27. pants

Banka uzskata, ka apstrīdētās normas, paredzot

noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, tai aizskar Satversmē

ietvertās tiesības uz īpašumu, jo, pamatojoties uz apstrīdētajām

normām, tiek konfiscēts Bankas īpašums. Turklāt apstrīdētās

normas nosakot vienādu attieksmi pret labticīgiem mantas

īpašniekiem un citiem mantas īpašniekiem, tādējādi pārkāpjot

tiesiskās vienlīdzības principu. Savukārt Saeima norāda, ka ar

apstrīdētajām normām Bankas pamattiesības netiekot aizskartas, jo

apstrīdētās normas radot nelabvēlīgas sekas tieši noguldītājiem,

kuru atvērtajos kontos noguldītie finanšu līdzekļi tiek

konfiscēti.

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka personas

pamattiesību aizskārumam ir jābūt tiešam, konkrētam un

apstrīdētajām normām ir jāaizskar pats pieteikuma iesniedzējs

(sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma

lietā Nr. 2009-111-01 10. punktu). Tas citstarp nozīmē, ka

apstrīdētajai normai ir jārada nelabvēlīgas sekas tieši

pieteikuma iesniedzējam (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 11.

novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01

3. punktu).

Kredītiestāžu likuma 1. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka

Kredītiestāžu likumā lietotais termins "kredītiestāde"

ir saprotams Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija

regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz

kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza

regulu (ES) Nr. 648/2012, 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta

izpratnē. Proti, kredītiestāde ir uzņēmums, kas pieņem

noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā

vārdā piešķir aizdevumus. Tādējādi kredītiestādes darbība ir

balstīta uz līdzekļu piesaisti, sniedzot klientiem dažāda veida

pakalpojumus.

Izskatāmā lieta ir saistīta ar konkrētu Bankas sniegtā finanšu

pakalpojuma veidu, proti, noguldījumu piesaistīšanu. No

noguldījuma tiesiskās dabas izriet tas, ka līdz ar noguldījuma

izmaksu noguldītājam kredītiestādei zūd saistība pret šo klientu

un tādējādi ietekme uz kredītiestādi ir neitrāla. Līdzīgs

rezultāts rodas arī noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas

gadījumā. Arī izskatāmajā lietā konfiskācijas sekas attiecībā uz

Banku ir neitrālas. Tas skaidrojams ar to, ka Bankai līdzekļi,

kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem, ir jāpārskaita valsts

budžetā, tomēr vienlaikus tai maksātnespējas procesa ietvaros zūd

pienākums šos līdzekļus izmaksāt personai, kura tos bija

noguldījusi Bankā. Līdz ar to tādu finanšu līdzekļu konfiskācija,

kuri citādos apstākļos pienāktos noguldītājam vai citam Bankas

kreditoram maksātnespējas procesa ietvaros, nerada negatīvas

sekas tieši Bankai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis tiesas sēdē

uzsvēra, ka noguldītie finanšu līdzekļi tiek atzīti par

kredītiestādes aktīvu, kuram pretī vienlaikus tiek atzīta

saistība pret klientu šā noguldījuma apmērā (sk. 2022. gada 6.

aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 9. sēj. 73.

lp.). Pieaicinātā persona Dr. iur. Lauris Rasnačs

akcentēja, ka aktīvu un pasīvu pozīcijas ir nesaraujami

saistītas. Pieprasot, lai kredītiestāde veic līdzekļu izmaksu,

tiekot samazināti gan aktīvi, gan pasīvi (sk. 2022. gada 7.

aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 9. sēj. 155.

lp.). Pieaicinātā persona Mg. iur. Māris Vainovskis

tiesas sēdē norādīja, ka tad, ja noguldītājs izņem noguldītos

līdzekļus no kredītiestādes, tai tiek radīta neitrāla situācija,

jo kredītiestādei zūd gan aktīva puse, gan saistības. Tāda pati

neitrāla situācija veidojoties arī tad, ja valsts noziedzīgi

iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā kļūst par attiecīgo

noguldīto līdzekļu ieguvēju (sk. 2022. gada 7. aprīļa tiesas

sēdes stenogrammu lietas materiālu 10. sēj. 10. lp.). Arī

pieaicinātās personas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis

tiesas sēdē norādīja, ka noguldījums ir uzskatāms par

kredītiestādes parādu pret noguldītāju. Ja klients vairs nav

tiesīgs neko atprasīt no kredītiestādes un kredītiestādei nekas

nav jāatmaksā, tad neesot konstatējams kredītiestādes

pamattiesību aizskārums. Proti, kredītiestādei nerodoties

negatīvas sekas. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis papildus

norādīja, ka arī kredītiestādes maksātnespējas gadījumā nav

pamata runāt par tās tiesību uz īpašumu aizskārumu (sk. 2022.

gada 6. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 9. sēj.

104., 106., 107. un 115. lp.).

Banka, pamatojot savu pamattiesību aizskāruma esību, tiesas

sēdē norādīja, ka tai ir nepieciešami naudas līdzekļi, lai pēc

iespējas pilnīgākā apmērā apmierinātu savus kreditorus (sk.

2022. gada 31. marta tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 8.

sēj. 123. lp.). Tomēr citu Bankas kreditoru prasījumu

apmierināšanas iespēja nav saistāma ar tieši Bankai Satversmes

105. panta pirmajos trijos teikumos ietverto pamattiesību

aizskārumu.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, secināms, ka noziedzīgi

iegūtas mantas konfiskācija tieši neaizskar Bankai Satversmes

105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu

un nerada Bankai arī Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

ietverto tiesību aizskārumu.

Līdz ar to, pamatojoties uz

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu,

tiesvedība attiecībā uz Bankas prasījumu par apstrīdēto normu

atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam

ir izbeidzama.