6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Republikas Augstākā tiesa - uzskata, ka apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam.

Apstrīdētajās normās paredzētais ierobežojums esot noteikts ar

pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, un tam esot leģitīms mērķis.

Latvijā esot bijušas problēmas ar mantas konfiskācijas soda

izpildi, tomēr tās nedrīkstot risināt, izslēdzot mantas

konfiskāciju no kriminālsodu sistēmas. Iespējamās kāda soda veida

izpildes problēmas pašas par sevi nenozīmējot, ka šāds soda veids

neatbilst leģitīmajam mērķim, un esot iespējas pilnveidot

attiecīgā soda veida piemērošanas kārtību. Mantas konfiskācija

esot tāds soda veids, kura mērķis neesot saistīts ar noziedzīgā

ceļā iegūtas mantas atsavināšanu. Šādus jautājumus risinot nevis

apstrīdētās normas, bet gan Kriminālprocesa likuma normas. Mantas

konfiskācija kā soda veids esot salīdzināma ar naudas sodu, un

tās mērķis esot nevis atsavināt noziedzīgā ceļā iegūto, bet gan

sodīt personu ar mantisko piedziņu.

Likumdevējs esot novērsis tās mantas konfiskācijas tiesiskā

regulējuma problēmas, uz kurām iepriekš norādījusi Satversmes

tiesa. No apelācijas instances tiesas sprieduma izrietot, ka

Pieteikuma iesniedzējai apstrīdētās normas piemērotas likumdevēja

pilnveidotajā redakcijā. Tiesa esot noraidījusi prokurora

viedokli, ka konfiscējama visa Pieteikuma iesniedzējai piederošā

manta, un attiecinājusi mantas konfiskāciju tikai uz vienu no

Pieteikuma iesniedzējas bankas kontiem. Tādējādi tiesa esot

izvērtējusi piemērotā soda samērību ar izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un citiem apstākļiem.

Šobrīd spēkā esošais mantas konfiskācijas kā papildsoda

tiesiskais regulējums atbilstot Satversmes 105. panta

otrajam un trešajam teikumam.