Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās un septītās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam

tika papildināts ar 3.1 daļu šādā

1redakcijā: "Ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo,

2ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt

3attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai."

4Ar 2018. gada 20. jūnija grozījumiem, kas stājās

5spēkā 2018. gada 1. septembrī, Kriminālprocesa likuma

tika papildināts ar septīto daļu šādā redakcijā:

1"Lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,

2jāpierāda, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet nav

3nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma

4līdzekļi ir iegūti."

5Savukārt ar 2019. gada 21. novembra grozījumiem, kas

6stājās spēkā 2019. gada 24. decembrī, Kriminālprocesa

7likuma 124. panta sestajā daļā vārdi "Pierādīšanas

8priekšmetā" aizstāti ar vārdiem "Kriminālprocesā un

9procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas

10priekšmetā".

11Ar šiem pašiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma

12124. panta septītajā daļā izslēgti vārdi "jāpierāda, ka

13šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet".

14Ar šiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 125. pants

15papildināts ar trešo daļu šādā redakcijā: "Ir uzskatāms par

16pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir

17noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj

18ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja

19pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka

20mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme."

21Tāpat ar šiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma

22126. panta 3.1 daļa papildināta ar teikumu

23šādā redakcijā: "Ja persona noteiktā termiņā nesniedz

24ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek

25liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts

26saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties

27ar šo mantu."

282. Satversmes tiesā pēc vairāku personu

29konstitucionālajām sūdzībām ierosinātas 14 lietas par

30Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās un septītās daļas,

31125. panta trešās daļas un 126. panta

323.1 daļas (turpmāk kopā arī - apstrīdētās normas)

33atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

3492. panta pirmajam un otrajam teikumam. Pēc Ekonomisko lietu

35tiesas pieteikuma ierosināta lieta par Kriminālprocesa likuma

36124. panta septītās daļas atbilstību Satversmes

3792. panta pirmajam teikumam.

38Lai veicinātu šo lietu vispusīgu un ātru izskatīšanu, tās

39saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu

40tika apvienotas vienā lietā - lietā Nr. 2022‑32‑01 "Par

41Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās un septītās daļas,

42125. panta trešās daļas un 126. panta

433.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas

44Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam".

453. Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji - Vitālijs

46Leškovs (Vitaly Leshkov), Žanna Šalmana (Zhanna

47Shalman), LIREVA INVESTMENTS LIMITED, Vladislavs Ickovskis

48(Vladyslav Itskovskyy), FORTRESS FINANCE INC., Janīna

49Filatova (Yanina Filatova), Andrejs Sizovs (Andrey

50Sizov), Veronika Ribaļčenko (Veronika Ribalchenko),

51ASG Resolution Capital, AS, Persona N, Persona O,

52SIA "SUNHOUSE", Rana Malikova (Rana

53Malikova), Murads Melikovs (Murad Melikov) un

54KASPIANLAB LP (turpmāk arī - Pieteikumu iesniedzēji) -

55uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

5692. panta pirmajam un otrajam teikumam.

57Latvijā tika uzsākti vairāki atsevišķi kriminālprocesi pēc

58Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par iespējamu

59noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Visos

60minētajos kriminālprocesos procesa virzītājs arestēja Pieteikumu

61iesniedzēju mantu, uzsāka procesu par mantas atzīšanu par

62noziedzīgi iegūtu (turpmāk arī - process par noziedzīgi iegūtu

63mantu) un nodeva procesa materiālus izlemšanai tiesai. Ar galīgo

64tiesas nolēmumu visos minētajos procesos Pieteikumu iesniedzēju

65manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā.

66Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās normas procesā

67par noziedzīgi iegūtu mantu būtiski samazina ar mantu saistītās

68personas iespējas efektīvi apstrīdēt mantas atzīšanu par

69noziedzīgi iegūtu un nostāda mantas īpašnieku būtiski sliktākā

70stāvoklī salīdzinājumā ar procesa virzītāju, jo atvieglo tā

71pierādīšanas pienākumu. Tādējādi tiek pārkāpts pušu līdzvērtīgu

72iespēju princips. Pēc tam, kad procesa virzītājs izteicis

73pieņēmumu, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, ar

74mantu saistītajai personai ir uzlikts pienākums pierādīt mantas

75izcelsmes likumību, bet tai nav pietiekamu un efektīvu procesuālo

76garantiju procesa virzītāja pieņēmuma atspēkošanai.

77Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas nav

78skaidras un paredzamas, jo nenosaka to piemērošanas gadījumus un

79robežas. Šo normu pieņemšanā pārkāpts labas likumdošanas

80princips, jo nav vērtēta to atbilstība vispārējiem tiesību

81principiem, Satversmei, Eiropas Savienības tiesībām un

82starptautiskajiem līgumiem. Apstrīdētās normas neatbilst

83Satversmei, ciktāl tās tiek piemērotas procesā par noziedzīgi

84iegūtu mantu. Ir jābūt pierādītai saiknei starp noziedzīgi iegūtu

85mantu un predikatīvu noziedzīgu nodarījumu, taču apstrīdētās

86normas ļauj to nedarīt. Apstrīdētās normas nedrīkstētu piemērot

87mantas izcelsmes pierādīšanai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

88gadījumos, kad kriminālprocesā tiek izmeklēta autonomā

89legalizēšana, tomēr faktiski tās šajā procesā tiek piemērotas.

90Tās ļauj konfiscēt mantu ar pierādīšanas standartu

91"iespējamības pārsvars" neatkarīgi no tā, vai mantas

92īpašnieks ir vai nav saistīts ar noziedzīgu nodarījumu.

93Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka atbilstoši apstrīdētajām

94normām procesa virzītājs var izteikt pieņēmumu par mantas

95noziedzīgu izcelsmi un ar mantu saistītajai personai tiek uzlikts

96nesamērīgs pienākums šo pieņēmumu atspēkot. Procesa virzītājam

97savs pieņēmums nav jāpamato un nav jāpaziņo ar mantu saistītajai

98personai par faktiem, kas tai būtu jāatspēko. Pierādīšanas nasta

99uz personu var tikt pārnesta brīdī, kad procesa virzītāja rīcībā

100nav pierādījumu par noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi procesa

101virzītājs ir atbrīvots no mantas noziedzīgas izcelsmes

102pierādīšanas. Ar mantu saistītā persona ir nelabvēlīgākā

103situācijā salīdzinājumā ar procesa virzītāju. Apstrīdētās normas

104nenodrošina personai iespēju ar tās rīcībā esošiem vai vienkāršā

105veidā iegūstamiem pierādījumiem pierādīt mantas izcelsmes

106likumību. Tās nenosaka minimālos kritērijus un standartu

107attiecībā uz iesniedzamo pierādījumu formu un saturu. Personai

108nav zināmi fakti, uz kuriem balstīts procesa virzītāja pieņēmums.

109Tai nesamērīgi īsā termiņā ir jāiesniedz pierādījumi, turklāt

110valsts valodā un apliecinātus noteiktā formā. Pierādījumi

111jāiesniedz par neierobežotā laikposmā veiktiem darījumiem.

112Turklāt pierādījumi jāiesniedz arī par trešo personu darījumiem.

113Tādēļ pierādījumus par mantas izcelsmes likumību iesniegt ir ļoti

114sarežģīti vai pat neiespējami. Ja persona nevar pierādīt mantas

115izcelsmes likumību, tad tiesa šo mantu var atzīt par noziedzīgi

116iegūtu no nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma, balstoties uz

117iespējamības pārsvaru, pat ja par to ir šaubas. Turklāt tiesa

118mantas izcelsmi vērtē, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus

119procesa virzītājs ir selektīvi izdalījis no pamata

120krimināllietas, nevis visiem krimināllietas materiāliem. Tiesai

121nav kompetences pārbaudīt procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

122iesniegtos pierādījumus, un līdz ar to ir pārkāpti tiešuma un

123mutiskuma principi.

