5. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta otrajam

teikumam.

Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta

otrajam teikumam, nozīme esot piešķirama tam, kādus amatus katrs

no Pieteikumu iesniedzējiem ieņēma attiecīgajā laika periodā.

Vajagot ņemt vērā arī to, ka personai, kas veic prettiesiskas

darbības un apzinās to kaitīgumu, nevajadzētu rasties šaubām par

tai piemērojamo atbildību. Pēc kura konkrētā panta atbildība ir

nosakāma, tas esot vērtējams lietas faktisko apstākļu

noskaidrošanas ceļā.

Krimināltiesību normas interpretācijā ļoti svarīga nozīme esot

piešķirama tieši gramatiskajai interpretācijai. Tomēr Pieteikumu

iesniedzēji kā attiecīgās nozares profesionāļi nedrīkstējuši

aprobežoties tikai ar apstrīdētās normas gramatisko

interpretāciju, un viņiem - ja nepieciešams, saņemot atbilstošu

juridisko konsultāciju, - esot bijušas pietiekamas iespējas ar

citu interpretācijas metožu palīdzību noskaidrot apstrīdētās

normas patieso jēgu.

Laikā, kad Pieteikumu iesniedzēji veica darbības, par kurām

tika notiesāti, tiesu praksē un tiesību doktrīnā esot uzturēta

tāda vienota pieeja, ka, piepildot apstrīdēto normu ar saturu,

jāņem vērā Interešu konflikta novēršanas likumā dotā valsts

amatpersonas definīcija. Tas nenozīmējot, ka abos likumos

ietvertās definīcijas vienmēr bijušas saskaņotas, jo esot

atšķirīgās nianses, kas pamatojamas ar nepieciešamību vērtēt

katras konkrētās lietas apstākļus, tomēr abu šo definīciju

saistība nekad neesot apšaubīta. Turklāt Interešu konflikta

novēršanas likums jau sākotnēji esot paredzējis, ka par valsts

amatpersonām uzskatāmi valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības

padomes vai valdes locekļi un līdz ar to Pieteikumu

iesniedzējiem, ieņemot valdes locekļu amatus akciju sabiedrībā

"Latvenergo", nekādas šaubas par to atbilstību valsts

amatpersonu statusam neesot varējušas rasties. Pieteikuma

iesniedzējam Aigaram Meļko bijis arī pienākums iesniegt Valsts

ieņēmumu dienestam valsts amatpersonas gada deklarāciju.

Arī Pieteikuma iesniedzējam Gunāram Cvetkovam laikā, kad viņš

ieņēma ražošanas tehniskā direktora amatu, esot bijis iespējams

paredzēt - ja nepieciešams, saņemot atbilstošu juridisko

konsultāciju, - un apzināties to, kā apstrīdētā norma tiek

interpretēta. Proti, atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajiem

principiem šīs normas piemērošanā jāvadās galvenokārt no tā,

kādas funkcijas persona pilda, nevis no tā, kādu amatu šī persona

ieņem. Tas vien, ka tiesiskais regulējums valsts amatpersonas

statusa konstatēšanai prasa zināma vērtējuma veikšanu, neesot

pamats regulējuma atzīšanai par neskaidru.

Pēc tiesībsarga ieskata, 2014. gada 15. maija grozījumi neko

jaunu apstrīdētajā normā nav ieviesuši, bet tikai to precizējuši.

To apliecinot arī Saeimas atbildes rakstā norādītā informācija

par likumprojekta izstrādes dokumentiem.

Lai gan noziedzīgo darbību izdarīšanas brīdī vēl nebija

izveidojusies stabila tiesu prakse, kas palīdzētu atklāt

apstrīdētās normas saturu tādējādi, ka par valsts amatpersonām

var atzīt arī valsts kapitālsabiedrībā strādājošas personas,

tomēr Pieteikumu iesniedzējiem esot bijuši pieejami 2004. gada

tiesu prakses apkopojumā izdarītie secinājumi un analizētā tiesu

prakse, kas norādījusi uz to, ka arī valsts kapitālsabiedrībā

strādājošas personas var tikt atzītas par valsts amatpersonām un

sodītas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valsts institūciju

dienestā.