26. pants

1Satversmes tiesai, izvērtējot to, vai tieši

2pieteikumā apstrīdētās normas personai aizskar Satversmē

3ietvertās pamattiesības, ir jānoskaidro apstrīdēto normu saturs.

4Gan apstrīdētā Krimināllikuma norma, gan apstrīdētā

5Kriminālprocesa likuma norma noteic, ka noziedzīgi iegūtu mantu,

6ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, konfiscē

7valsts labā.

826.1. No Krimināllikuma 70.10 panta izriet,

9ka noziedzīgi iegūtas mantas, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

10priekšmeta vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas

11konfiskācijas būtība ir mantas piespiedu bezatlīdzības

12atsavināšana valsts īpašumā. Izskatāmā lieta ir saistīta ar

13noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju kā mantas īpašās

14konfiskācijas veidu.

15Lēmumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un attiecīgi

16par tās konfiskāciju var pieņemt prokurors, pabeidzot

17kriminālprocesu, vai tiesa līdz ar galīgo nolēmumu krimināllietā,

18izskatot lietu pēc būtības, kā arī Kriminālprocesa likuma 59.

19nodaļā noteiktajā kārtībā. No pieteikuma un tam pievienotajiem

20dokumentiem secināms, ka izskatāmās lietas kontekstā manta ir

21atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta ar tiesu nolēmumiem,

22kas pieņemti Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā

23kārtībā, proti, atsevišķā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

24(sk. lietas materiālu 1. sēj. 56. un 80. lp.). Satversmes

25tiesa ir atzinusi, ka procesam par noziedzīgi iegūtu mantu

26raksturīgs tas, ka šajā procesā netiek noskaidrota personas

27vaina, bet gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai

28saistību ar noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2017.

29gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu).

30Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā paredzētais

31process par noziedzīgi iegūtu mantu atbilst doktrīnā atzītajam

32šāda sevišķā procesa apzīmējumam "process in

33rem" jeb "process par lietu" (sal. sk.:

34Kūtris G. Noziedzīgi iegūtā konfiskācijas iespējas un pamats.

35Grām.: Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību piemērošana

36nacionālajās tiesībās. Latvijas Universitātes 78. starptautiskās

37zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais

38apgāds, 2020, 205. lpp.). Proti, apstrīdētā Krimināllikuma

39norma paredz konfiskāciju kā krimināltiesisku piespiedu līdzekli,

40bet apstrīdētā Kriminālprocesa likuma norma nosaka konfiskācijas

41procesuālo kārtību jeb darbību secību (sk. pieaicinātās

42personas Mg. iur. Gunāra Kūtra viedokli lietas materiālu 7. sēj.

43120. lp.).

44Satversmes tiesa secina, ka Latvijā likumdevējs ar

45apstrīdētajām normām ir noteicis mantas īpašo konfiskāciju, kas

46vērsta uz noziedzīgi iegūtas mantas piespiedu bezatlīdzības

47atsavināšanu valsts īpašumā, noregulējot attiecīgās tiesiskās

48attiecības krimināltiesību ietvaros.

4926.2. Efektīvas konfiskācijas sistēmas kā līdzekļa cīņā

50pret labumu gūšanu no noziedzīgiem nodarījumiem izveide laika

51gaitā ir kļuvusi par prioritāru jautājumu ne tikai nacionālā, bet

52arī starptautiskā līmenī (sk.: Boucht. J. The Limits of

53Asset Confiscation: On the Legitimacy of Extended Appropriation

54of Criminal Proceeds. Oxford, Portland, Oregon: Hart, 2017, p.

552).

56Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka šajā jautājumā

57pastāv kopējie Eiropas un starptautiskie tiesiskie standarti, kas

58mudina veikt tāda īpašuma konfiskāciju, kas saistīts ar

59nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, korupciju, naudas

60atmazgāšanu, noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotisko

61vielu apriti (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

622018. gada 26. jūnija sprieduma lietā "Telbis and Viziteu v.

63Romania", pieteikums Nr. 47911/15, 76. punktu).

64Varšavas konvencijas 3. panta 1. punkts uzliek Eiropas Padomes

65dalībvalstīm pienākumu pieņemt tādus normatīvos un cita veida

66aktus, kas var būt nepieciešami, lai tās varētu konfiscēt

67nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai īpašumu, kura

68vērtība atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu un legalizētā īpašuma

69vērtībai. Līdzīgi arī Palermo konvencijas 12. panta 1. punkta

70"a" apakšpunkts uzliek tās dalībvalstīm pienākumu pēc

71iespējas lielākā mērā saskaņā ar to iekšējām tiesību sistēmām

72ieviest nepieciešamos pasākumus, lai varētu konfiscēt noziedzīgi

73iegūtus, proti, šajā konvencijā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

74rezultātā iegūtus līdzekļus vai arī īpašumu, kura vērtība atbilst

75šo līdzekļu vērtībai. Vīnes konvencijas 5. panta pirmā daļa

76uzliek valstīm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai

77varētu konfiscēt ienākumus, kas gūti, izdarot šīs konvencijas 3.

78panta pirmajā daļā minētos noziedzīgos nodarījumus.