124Pieteikumu iesniedzēji vērš uzmanību uz to, ka procesā par

125noziedzīgi iegūtu mantu netiek konstatēta personas vaina un

126piemērots kriminālsods, tomēr tiek izdarīts secinājums par mantas

127izcelsmes noziedzīgumu un legalizēšanas darbību veikšanu ar šādu

128mantu, tādējādi konstatējot Krimināllikuma 195. pantā

129paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Tātad

130apstrīdētās normas ļauj procesa virzītājam un tiesai izteikt

131vērtējumu, ka ar mantu saistītā persona ir vainīga noziedzīga

132nodarījuma izdarīšanā. Persona faktiski tiek sodīta ar mantas

133konfiskāciju par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurā tās

134vaina nav pierādīta. Ar apstrīdētajām normām ar mantu saistītajai

135personai tiek uzlikts arī pienākums atspēkot prezumpciju, ka tā

136ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Turklāt

137tiesas lēmums, ar kuru manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, var

138tikt izmantots kā pierādījums kriminālprocesā, lai personu

139notiesātu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tādējādi

140apstrīdētās normas pārkāpj nevainīguma prezumpcijas principu.

1414. Pieteikuma iesniedzēja - Ekonomisko lietu

142tiesa - uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 124. panta

143septītā daļa neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam

144teikumam.

145Ekonomisko lietu tiesas izskatīšanā ir process par noziedzīgi

146iegūtu mantu. Tas izdalīts no kriminālprocesa, kas uzsākts pēc

147Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par iespējamu

148noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

149Ekonomisko lietu tiesa norāda, ka kopumā process par

150noziedzīgi iegūtu mantu tajā iesaistītajām personām nodrošina

151līdzvērtīgas tiesības. Šajā procesā ar mantu saistītajai personai

152ir iespēja uzzināt, ar ko ir pamatots procesa virzītāja pieņēmums

153par arestētās mantas noziedzīgu izcelsmi, un sniegt tiesai

154paskaidrojumus un pierādījumus, lai šo pieņēmumu atspēkotu. Tiesa

155veic šā pieņēmuma kontroli, pārbaudot, vai pierādījumi ar

156iespējamības pārsvaru pamato mantas noziedzīgu izcelsmi. Tomēr

157iesaistīto personu iespēju līdzsvars tiek izjaukts gadījumā, ja

158sevišķais process ir izdalīts no kriminālprocesa, kurā tiek

159izmeklēta autonoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana bez

160iespējamā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma noskaidrošanas.

161Kriminālprocesā par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu

162legalizēšanu Kriminālprocesa likuma 124. panta septītā daļa

163ļauj neiegūt pierādījumus par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu,

164no kura cēlusies manta, ar kuru vēlāk veiktas iespējamas

165legalizēšanas darbības. Tas ietekmē arī no šāda procesa izdalīto

166procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ja netiek iegūti pierādījumi

167par arestētās mantas izcelsmi no iespējamā predikatīvā noziedzīgā

168nodarījuma, procesa virzītāja iegūto mantas izcelsmes pierādījumu

169kopums ir nekonkrēts un pušu līdzvērtīgas iespējas tiek

170izjauktas. Ar mantu saistītajai personai nav līdzekļu

171pierādīšanas atvieglojuma līdzsvarošanai. Jo mazāk konkrēts ir

172procesa virzītāja pieņēmums par mantas noziedzīgu izcelsmi, jo

173grūtāk to atspēkot. Procesa virzītājam likumdevējs ir ļāvis

174mantas izcelsmes ķēdi nenoskaidrot līdz galam, bet ar mantu

175saistītajai personai jāspēj izskaidrot ne tikai to, kā šī manta

176nonākusi tās īpašumā vai valdījumā, bet arī to, ka šīs mantas

177kustība bija likumīga arī starp trešajām personām. Tātad ar mantu

178saistītajai personai par mantas izcelsmi jāsniedz vairāk ziņu,

179nekā spējis noskaidrot procesa virzītājs kriminālprocesā.

180Tādējādi Kriminālprocesa likuma 124. panta septītās daļas

181piemērošana procesā par noziedzīgi iegūtu mantu paaugstina

182iespēju, ka tiek konfiscēta tāda manta, kuras izcelsme nav

183noziedzīga.

1845. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

185Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

18692. panta pirmajam un otrajam teikumam.

187Saeima norāda, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu būtība

188ir izlemt jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu,

189kamēr persona vēl nav likumā noteiktajā kārtībā atzīta par

190vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tas izriet arī no

191Latvijas starptautiskajām saistībām, kas paredz pienākumu

192izveidot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtas

193mantas konfiscēšanu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā

194daļa, 125. panta trešā daļa un 126. panta

1953.1 daļa ir savstarpēji cieši saistītas, jo

196regulē jautājumus par mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanu un

197ir daļa no kopējā regulējuma par noziedzīgi iegūtu mantu.

