4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka gan no tieslietu ministra priekšlikuma 2014. gada 15.

maija grozījumiem pamatojuma, gan šajā priekšlikumā ietvertās

attiecīgā panta redakcijas ir secināms, ka 2014. gada 15. maija

grozījumu mērķis bija nevis paplašināt Krimināllikuma 316. panta

pirmo daļu, bet gan to precizēt. Šo tieslietu ministra

priekšlikumu esot atbalstījusi arī Tieslietu ministrijas

izveidotā pastāvīgā darba grupa Krimināllikuma grozījumu

izstrādei.

Turklāt, izskatot minēto priekšlikumu Saeimas Juridiskās

komisijas 2014. gada 9. aprīļa sēdē, Tieslietu ministrijas

pārstāve apstiprinājusi, ka tieslietu ministra priekšlikums

nemaina Krimināllikuma 316. panta pirmajā daļā norādīto valsts

amatpersonu loku, bet attiecībā uz jēdzienu "publiskas

personas" paskaidrojusi, ka tas ir lietots arī Valsts

pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu

un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un aptver visas valsts

un pašvaldību iestādes, kā arī to kapitālsabiedrības.

Valsts pārvaldes iekārtas likums jau kopš tā spēkā stāšanās

dienas paredzot, ka komercdarbības veikšanai publiska persona

dibina kapitālsabiedrību un, ja publiska persona darbojas privāto

tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas vispār reglamentē

privāttiesiskus darījumus, ciktāl šo darbību neierobežo citi

normatīvie akti. Līdz ar to, sistēmiski un teleoloģiski tulkojot

apstrīdēto normu, esot secināms, ka likuma griba ir aizsargāt

valsts intereses gan valsts pārvaldē, gan arī tās

komercdarbībā.

Apstrīdētā norma esot aptvērusi arī personas, kuras pastāvīgi

vai uz laiku pildīja valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus

valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās vai rīkojās ar valsts

vai pašvaldības (publiskas personas) kapitālsabiedrības mantu vai

finanšu līdzekļiem, lai gan vēlāk likumdevējs šajā normā ietvēris

atsauci uz valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām expressis

verbis.