79Arī Finanšu darījumu darba grupas, kura izstrādā un sekmē

80politiskās nostādnes, tai skaitā nostādnes pasaules finanšu

81sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu

82legalizāciju, 4. rekomendācijā "Konfiskācija un pagaidu

83pasākumi" norādīts, ka valstīm ir jāapsver iespēja noteikt

84pasākumus, ar kuriem noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai nozieguma

85izdarīšanas rīkus var konfiscēt, nepieņemot notiesājošu spriedumu

86krimināllietā.

87Uz starptautiskajām saistībām šajā jomā ir norādīts arī

88likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" un

89likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", ar

90kuriem tika pieņemta apstrīdētā Krimināllikuma norma un

91apstrīdētā Kriminālprocesa likuma norma, sākotnējās ietekmes

92novērtējuma ziņojumos, kā pamatojumu jaunā regulējuma

93nepieciešamībai minot, piemēram, Palermo konvenciju, Varšavas

94konvenciju, kā arī Vīnes konvenciju (sk. likumprojekta Nr.

95629/Lp12 "Grozījumi Krimināllikumā" sākotnējās ietekmes

96novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un likumprojekta Nr. 630/Lp12

97"Grozījumi Kriminālprocesa likumā" sākotnējās ietekmes

98novērtējuma ziņojumu (anotāciju)). Tāpat uz starptautiskajām

99saistībām vairākkārt norādīts arī komisiju sēdēs, kurās abi

100minētie likumprojekti tika apspriesti (sk., piemēram,

101Juridiskās komisijas 2016. gada 14. septembra sēdes protokolu

102lietas materiālu 3. sēj. 5. lp.).

103Tādējādi arī Latvijas starptautiskās saistības ietver

104pienākumu izveidot tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu to,

105ka noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta.

10626.3. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija tiek

107veikta, lai aizsargātu nozīmīgas sabiedrības intereses. Turklāt

108tā kopumā ir vērsta uz tiesiskuma principa nodrošināšanu

109(sk.: Golobinek R. Financial Investigations and

110Confiscation of Proceeds from Crime. Training Manual for Law

111Enforcement and Judiciary. CARDS Regional programme 2002/2003.

112Pieejams: https://rm.coe.int). Tiesas sēdē Finanšu

113izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa norādīja: ja

114persona varētu netraucēti izmantot labumus, kas iegūti noziedzīgā

115ceļā, tas būtu pretrunā ar izpratni par tiesisku valsti (sk.

1162022. gada 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu

11710. sēj. 149. lp.).

118Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija nozīmē, ka personai

119tiek atņemts ieguvums vai labums no prettiesiskas darbības.

120Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka konfiskācijas mērķis ir

121novērst iespēju netaisni iedzīvoties noziedzīgu nodarījumu

122rezultātā. Pat tad, ja personai ir izdevies izvairīties no tā, ka

123tās vaina tiek konstatēta kriminālprocesā, noziedzīgas darbības

124nevar radīt finansiāla rakstura priekšrocības ne pašai personai,

125ne tās ģimenei (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada

12612. maija sprieduma lietā "Gogitidze and Others v.

127Georgia", pieteikums Nr. 36862/05, 102. un 103. punktu).

128Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai ir arī preventīva nozīme,

129jo tā personas attur no iesaistīšanās noziedzīgu nodarījumu

130izdarīšanā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 13.

131jūlija sprieduma lietā "Todorov and Others v.

132Bulgaria", pieteikums Nr. 50705/11 u. c., 186. punktu).

133Tāpat noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija pēc savas dabas ir

134korektīva, jo kalpo tam, lai novērstu noziedzīgas darbības sekas

135un atjaunotu stāvokli, kāds bija pirms noziedzīgās darbības

136izdarīšanas.

137Lai pildītu minētos uzdevumus, noziedzīgi iegūta manta ir

138jāizņem no civiltiesiskās apgrozības, un tas arī ir noziedzīgi

139iegūtas mantas konfiskācijas mērķis (sal. sk. Senāta

140Civillietu departamenta 2020. gada 17. septembra lēmuma lietā

141SPC-27/2020 12.1. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa

142atzinusi, ka konfiskācijas mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu

143līdzekļu tālāku apriti ekonomikā un tas atbilst starptautiskajiem

144standartiem šajā jomā. Turklāt šajā jautājumā valstīm ir plaša

145rīcības brīvība lemt par atbilstošāko rīcību īpašuma kontroles

146ietvaros, tai skaitā par rīcību attiecībā uz noziedzīgi iegūtas

147mantas konfiskāciju (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību

148tiesas 2019. gada 8. oktobra sprieduma lietā "Balsamo v. San

149Marino", pieteikumi Nr. 20319/17 un Nr. 21414/17, 93.

150punktu). Tādējādi apstrīdētās normas pēc savas būtības ir

151vērstas uz noziedzīgi iegūtas mantas izņemšanu no civiltiesiskās

152apgrozības, atsavinot to valsts īpašumā un tādā veidā mainot

153šādas mantas piederību.

154Līdz ar to apstrīdētās normas

155ietiecas Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietverto

156pamattiesību tvērumā.