Par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Maksātnespējas

procesa administratoru asociācija - norāda, ka apstrīdētās

normas neesot salāgotas ar maksātnespējas procesu regulējošajām

tiesību normām.

Atbilstoši Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu

komitejas "Moneyval" ziņojumā ietvertajām

rekomendācijām Latvijai esot jāturpina noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizēšanas lietu izmeklēšana, nosakot to par prioritāti.

Atbilstoši racionāla likumdevēja principam esot būtiski

salāgot dažādus regulējumus, lai panāktu taisnīgāko un efektīvāko

risinājumu. Maksātnespējas process esot īpaša tiesību joma, kuras

ietvaros noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumi

tiekot vērtēti atšķirīgi no citām tiesību jomām.

Arī attiecībā uz apstrīdēto normu piemērošanu maksātnespējas

procesa ietvaros esot piemērojama citāda izpratne. Maksātnespējas

procesa normatīvais regulējums aizliedzot maksātnespējīgā

subjekta mantu izmantot prasījumu apmierināšanai ārpus

maksātnespējas procesa. Arī valsts, ja tai ir prasījuma tiesības

pret maksātnespējīgo subjektu, esot atzīstama par kreditoru.

Maksātnespējas procesa specifika ļaujot apgalvot, ka

apstrīdētās normas ir pieņemtas, tās nesalāgojot ar

maksātnespējas procesu regulējošajām tiesību normām, un tādējādi

būtiski aizskar Bankas kreditora intereses.

Īpaši esot jāņem vērā Maksātnespējas procesa likumā ietvertie

tiesību principi, kas piemērojami tieši saistībā ar

maksātnespējas procesa specifiku, piemēram, kreditoru

vienlīdzības princips, saistību izpildes princips, procesa

efektivitātes princips, apgrozījuma ātruma princips.