20. pants

Pieaicinātā persona - LL. M. Ēriks

Kristiāns Selga - tiesas sēdē norādīja, ka noziedzīgi iegūtas

mantas konfiskācijai ir prioritāte iepretim maksātnespējas

procesam.

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieprasot Latvijas

starptautiskās saistības. Tai esot trīs galvenie sabiedrības

interešu pamatojumi. Pirmkārt, konfiskācijai esot nosodoša

funkcija - noziedzniekam tiekot atņemts ieguvums vai labums no

nelikumīgās darbības. Otrkārt, tā esot preventīva, veicama ar

mērķi nepieļaut turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Treškārt, konfiskācija esot korektīva. Viens no galvenajiem

konfiskācijas mērķiem esot novērst noziedzīgas darbības

sekas.

Kredītiestāžu un noguldītāju attiecībām esot unikāls raksturs.

Viens no aspektiem esot tas, ka noguldījuma izņemšana tiekot

sagaidīta momentāni, faktiski apvienojot noguldītāja prasījuma

tiesības ar naudu. Tādējādi konfiscēti tiekot noziedzīgi iegūtie

līdzekļi, kas ietverot gan prasījuma tiesības, gan finanšu

līdzekļus. Tomēr starptautiskajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

novēršanas un plašākā konfiskācijas praksē šis jautājums esot

mazsvarīgs. Anglosakšu tiesas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem

esot norādījušas, ka debetēšanas un kreditēšanas procesi var tikt

uzskatīti par līdzekļu apmaiņu, nedalot tos starp noguldītāju

prasījuma tiesībām un kredītiestādes īpašuma tiesībām. Tātad, ja

naudas līdzekļi ir noziedzīgi iegūtais labums, tos vajagot

konfiscēt, līdz civiltiesiskajā apgrozībā vairs nepastāv ne

attiecīgie finanšu līdzekļi, ne prasījuma tiesības uz tiem.

Vērtējot to, kā konfiskāciju ietekmē maksātnespējas process,