7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Republikas Ģenerālprokuratūra - norāda, ka mantas

konfiskācija aizskar Satversmes 105. pantā garantētās

pamattiesības. Tomēr šīs tiesības neesot absolūtas, jo īpašuma

tiesības varot ierobežot saskaņā ar likumu. Šī prasība esot

ievērota, jo īpašuma tiesību ierobežojums noteikts

Krimināllikumā, mantas konfiskāciju paredzot kā papildsodu par

izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Mantas konfiskācija, tāpat kā naudas sods, esot mantiska

rakstura kriminālsods, kas atstāj iespaidu arī uz vainīgās

personas ģimenes locekļu vai citu tuvinieku labklājību. Tiesai,

piemērojot Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētās sankcijas,

esot dota iespēja vērtēt, vai mantas konfiskācijas piemērošana ir

nepieciešama soda mērķu sasniegšanai. Tiesa varot ņemt vērā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus. Turklāt tiesai, piemērojot mantas konfiskāciju, esot

konkrēti jānorāda, kāda manta konfiscējama.

Pēc Ģenerālprokuratūras ieskata, Saeima esot novērsusi mantas

konfiskācijas tiesiskā regulējuma problēmas, uz kurām iepriekš

norādījusi Satversmes tiesa. Tādējādi mantas konfiskācija esot

pamatota un nepieciešama kriminālsoda mērķu sasniegšanai.