9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu

katedra - uzskata, ka mantas konfiskācijas institūts ietilpst

Satversmes 105. panta tvērumā un ir vērtējams kā Satversmes

105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums. Īpašuma

tiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot

leģitīms mērķis.

Ņemot vērā Satversmes tiesas norādītās mantas konfiskācijas

tiesiskā regulējuma nepilnības, Saeima esot izdarījusi uz mantas

konfiskācijas institūta reglamentācijas pilnveidi vērstus

grozījumus apstrīdētajās normās. Mantas konfiskācija esot

izslēgta no pamatsoda veidiem, un ievērojami samazināts to

noziedzīgo nodarījumu skaits, par kuriem var tikt piemērota

mantas konfiskācija. Turklāt tiesām esot dota rīcības brīvība

mantas konfiskāciju arī nepiemērot. Šāds regulējums nodrošinot

soda samērīgumu un individualizāciju un ļaujot tiesai katrā

konkrētā gadījumā, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus,

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

apsūdzētā personību, lemt par to, vai un kādā apmērā mantas

konfiskācija piemērojama.

No Satversmes 64. panta izrietot likumdevēja tiesības

veidot sodu sistēmu un noteikt sodus par konkrētiem noziedzīgiem

nodarījumiem. Likumdevēja izšķiršanās par to, kāda soda vai

papildsoda piemērošana par konkrēta noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu būtu samērīga vai nepieciešama, esot sodu politikas

jautājums. Tādējādi likumdevējam esot plaša rīcības brīvība,

nosakot par katra noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piemērojamo

sodu.

Alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis varētu būt

noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas regulējuma

pilnveidošana. Tomēr tas nenozīmējot, ka likumdevējs būtu

pārkāpis tam piešķirtās rīcības brīvības robežas. Latvijai

saistoši starptautiskie tiesību akti, kas regulē noziedzīgi

iegūtu līdzekļu konfiskāciju, nosakot valsts pienākumu veikt

pasākumus, kas nepieciešami šajos aktos nosprausto mērķu

sasniegšanai. Taču nevienā no šiem starptautisko tiesību aktiem

neesot atrodams aizliegums noteikt mantas konfiskāciju kā soda

veidu. Tādējādi mantas konfiskācijas noteikšana papildsoda veidā

neesot pretrunā ar starptautisko tiesību aktu priekšrakstiem.

Neesot saskatāms pamats tam, lai apstrīdētās normas varētu

atzīt par neatbilstošām Satversmes 105. pantam. Aktuālā

apstrīdēto normu redakcija ļaujot tiesai katrā konkrētā gadījumā

izvērtēt mantas konfiskācijas samērīgumu ar nodarījuma raksturu,

soda mērķiem un sabiedrības interesēm.