Par Krimināllikuma 36.panta otrās daļas 1.punkta, 42.panta un 177.panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta otrajam un trešajam teikumam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Vērtējot apstrīdēto normu satversmību,

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir analizējams

kopsakarā ar Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā

noteiktajiem soda mērķiem.

Mantas konfiskācija, gluži kā ikviens kriminālsods, ir vērsta

uz Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikto soda mērķu

sasniegšanu, t.i., lai aizsargātu sabiedrības drošību, atjaunotu

taisnīgumu, sodītu vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializētu sodīto personu un panāktu, lai

notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Šādi soda mērķi palīdz

aizsargāt demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību un

citu personu tiesības (sk. Satversmes tiesas

2011. gada 6. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2010-31-01 11. punktu). Minētie mērķi ir

uzskatāmi par leģitīmiem pamattiesību ierobežošanas mērķiem

Satversmes izpratnē.

Līdz ar to pamattiesību

ierobežojumam ir leģitīmi mērķi: demokrātiskas valsts iekārtas,

sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzība.