11. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Finanšu nozares

asociācija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 105. pantam, jo neesot apsvērti visi alternatīvie

leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi.

Latvijas Finanšu nozares asociācija norāda, ka divi līdz pieci

procenti no pasaules iekšzemes kopprodukta esot saistīti ar

naudas atmazgāšanu un tikai aptuveni viens procents no

attiecīgajiem līdzekļiem tiekot iesaldēts. Eiropas Savienībā 70

procentiem nelegālās naudas aprites gadījumu piemītot pārrobežu

raksturs. Esot iespējams izstrādāt tādus risinājumus, lai privātā

un publiskā sektora saskaņotas darbības dotu maksimāli iespējamu

rezultātu. Arī Latvijā esot svarīgi uzturēt nulles toleranci pret

finanšu noziegumiem.

Pēdējos trijos gados par naudas atmazgāšanu uzsākto

kriminālprocesu skaits esot trīskāršojies, bet notiesājošo

spriedumu skaits pieaudzis sešas reizes, līdz ar to rodoties

jautājums, vai Latvijas likumos noteiktais regulējums ir

samērīgs.

Tēze, ka noziedzīgi iegūta manta ir izņemama no civiltiesiskās

apgrozības, nevarot būt absolūta, esot jāpārliecinās par to, vai

netiek nesamērīgi ierobežotas citu personu tiesības un vai šī

izņemšana ir praktiski īstenojama.

Lai process, kura ietvaros finanšu līdzekļi tiek noguldīti

kredītiestādē, ritētu droši, normatīvajos aktos kredītiestādēm

esot noteikta virkne prasību ekonomisko un tiesisko risku

balansēšanai. Kredītiestādes gan nekad nevarot pārbaudīt visus

finanšu līdzekļus, tāpēc tiekot izmantota riskos balstīta pieeja

- pareizi novērtēt riskus, fokusēties uz būtiskāko un augstāko

risku.

Nevarot piekrist Saeimas viedoklim, ka izskatāmajā lietā nav

konstatējams kādas personas pamattiesību ierobežojums. Proti, ja

kādam no noguldītāju noguldījumiem uzliek arestu, tad

konfiskācijas gadījumā valsts labā tiekot konfiscēti visi finanšu

līdzekļi, nevis līdzekļi tik lielā apmērā, kādā tie noguldītājam

faktiski pienāktos tādā gadījumā, ja aresta vai konfiskācijas

nebūtu. Tāpēc esot svarīgi izvērtēt, vai konfiskācija attaisno

citas personas pamattiesību - tiesību saņemt noguldījumu vai tā

daļu kreditoru prasījumu apmierināšanas procesā -

ierobežojumu.

Kriminālprocesa likumā esot konstatējams viens gadījums, kad

manta tomēr netiek konfiscēta arī tad, ja nav cietušās personas.

Proti, vismaz nekustamā īpašuma gadījumā labticīgās personas esot

aizsargātas vairāk, neparedzot to, ka nekustamais īpašums vienmēr

tiek konfiscēts par labu valstij. Līdzīgas mērauklas vajadzība

esot apsverama arī lietās par finanšu līdzekļu konfiskāciju

kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Ja konfiskācija būtu

balstīta tikai uz to, ka klients, iespējams, ir ieguvis finanšu

līdzekļus nelikumīgi un ar pārskaitījumu vai citu darbību virkni

mēģinājis uzdot šos finanšu līdzekļus par legāliem, un

konfiscētie finanšu līdzekļi tādēļ pārietu valstij, lai gan

predikatīvais noziegums nav pierādīts, tad citu personu

(noguldītāju, kas ir labticīgi) intereses esot vērtējamas

augstāk. No šādas konfiskācijas neviena iespējami legalizācijā

iesaistītā persona tiešu labumu nevarot gūt, jo nauda tiekot

sadalīta dažādiem un labticīgiem maksātnespējīgās kredītiestādes

noguldītājiem. Tādēļ samērīguma principa ievērošanas pārbaudes

tests šādos gadījumos netiktu izturēts.

Arestēto finanšu līdzekļu glabāšana kredītiestādēm esot

papildu nasta. No situācijām, kas aplūkotas arī izskatāmajā

lietā, varētu izvairīties tad, ja arestētie līdzekļi tiktu

glabāti izmeklēšanas iestādes kontā Valsts kasē. Tādējādi tiktu

skaidri akcentēts, ka finanšu līdzekļi no kredītiestādes, kura

vēl darbojas, tiek nekavējoties izņemti un nodoti valsts

glabāšanā. Tad arī neviena cita persona nevarētu paļauties uz to,

ka šie ir kopējie pieejamie finanšu līdzekļi, kas tiks izmantoti

kreditoru prasījumu apmierināšanai gadījumā, ja kredītiestāde

kļūs maksātnespējīga.

Ja apstrīdētās normas tiks atzītas par neatbilstošām

Satversmei, tad vajadzēšot likumdevējam dot laiku tiesiskā

regulējuma sakārtošanai.

Finanšu nozares asociācijas pilnvarotais pārstāvis Edgars

Pastars tiesas sēdē papildus norādīja: nav nekādu šaubu, ka

noziedzīgi iegūta manta nedrīkst palikt noziedzīgu nodarījumu

izdarījušās personas rīcībā, tāpēc tā ir konfiscējama. Taču

jautājums esot par to, kā to labāk izdarīt, nekaitējot citu

personu tiesībām un interesēm. Tāpat esot apšaubāms tas, vai

izskatāmajā lietā ir konstatējams Bankas pamattiesību

aizskārums.