23. pants

Pēc Saeimas ieskata, tam, pēc kura Krimināllikuma

panta personu var atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, nav jābūt tikpat skaidri paredzamam kā tam, vai

konkrēta rīcība vispār ir krimināli sodāma. Šādam viedoklim

nepiekrīt Dr. iur. Valentija Liholaja un Pieteikumu

iesniedzēji, norādot, ka šāda pozīcija neatbilstot Eiropas

Cilvēktiesību tiesas praksei.

Kriminālatbildību paredzošas normas nav atzīstamas par

atbilstošām Satversmes 92. panta otrajam teikumam, ja brīdī, kad

persona izdara noziedzīgu nodarījumu, tās nav skaidras un

paredzamas. Krimināllikuma pantu formulēšanā Saeima ir tiesīga

izmantot dažādus juridiskās tehnikas paņēmienus, ja vien to

izmantošanas rezultātā tiek nodrošināta Satversmes 92. panta

otrajā teikumā ietvertā nepieciešamā garantija pret patvaļīgu

apsūdzību izvirzīšanu, notiesāšanu un sodīšanu. Tādējādi

Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertā prasība par

Krimināllikuma normas skaidrību un paredzamību attiecas ne tikai

uz jautājumu, vai kāda rīcība vispār ir krimināli sodāma, bet arī

uz sodu (soda veidu) un tā apmēru.