniegti

vairāki priekšlikumi:

1) Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt vārdus

"autonoma valsts";

2) Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums izslēgt vārdus

"autonoma valsts vai pašvaldības uzņēmuma

(uzņēmējsabiedrības)" un izteikt daļu šādā redakcijā:

"Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji,

kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda

valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus (atrodas publiskā

dienesta attiecībās) un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas

saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības,

kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts

vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem (izpilda publiski

tiesiskas funkcijas), kā arī ikviena cita persona, kura neatrodas

publiskā dienesta attiecībās, bet kura pastāvīgi vai uz laiku

izpilda iepriekš minētās publiski tiesiskās funkcijas";

3) Saeimas deputāta Jura Kaksīša priekšlikums izteikt daļu

šādā redakcijā: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi varas

pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku

izpilda dienesta pienākumus valsts vai pašvaldības iestādēs,

uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai citās valsts vai pašvaldības

institūcijās un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir

saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības,

kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju vai rīkoties ar valsts

vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem" (sk. lietas

materiālu 9. sēj. 103., 106., 108. un 113. lp.).

Atzinumu par iesniegtajiem priekšlikumiem sniedza arī

Krimināllikuma projekta izstrādes darba grupa, citstarp norādot,

ka atbalsta Valsts prezidenta un Saeimas deputāta Jura Kaksīša

priekšlikumus attiecībā uz likuma 196.-199. pantu, jo pēc trešajā

lasījumā izdarītajiem grozījumiem radušās pretrunas ar likuma

317.-318., 320. un 323. pantu. Tāpat atzinumā norādīts, ka darba

grupa atbalsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu

attiecībā uz 316. pantu (sk. lietas materiālu 9. sēj. 110.

lp.). Attiecībā uz Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa

priekšlikumiem darba grupa atzinumā norāda: "Sakarā ar to,

ka darba grupa atbalstījusi Juridiskās komisijas ierosinājumu,

citi priekšlikumi grozīt 316. pantu nav izskatāmi. Nav atbalstāms

arī priekšlikums sniegt šajā pantā valsts dienesta

izskaidrojumu" (sk. lietas materiālu 9. sēj. 111.

lp.).

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija 1998. gada 12.

jūnija sēdē pieņēma lēmumu noraidīt priekšlikumus par

Krimināllikuma 196. pantu, bet attiecībā uz 316. panta pirmo daļu

atbalstīt priekšlikumu par vārdu "autonoma valsts vai

pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)" izslēgšanu,

pārējos priekšlikumus noraidot (sk. lietas materiālu 9. sēj.

80.-83. lp.). Saeima 1998. gada 17. jūnija sēdē atbalstīja

atbildīgās komisijas viedokli (sk. lietas materiālu 9. sēj.

115.-116. lp.).

Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka viņi nevarējuši paredzēt to,

ka apstrīdētās normas vēsturiskā interpretācija nav jāņem vērā.

Satversmes tiesa secina, ka no tās rīcībā esošajiem

Krimināllikuma izstrādes materiāliem nav iespējams nepārprotami

secināt, kādēļ likumdevējs nolēmis 316. panta pirmajā daļā

izslēgt vārdus "autonoma valsts vai pašvaldības uzņēmuma

(uzņēmējsabiedrības)", taču šis likumdevēja lēmums pats par

sevi nenozīmē to, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību

valdes locekļi un nodarbinātie nebūtu ietilpuši apstrīdētās

normas tvērumā.

Noskaidrojot apstrīdētās normas saturu un izvērtējot tās

atbilstību skaidrības un paredzamības prasībām, nevar

aprobežoties tikai ar vienas interpretācijas metodes izmantošanu.

Lai atklātu tiesību normas saturu, ir jāizmanto visas tiesību

normu interpretācijas metodes - ne tikai vēsturiskā, bet arī

gramatiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā metode. Tikai visu šo

metožu pielietošana ļauj nonākt pie tiesību normas

interpretācijas rezultāta.

22.2. Lietas dalībnieki izteikuši dažādus viedokļus par

2014. gada 15. maija grozījumu mērķi. Pēc Pieteikumu iesniedzēju

ieskata, šo grozījumu izdarīšana apstiprinot apstrīdētās normas

skaidrības trūkumu. Savukārt Saeima norāda: no 2014. gada 15.

maija grozījumu sagatavošanas materiāliem neizriet tas, ka

likumdevējs apstrīdēto normu precizējis tāpēc, ka būtu to

uzskatījis par neskaidru.

Ar 2014. gada 15. maija grozījumiem apstrīdētā norma tika

izteikta jaunā redakcijā: "Par valsts amatpersonām uzskatāmi

valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi

vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus,

tai skaitā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, un kurai ir

tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai

ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai

sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar publiskas personas vai tās

kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem."

Priekšlikumu izteikt apstrīdēto normu jaunā redakcijā pirms

Krimināllikuma trešā lasījuma iesniedza tieslietu ministrs,

norādot, ka "priekšlikums paredz izteikt Krimināllikuma 316.

panta pirmo un trešo daļu jaunā redakcijā ar mērķi precizēt 316.

panta pirmajā daļā valsts amatpersonas jēdziena skaidrojumu [..].

Šobrīd Krimināllikuma 316. panta pirmā daļa, uzskaitot personas,

kuras ir uzskatāmas par valsts amatpersonām, nemin personas,

kuras pilda valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā dienesta

pienākumus un kurām ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši

citām personām, vai kurām ir tiesības veikt uzraudzības,

kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar

valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem. Papildus

vēršam uzmanību, ka 316. panta pirmā daļa norāda uz personām, kas

rīkojas ar valsts vai pašvaldības mantu, bet ne valsts un

pašvaldības kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem.

Ievērojot minēto, priekšlikums piedāvā 316. panta pirmajā daļā

skaidri noteikt, ka persona, kura pilda dienesta pienākumus

valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā un kurai ir tiesības

rīkoties ar publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības mantu

vai finanšu līdzekļiem, ir uzskatāma par valsts amatpersonu"

(sk. lietas materiālu 10. sēj. 60.-63. lp.).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskais regulējums

nepārtraukti attīstās, citstarp likumdevējam pilnveidojot

normatīvo aktu formulējumus, lai tie precīzāk atspoguļotu tā

gribu. Tādēļ tas vien, ka normatīvo aktu izdevējs vēlāk nolemj

grozīt attiecīgās normas, pats par sevi nenozīmē, ka iepriekš tās

nebūtu bijušas pietiekami skaidras (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 18.2.

punktu).

Ar 2014. gada 15. maija grozījumiem likumdevējs grozījis

Krimināllikuma 316. panta pirmo daļu nolūkā padarīt to vēl

skaidrāku, tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka iepriekš tā

nebūtu bijusi pietiekami skaidra, lai būtu par pamatu personas

saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 320.

panta trešo daļu.

Tātad tas apstāklis, ka likumdevējs

apstrīdēto normu vēlāk grozījis, tieši ietverot tās tekstā norādi

arī uz valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, pats par sevi

nav pamats tiesību normas atzīšanai par neskaidru vai

neparedzamu.