8. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda,

ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, bet, ja tas netiktu darīts,

tad atzīstams, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei.

Tiesībsargs pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam,

ka apstrīdētās normas neierobežo Pieteikumu iesniedzēju

pamattiesības. Īpašums, kurš ar tiesas nolēmumiem atzīts par

noziedzīgi iegūtu un attiecībā uz kuru noteikta konfiskācija

valsts labā, neesot nedz Bankas, nedz Bankas kreditora īpašums.

Turklāt tad, ja uzskatītu, ka noguldītie finanšu līdzekļi ir

Bankas īpašums, neesot skaidrs, kā noguldītājs varētu iegūt

tiesības uz procentiem no noguldītajiem finanšu līdzekļiem.

Attiecībā uz Bankas kreditoru esot norādāms, ka tā

pamattiesību aizskārums nav reāls, jo apstrīdētās normas

pieteikuma iesniegšanas brīdī neesot radījušas tam tiesību

aizskārumu un šāda aizskāruma rašanās neesot garantēta arī

nākotnē, īpaši ņemot vērā to, ka joprojām turpinās darbs ar

Bankas debitoriem un kreditoru prasījumu apmierināšanai

pieejamais finanšu līdzekļu apmērs šobrīd nav zināms.

Neesot pamatots arguments, ka apstrīdētās normas nenosaka

pamattiesību ierobežojuma apjomu un robežas un pieļauj

pamattiesību patvaļīgu ierobežošanu. Pirmkārt, līdzekļi esot

atzīti par noziedzīgi iegūtiem, nosakot to konfiskāciju valsts

labā, ar tiesas nolēmumiem kriminālprocesos, kuros ir noteikts

gan šo līdzekļu veids, gan piekritība, gan apmērs. Saskaņā ar

tiesas nolēmumiem par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti konkrētām

personām - Bankas kreditoriem - piederošie finanšu līdzekļi

noteiktā apmērā. Neesot bijis vajadzības ar apstrīdētajām normām

atrisināt visas iespējamās situācijas, uzskaitot dažādus

noziedzīgi iegūtas mantas veidus, jo to nosakot tiesa savā lēmumā

katrā individuālajā gadījumā.

Vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam, esot norādāms, ka noziedzīgi iegūtas mantas

konfiskācija un kreditoru prasījumu apmierināšana kredītiestādes

likvidācijas procesā ir divi dažādi procesi ar būtiski atšķirīgu

tiesisko pamatu un tiesību subjektu tiesības un pienākumi to

ietvaros nav salīdzināmi. Tādējādi neesot pamatots apgalvojums,

ka valstij būtu jāiestājas kreditoru rindā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija esot darbības, kas

veiktas ar noziedzīgi iegūtu mantu nolūkā radīt trešajām personām

maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi. Legalizācijas novēršanas

likumā esot uzskaitīta vesela virkne noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas darbību. Visās noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas stadijās personas, kas iesaistītas legalizācijā,

cenšoties izmantot kredītiestādes, veicot noziedzīgi iegūtu

līdzekļu noguldījumus, ieguldījumus, pārvedumus u. c.

Apgalvojums, ka līdz ar finanšu līdzekļu noguldīšanu

kredītiestādē tie kļūst par kredītiestādes īpašumu, saplūstot ar

pārējiem kredītiestādes kontos esošajiem finanšu līdzekļiem, un

kredītiestāde kļūst par labticīgu ieguvēju, esot absurds. Tas

nostādot finanšu shēmu, kas esot viens no ievainojamākajiem

posmiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ķēdē, ārpus

likuma prasībām, tādējādi a priori legalizējot

kredītiestāžu kontos esošos finanšu līdzekļus.

Banka esot Legalizācijas novēršanas likuma subjekts, un uz to

attiecoties virkne stingru un detalizētu prasību noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Līdz ar to

arguments, ka Banka ir labticīga ieguvēja, kura nezināja un kurai

nevajadzēja zināt par finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, esot

absurds pēc būtības, jo kredītiestādes tiešs pienākums esot

noskaidrot klienta finanšu līdzekļu izcelsmi. Kredītiestāde

nevienā gadījumā, kad ir šaubas par finanšu līdzekļu izcelsmi,

nedrīkstot pieļaut to nonākšanu finanšu sistēmā. Turklāt tādu

finanšu līdzekļu, kas ir atzīti par noziedzīgi iegūtiem, izmaksa

likvidējamās kredītiestādes kreditoriem neesot pieļaujama, jo tā

esot pretēja Legalizācijas novēršanas likuma un konfiskācijas

mērķim.

Tiesībsargs pievienojas Saeimas atbildes rakstos norādītajam,

ka Pieteikumu iesniedzēji ir nokavējuši termiņu pieteikuma

iesniegšanai Satversmes tiesā.

Tiesas sēdē tiesībsarga pilnvarotā pārstāve Ilona Lošaka

papildus norādīja: pieņēmums, ka līdz ar finanšu līdzekļu

noguldīšanu kredītiestādē šie līdzekļi kļūst legāli, jo sajaucas

ar citiem kredītiestādes īpašumā esošajiem finanšu līdzekļiem, un

vairs nav izdalāmi no visa līdzekļu kopuma, nav korekts no

Legalizācijas novēršanas likuma viedokļa un neatbilst

legalizācijas novēršanas sistēmas mērķim un būtībai. Labticīgu

trešo personu raksturojot tas, ka tā nezināja, tā nevarēja un tai

nevajadzēja zināt par noziedzīga nodarījuma esību un attiecīgi

arī par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi. Taču tas nesaskanot ar

kredītiestādes pienākumu novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu

apriti finanšu sistēmā, kas izriet no Legalizācijas novēršanas

likuma un starptautiskajām saistībām.