6. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka nedz attiecībā uz Banku, nedz attiecībā uz Bankas

kreditoru nav konstatējams pamattiesību aizskārums.

Apstrīdētās normas neradot Bankas pamattiesību aizskārumu, jo

par noziedzīgi iegūtu mantu kriminālprocesos esot atzīta citām

personām piederoša manta, nevis Bankas manta. Secīgi neesot

konstatējams, ka Banka atrastos vienlīdzīgā situācijā ar

personām, kurām manta pieder un tiek konfiscēta. Ja manta tomēr

tiktu atzīta par Bankas īpašumu, tas neizslēgtu iespējamību, ka

tā ir uzskatāma par noziedzīgi iegūtu un konfiscējama valsts

labā. Proti, nevarot pastāvēt tāda sistēma, ka noziedzīgā ceļā

iegūti finanšu līdzekļi pēc to iemaksāšanas kredītiestādē būtu

padarīti par nekonfiscējamiem vai būtu legalizēti.

Turklāt īpašumu nedrīkstot izmantot pretēji sabiedrības

interesēm un valstij esot pienākums citstarp aizsargāt cilvēkus

no noziedzīgām darbībām, tai skaitā izņemot no apgrozības

noziedzīgi iegūto mantu. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, tad,

ja kāds varētu netraucēti izmantot noziedzīgi iegūtus labumus,

būtu konstatējama pretruna ar izpratni par tiesisku valsti.

Saskaņā ar Direktīvu 2014/42/ES esot atļauts konfiscēt tādus

noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai citu īpašumu, kura vērtība

atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtībai, vismaz tad, ja

trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka nodošanas vai

iegādes mērķis bija izvairīties no konfiskācijas. No

Legalizācijas novēršanas likuma kredītiestādēm izrietot pienākums

identificēt savus klientus un, pamatojoties uz risku izvērtējumu,

veikt savu klientu izpēti ar mērķi cīnīties pret noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Tāpat apstrīdētās normas nevarot radīt Bankas kreditora

pamattiesību aizskārumu, jo uz apstrīdēto normu pamata netiekot

konfiscēts Bankas kreditora īpašums. Turklāt kreditori nevarot

paļauties uz to, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi, kas atrodas

kredītiestādes īpašumā, turpinās piedalīties civiltiesiskajā

apritē un, iespējams, segs to prasījumus pret kredītiestādi, jo

tas esot risks, kas sabiedrības interešu labā jāuzņemas gan

kredītiestādei, gan tās kreditoram. Būtisks apstāklis esot arī

tas, ka maksātnespējas process konkrētajā lietā nav noslēdzies,

līdz ar to neesot iespējams konstatēt, ka Bankas kreditoram jau

ir iestājušās kādas negatīvas sekas.

Pieteikumu iesniedzēji neesot ievērojoši termiņu pieteikumu

iesniegšanai Satversmes tiesā, jo to norādītais tiesas nolēmums,

no kura skaitāms šis termiņš, esot saistīts ar jautājumiem par

spēkā stājušos nolēmumu kriminālprocesā izpildi un šādi jautājumi

pēc būtības neesot balstīti uz apstrīdētajām normām.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve Indra

Gratkovska norādīja, ka kredītiestādei konfiskācijas rezultātā

nerodas nelabvēlīgas sekas, jo likvidācijas procesā visi

kredītiestādes līdzekļi tik un tā tiktu izmantoti kreditoru

prasījumu segšanai. Ja uzskatītu, ka, iemaksājot noziedzīgā ceļā

iegūtus finanšu līdzekļus kredītiestādē, tie tiek padarīti par

nekonfiscējamiem, tas nenovestu pie risinājuma noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas apkarošanai.