24. pants

Izskatāmajā lietā ir apvienotas divas pēc

konstitucionālajām sūdzībām ierosinātas lietas. Izskatot lietu

pēc personas konstitucionālās sūdzības, būtiska nozīme ir

piešķirama tieši lietas faktiskajiem apstākļiem, kuros apstrīdētā

norma ir aizskārusi pieteikuma iesniedzēja pamattiesības (sal.

sk. Satversmes tiesas 2011. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr.

2011-01-01 12. punktu). Tādēļ, lai lemtu par tiesvedības

turpināšanu vai izbeigšanu, ir jānošķir faktiskie apstākļi, kas

attiecas uz Banku, no tiem faktiskajiem apstākļiem, kas attiecas

uz Bankas kreditoru. Vienlaikus jāņem vērā, ka Pieteikumu

iesniedzēju argumenti par tiem no Satversmes 105. panta

izrietošajām pamattiesībām ir līdzīgi un savstarpēji saistīti.

Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms vērtēs argumentus par

tiesvedības izbeigšanu attiecībā uz Banku. Izvērtējuma aspekti,

kas saistīti ar Satversmes 105. panta tvērumu, tiks attiecināti

arī uz Bankas kreditora pamattiesību aizskāruma vērtējumu.

Bankas konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais

pamatojums ir balstīts uz to, ka apstrīdētās normas Bankai

nesamērīgi ierobežojot Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu.

Banka Satversmes 91. panta pirmā teikuma kontekstā norāda, ka,

pēc tās ieskata, salīdzināmās grupas vieno tas, ka tajās

ietilpstošajām personām pieder īpašums, kas atzīts par noziedzīgi

iegūtu mantu un ir konfiscējams (sk. Bankas pieteikumu lietas

materiālu 1. sēj. 39. lp.). Tādējādi, vērtējot apsvērumus,

kas saistīti ar tiesvedības izbeigšanu attiecībā uz Banku,

Satversmes 91. panta pirmais teikums un 105. pants ir skatāmi to

kopsakarā.