8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka

mantas konfiskācija kā kriminālsods esot atzīstama par īpašuma

tiesību ierobežojumu Satversmes 105. panta izpratnē, kas

demokrātiskā un tiesiskā valstī esot pieļaujams, jo īpašuma

tiesības neesot absolūtas.

ECT esot secinājusi, ka sodu prakse dalībvalstīs ir ļoti

atšķirīga. Pasaulē pastāvot ievērojamas pilsonisko, politisko,

ekonomisko, sociālo un kultūras apstākļu atšķirības, kas

ietekmējušas katras valsts kriminālās justīcijas sistēmas

izveidi. Katrai valstij pašai esot jāizlemj, kā vislabāk

risināmas tās teritorijā radušās problēmas, nodrošinot to, ka

attiecīgie risinājumi iekļaujas demokrātiskās valstīs pieņemamos

ietvaros.

Mantas konfiskācijas kā kriminālsoda mērķi neatšķiroties no

jebkura cita kriminālsoda mērķiem un esot norādīti Krimināllikuma

35. panta otrajā daļā. Šie mērķi ietverot personas sodīšanu

par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī personu atturēšanu no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Mantas konfiskācija esot

piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, īpaši tajos gadījumos, kad

persona vēlējusies prettiesiski iegūt materiālus labumus.

Apzināšanās, ka sods par materiālu labumu iegūšanu prettiesiskā

veidā ir personas mantas konfiskācija, varētu atturēt personas no

šāda rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Mantas konfiskācijas kā kriminālsoda veida noteikšana esot

valsts politiska izšķiršanās. Tādējādi neesot pamata vērtēt, vai

citi soda veidi būtu labāk piemēroti personas sodīšanai. Tāpat

šajā lietā neesot pamata vērtēt konfiscējamās mantas iegūšanas

likumību. Satversmes 105. pants aizsargājot vienīgi likumīgi

iegūtu īpašumu un nedodot tiesības uz noziedzīga nodarījuma

rezultātā iegūtu mantu. Apstrīdētajās normās paredzētā mantas

konfiskācija neesot sods, kuru piemēro, lai atsavinātu noziedzīgi

iegūtu mantu, bet gan tiekot piemērota līdzīgi naudas sodam, lai

sodītu personu ar mantisko piedziņu.

No cilvēktiesību viedokļa esot vērtējams tas, vai valstī

izveidotā sistēma ietver mehānismu, kas nodrošina samērīgu mantas

konfiskācijas kā soda piemērošanu. Latvijā mantas konfiskāciju

piemērojot tiesu sistēma, kas arī atbildot par šā soda veida

samērīgu piemērošanu un citu tiesību principu ievērošanu. Turklāt

likumdevējs noteicis mantu, kas nevar tikt konfiscēta, kā arī

piešķīris rīcības brīvību tiesām, ļaujot tām katrā individuālā

gadījumā izvērtēt, vai mantas konfiskācijas piemērošana būtu

samērīga ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Mantas konfiskācija kā soda veids nevarot tikt atzīta par

galēji nesamērīgu vai acīmredzami necilvēcīgu. Līdz ar to

apstrīdētās normas, pēc Tiesībsarga ieskata, atzīstamas par

atbilstošām Satversmes 105. pantam.