Par Krimināllikuma 36.panta otrās daļas 1.punkta, 42.panta un 177.panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta otrajam un trešajam teikumam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Juridiskā fakultāte - norāda, ka mantas

konfiskācijas piemērošana ir Satversmes 105. pantā

nostiprināto pamattiesību ierobežojums, tomēr tas noteikts ar

likumu un tam ir leģitīms mērķis.

Mantas konfiskācijas kā papildsoda mērķis esot gan sodīt

vainīgo personu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, gan arī

kalpot prevencijas mērķu sasniegšanai. Uz materiālām vērtībām

orientētā sabiedrībā mantas konfiskācija atturot personas no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un esot īpaši piemērota

prevencijas mērķu sasniegšanai. Ja tiktu atcelts apstrīdētajās

normās noteiktais mantas konfiskācijas sods, vienlaikus būtu

nepieciešams paplašināšanas virzienā pārskatīt Kriminālprocesa

likuma regulējumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

Pēc Satversmes tiesas lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2010-31-01 likumdevējs esot dažādos veidos pilnveidojis

mantas konfiskācijas tiesisko regulējumu. Kaut arī tas esot

vērtējams kā pozitīvs solis uz mantas konfiskācijas tiesiskā

regulējuma tuvināšanu Eiropas vispārējai izpratnei, tomēr ar

likumprojektiem saistītajos dokumentos ietvertā informācija par

mantas konfiskācijas institūta funkcijām esot nepilnīga. Tādējādi

uzskatāms, ka nav veikta pienācīga mantas konfiskācijas institūta

analīze, nav izpētīta mantas konfiskācijas ietekme uz īpašuma

tiesībām un nav izvērtēta nepieciešamība mantas konfiskāciju

saglabāt Krimināllikumā.

Secinājumu

daļa