13. pants

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Jānis

Rozenbergs - norāda, ka par noziedzīgi iegūtu mantu būtu

atzīstamas klienta (noguldītāja) prasījuma tiesības pret

kredītiestādi, nevis kredītiestādes finanšu līdzekļi.

Lietas pareizas izspriešanas labad esot jānoskaidro tās

tiesiskās attiecības, kas pastāv starp noguldītājiem un Banku, kā

arī finanšu līdzekļu piederības aspekts. Saskaņā ar Kredītiestāžu

likumu finanšu līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā esot

atzīstama par noguldījumu un noguldītāji esot Bankas klienti.

Noguldot finanšu līdzekļus kredītiestādes kontā, klients zaudējot

ieskaitītos finanšu līdzekļus, kas kļūstot par kredītiestādes

īpašumu, taču iegūstot saistībtiesisku prasījumu pret

kredītiestādi. Šāds darījums pēc savas būtības atbilstot

aizdevumam. Tas esot izsecināms no Kredītiestāžu likuma, citstarp

tā 71. panta pirmās daļas. Tā kā kredītiestāde pēc būtības

akumulējot personu brīvos finanšu līdzekļus un laižot tos

apgrozībā, noguldītie finanšu līdzekļi "sajaucoties" ar

pārējiem kredītiestādei piederošajiem finanšu līdzekļiem.

Noguldītājiem, noguldot finanšu līdzekļus, neesot intereses

saņemt atpakaļ tos pašus finanšu līdzekļus, jo nauda neesot tāda

individuāla vai individualizējama lieta, kuras piederību pie

noteikta īpašuma varētu pierādīt. Ja arī šie saņemtie finanšu

līdzekļi ir aizdevums, to devējs īpašuma tiesības zaudējot un

iegūstot tikai tiesības prasīt aizdotās summas atdošanu.

Situācija nemainoties arī tādā gadījumā, ja tiek anulēta

kredītiestādes licence un tiek veikta kredītiestādes likvidācija

vai kredītiestāde tiek pasludināta par maksātnespējīgu.

Izskatāmās lietas kontekstā esot svarīgi noskaidrot to, kas

īsti būtu atzīstams par noziedzīgi iegūtu mantu - finanšu

līdzekļi vai prasījuma tiesības noguldīto finanšu līdzekļu

apmērā. Faktiski neesot iespējama tāda situācija, ka lēmums

saistībā ar klientu (noguldītāju mantu) attiektos uz pašas

kredītiestādes mantu, proti, saņemtajiem finanšu līdzekļiem.

Tiesas nolēmums, ar kuru manta atzīta par noziedzīgi iegūtu,

varot attiekties un patiesībā arī attiecoties vienīgi uz klienta

prasījuma tiesībām pret kredītiestādi. Līdz ar to juridiski

notiekot (pēc likuma) prasījuma tiesību cesija, noguldītājam

zaudējot, bet cietušajam vai valstij iegūstot prasījuma

tiesības.

Lai gan par noziedzīgi iegūtu mantu esot atzīstamas prasījuma

tiesības noguldīto finanšu līdzekļu apmērā, par noziedzīgi iegūtu

mantu, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, esot atzīti Bankas

finanšu līdzekļi jeb trešajai personai piederoša manta. Turklāt

netiekot ievērota Bankas kreditoru prasījumu apmierināšanas

kārtība. Neesot ņemts vērā tas, ka noguldītos finanšu līdzekļus

kredītiestādes kontā nav iespējams individualizēt. Tāpēc faktiski

nemaz neesot iespējams izņemt kādus konkrētus kredītiestādes

kreditora finanšu līdzekļus, kas atzīti par noziedzīgi iegūtu

mantu.

Tiesas sēdē Dr. iur. Jānis Rozenbergs papildus

norādīja, ka kredītiestādes, saņemot izpildei lēmumu par aresta

uzlikšanu klienta kontā reģistrētiem finanšu līdzekļiem,

pārtraucot izdevumu operācijas, bet šie arestētie līdzekļi

paliekot kredītiestādes aktīvos.

Ar terminu "izņemt no civiltiesiskās aprites" esot

saprotama par noziedzīgi iegūtu mantu atzīto finanšu līdzekļu

ieskaitīšana valsts kasē. Manta esot noziedzīga, jo tā kāda

noziedzīga nodarījuma rezultātā ir nelikumīgi nonākusi pie kāda

ieguvēja, kam to saņemt nav nekāda tiesiska pamata. Manta vai

bezskaidras naudas līdzekļi paši par sevi neesot slikti, proti,

tie neesot kā noteikta summa jāizlaiž caur valsts kasi, lai tos

atkal drīkstētu atgriezt apritē. Mērķis jebkurā gadījumā esot

vienīgi liegt personai, kas prasījumu pret kredītiestādi ieguvusi

nevis tiesiskā ceļā, bet gan kāda noziedzīga nodarījuma

rezultātā, rīkoties ar šo mantu un gūt no tās labumu.

Ja kredītiestāde godīgi cenšas ievērot tai no Legalizācijas

novēršanas likuma izrietošās prasības, tad tai pārmest, ka tās

rīcībā nonākuši noziedzīgi iegūti līdzekļi, neesot pamata.