14. pants

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Lauris

Rasnačs - uzskata, ka noguldījumu rezultātā kredītiestāde

kļūst par attiecīgo finanšu līdzekļu īpašnieku, bet noguldītāji

iegūst prasījuma tiesības pret kredītiestādi.

Satversmes 105. panta tvērumā ietilpstot personas iegūtas

tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, piemēram, kredīta

devēju tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata. No

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izrietot tas, ka arī

noguldījumi ietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā. Kopumā esot

secināms, ka Satversmes 105. pants aizsargā dažādas tiesības,

tostarp prasījuma tiesības ar mantisku nozīmi.

Noguldītājam veicot noguldījumu, kredītiestāde kļūstot par

attiecīgo finanšu līdzekļu īpašnieku. Pēc savas būtības tiesas

rīkojums, kas vērsts uz kredītiestādi, civiltiesisko seku ziņā

neatšķiroties no pašas personas rīkojuma kredītiestādei izmaksāt

finanšu līdzekļus tādā apmērā, kas atbilst personas prasījuma

tiesībām.

Civillikuma 1992. pants atzīstot noguldījuma pārvēršanos

aizdevumā, kamēr noguldītā nauda kā atvietojama lieta tiek

izmantota depozitārijā pēc tā ieskatiem. Neesot būtiskas nozīmes

tam, vai šāda aizdevuma atmaksa notiek, izmantojot, piemēram, tās

pašas banknotes vai naudas zīmes, jo svarīga esot tās vērtība,

kuras apmērā noguldītājam jeb aizdevējam ir prasījuma tiesības

pret banku.

Bankā noguldīto un par noziedzīgi iegūtu mantu atzīto finanšu

līdzekļu konfiskācija aizskarot gan Bankas, gan Bankas kreditora

tiesības. Neesot izšķiroši konstatēt, kādā veidā Banka ir

ieguvusi īpašuma tiesības uz noguldītajiem finanšu līdzekļiem,

tostarp vērtēt tās labticīgumu. Tādējādi izskatāmajā lietā

Satversmes 91. pantam esot pakārtota nozīme salīdzinājumā ar

Satversmes 105. pantu.

Neapšaubāmi, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķis

esot aizsargāt finanšu sistēmas tiesisku izmantošanu un

stabilitāti, novēršot un pārtraucot turpmāku noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju caur to. Tādējādi par noziedzīgi iegūtu

atzītā manta esot izņemama no civiltiesiskās apgrozības.

Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesības, kas saistītas ar šo

mantu, attiecīgi esot aplūkojamas arī caur šīs mantas

konfiskācijas regulējuma prizmu.

Tiesas sēdē Dr. iur. Lauris Rasnačs papildus norādīja,

ka noguldījumi kredītiestādē atspoguļojas divās pozīcijās - tie

ir gan aktīvi, gan pasīvi. Ja saistībā ar noguldītajiem

līdzekļiem tiek veiktas kādas tiesiski nozīmīgas darbības,

vienmēr esot jāatceras par saikni starp īpašuma tiesībām un

prasījuma tiesībām.

Konfiskācija nevarot tikt veikta tādā veidā, ka tā nesamērīgi

un nepamatoti aizskartu citu kredītiestādes kreditoru

tiesības.