Par Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Māris

Vainovskis - tiesas sēdē skaidroja, ka noziedzīgi iegūtas

mantas konfiskācija nerada Bankai un Bankas kreditoram Satversmē

ietverto pamattiesību aizskārumu.

Jau no noguldījuma būtības izrietot tas, ka noguldījums

atrodas kredītiestādē līdz brīdim, kad noguldītājs to atprasa no

kredītiestādes. Situācijā, kad noguldītājs izņem finanšu

līdzekļus no kredītiestādes, kredītiestādei zūdot gan aktīva

puse, gan saistība. Līdz ar to pret kredītiestādi šī situācija

esot neitrāla. Tad, ja noguldījums ir atzīts par noziedzīgi

iegūtu mantu, sekas esot līdzīgas. Kredītiestādei uz likuma

pamata atdodot vai samaksājot šos finanšu līdzekļus valstij,

kredītiestādei zūdot gan aktīvs, gan finanšu saistības. Līdz ar

to situācija joprojām esot neitrāla.

Jebkuram kapitāla instrumentam, kas atrodas kredītiestādes

pirmā vai otrā līmeņa kapitālā, esot jāatbilst Legalizācijas

novēršanas likuma prasībām. Tā esot kredītiestādes atbildība -

nodrošināt to, ka kapitāla instruments šīm prasībām atbilst. Ja

kredītiestādei daļa kapitāla zūd, kredītiestādes pienākums esot

to aizstāt un nodrošināt kapitāla pietiekamību. Tas esot

kredītiestādes biznesa risks - pārbaudīt to un būt pārliecinātai

par to, kas veido tās kapitālu. Tas esot banku sektora

uzraudzības jautājums un pašas kredītiestādes kvalitatīva darba

jautājums attiecībā uz to, kā kredītiestāde pilda savas

regulatīvās prasības, no kurām ļoti lielu daļu veido tieši

prasības par iekšējās kontroles sistēmu un atbilstīgas darbības

nodrošināšanu, lai tās kapitāls būtu tīrs. Tomēr minētais risks

neradot pamattiesību aizskārumu, kas būtu jāizvērtē Satversmes

tiesā. Neesot aizsargāta interese iedzīvoties uz tieši vai

netieši noziedzīga pamata.

Līdzekļiem, kuru izcelsme nav tiesiska, neesot vietas

kredītiestādes kapitālā, tie esot no tā izslēgti. Līdz ar to šos

līdzekļus nevarot dalīt arī kreditoriem maksātnespējas procesā,

jo maksātnespējas process līdzekļus, kas atzīti par noziedzīgi

iegūtu mantu, nepadarot par tiesiski iegūtiem līdzekļiem. Esot

saskatāma konkurence starp kreditoru vienlīdzības principu un

likumības principu. Taču likumības princips prasot, lai

noziedzīgi iegūta manta nebūtu civiltiesiskās apgrozības objekts.

Tādējādi līdzekļiem, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem, esot

jāvirzās atbilstoši tiesas nolēmumiem tur, kur tas ir noteikts,

pilnā apmērā. Tas esot gan kredītiestādes biznesa risks, gan citu

noguldītāju risks.