9. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus

komisija - norāda, ka valsts prasījumu segšana ārpus

kreditoru kārtas ierobežo Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz

īpašumu.

Noguldījuma gadījumā finanšu līdzekļi, kas tiek iemaksāti

(ieskaitīti) noguldītāja kontā, pamatojoties uz konta

apkalpošanas līgumu, netiekot individualizēti. Tie ieplūstot

kredītiestādes kopējos resursos un tiekot atspoguļoti bankas

bilancē. Tie varot tikt izmantoti pēc kredītiestādes ieskatiem.

Šajās tiesiskajās attiecībās noguldītājam rodoties prasījuma

tiesības pret kredītiestādi, ja tas zaudē īpašuma tiesības uz

noguldītajiem finanšu līdzekļiem.

Maksātnespēja esot tāds kredītiestādes stāvoklis, ka tā nespēj

izpildīt savas parādu saistības. Proti, kredītiestādes

maksātnespēja iestājoties tad, kad tai pieejamo līdzekļu apmērs

ir par mazu, lai segtu visus pret kredītiestādi vērstos

prasījumus. Tādējādi, jau uzsākot maksātnespējas procesu, esot

skaidrs, ka kredītiestādes mantas nepietiks visu kreditoru

prasījumu segšanai pilnā apmērā. Lai panāktu pēc iespējas

taisnīgāku un samērīgāku šādas situācijas risinājumu, likumdevējs

Kredītiestāžu likumā noteicis īpašu izmaksu un parādu segšanas

kārtību. Maksātnespējas procesa gaitā izdalot no kredītiestādes

mantas liela apmēra līdzekļus citiem Kredītiestāžu likumā

nenoteiktiem mērķiem, kā tas esot, piemēram, izskatāmajā lietā,

tiekot izjaukta minētā hierarhija un samērīgums, līdz ar to

tiekot aizskartas pārējo kreditoru intereses un tiem nodarīti

zaudējumi. Esot jāņem vērā tas, ka likumdevējs kreditoru

hierarhijā paredzējis noteiktu vietu arī valstij tās prasījumu

segšanai. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 192. panta 3. punktu

valsts ar saviem prasījumiem esot ierindota ceturtajā kreditoru

kārtā. Tas liecinot par likumdevēja apzinātu nolūku nenostādīt

valsts finansiālās intereses augstāk par mazāk aizsargāto

kreditoru interesēm.

Kredītiestādes maksātnespējas situācija tās specifikas dēļ

neesot salīdzināma ar kredītiestādes likvidāciju vai strādājošu

kredītiestādi, jo abos pēdējos gadījumos finanšu līdzekļi esot

pietiekami visu pret kredītiestādi pieteikto prasījumu segšanai

pilnā apmērā.

Pēc Bankas pasludināšanas par maksātnespējīgu visi noguldītāju

kontos esošie finanšu līdzekļi esot kļuvuši par Bankas mantu, no

kuras tiek segti maksātnespējas procesa izdevumi un apmierināti

kreditoru prasījumi Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā.

Lai gan Bankas maksātnespējas process vēl neesot beidzies un

teorētiski pastāvot iespēja tā gaitā atgūt citus līdzekļus, ko

izmantot Bankas maksātnespējas procesa izdevumu un kreditoru

prasījumu segšanai, tomēr līdzšinējie citu kredītiestāžu

maksātnespējas procesi, kā arī Bankas pašas maksātnespējas

procesa gaita neļaujot izdarīt optimistiskus secinājumus par

nākotnē atgūstamo līdzekļu un kreditoru prasījumu segšanas apmēra

palielināšanos. Līdz ar to liela ticamība esot piešķirama tam, ka

Bankas finanšu līdzekļu konfiskācija par labu valstij ierobežos

Bankas kreditora tiesības uz īpašumu.

Turklāt šāda liela apmēra finanšu līdzekļu izmaksa ārpus

Bankas maksātnespējas plāna varot tiešā veidā apdraudēt Bankas

maksātnespējas procesa efektīvu norisi un pabeigšanu, jo Bankai

varot nepietikt līdzekļu maksātnespējas procesa izdevumu

segšanai.

Tiesas sēdē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotās

pārstāves Inga Pētersone, Līga Medne un Sarmīte Glāzere norādīja:

nekad nav iespējams pilnībā garantēt to, ka kredītiestādē

neieplūdīs noziedzīgi iegūti līdzekļi. Tas neesot atkarīgs tikai

no kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes vai

tā, cik labi un pareizi kredītiestāde izpilda normatīvajos aktos

noteiktās prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

novēršanas jomā, jo esot jāņem vērā arī klientu un tirgus

dažādība.

Ja valsts iestātos noteiktajā kreditoru kārtā un aizstātu to

kreditoru, no kura noguldījuma tiek konfiscēti par noziedzīgi

iegūtiem atzīti līdzekļi, arī tiktu sasniegts mērķis izņemt

noziedzīgi iegūtus līdzekļus no civiltiesiskās apgrozības. Šo

līdzekļu nošķiršana ārpus kreditoru kārtām maksātnespējas procesā

varot aizskart pārējo kreditoru tiesības.