198Savukārt Kriminālprocesa likuma 124. panta septītā daļa ir

199izmantojama, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu

200legalizēšanu, kas ir atsevišķs noziedzīgs nodarījums, par kuru

201atbildība paredzēta Krimināllikuma 195. pantā. Šī norma nav

202piemērojama procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, jo tajā tiek

203lemts nevis par noziedzīgu nodarījumu, bet gan par mantas

204noziedzīgu izcelsmi. Apstrīdētās normas neregulē arī jautājumu

205par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem.

206Saeima uzskata, ka pierādīšanas standarts "iespējamības

207pārsvars" ir attiecināms tikai uz mantas noziedzīgas

208izcelsmes pierādīšanu, nevis uz pierādīšanu, ka persona ir

209vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Personas vaina

210neatkarīgi no mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanas ir

211jāpierāda atbilstoši standartam "ārpus saprātīgām

212šaubām". Ar apstrīdētajām normām nav ieviests apgrieztais

213pierādīšanas pienākums, jo procesa virzītājam jāpierāda, ka manta

214ir noziedzīgi iegūta. Neatkarīgi no tā, vai persona ir iesniegusi

215ziņas par mantas izcelsmes likumību, procesa virzītājam ir

216jāsavāc pietiekams pierādījumu kopums, kas liecina par to, ka

217mantas izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga. Kad procesa virzītājs

218izsaka pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi, jābūt

219pierādījumu kopumam, kas par to liecina. Procesa virzītāja

220pieņēmums par mantas noziedzīgu izcelsmi nevar būt subjektīvs un

221nebalstīts pierādījumos. Savukārt personai ir nevis ārpus

222saprātīgām šaubām jāpierāda tas, ka mantas izcelsme ir likumīga,

223bet jāsniedz tik daudz ticamu ziņu par mantas likumīgo izcelsmi,

224lai vairs nebūtu iespējams pierādīt to, ka mantas izcelsme,

225visticamāk, ir noziedzīga. Tas ir izpildāms pienākums. Ja persona

226noteiktajā termiņā neiesniedz ziņas par mantas izcelsmes

227likumību, tai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu,

228kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem

229ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu. Tās ir vienīgās sekas, kas

230personai rodas šā pienākuma neizpildīšanas dēļ. Personai arī pēc

231noteiktā termiņa ir tiesības iesniegt ziņas par mantas likumīgo

232izcelsmi.

233Saeima vērš uzmanību uz to, ka apstrīdētās normas attiecas uz

234mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanu, nevis uzliek personai

235pienākumu pierādīt savu nevainīgumu noziedzīga nodarījuma

236izdarīšanā. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu netiek vērtēta

237noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse, un ar mantas atzīšanu par

238noziedzīgi iegūtu netiek izteikts pieņēmums par personas vainu.

239No Krimināllikuma 70.11 panta pirmās daļas

240neizriet tas, ka kritērijs mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu

241ir personas saistība ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu

242izdarīšanu. Ar mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu netiek

243prezumēta personas saistība ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu vai

244personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi ir

245ievērots nevainīguma prezumpcijas princips.

2466. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

247uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta

248pirmajam un otrajam teikumam.

249Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētās normas ir daļa no

250tiesiskā regulējuma, kas tika ieviests ar mērķi veicināt

251noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un nodrošināt

252noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, tādējādi nodrošinot arī

253starptautisko saistību izpildi. Kriminālprocesa likuma

254124. panta septītās daļas mērķis ir tieši saistīts ar

255personas notiesāšanu autonomās legalizēšanas gadījumos un izriet

256no Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu

257legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (turpmāk -

258Varšavas konvencija). Minētā norma ir piemērojama tikai

259kriminālprocesā, kurā tiek lemts par personas vainu noziedzīgi

260iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Kriminālprocesa likuma

261124. panta sestā daļa, 125. panta trešā daļa un

262126. panta 3.1 daļa kā daļa no tiesiskā

263regulējuma par noziedzīgi iegūtu mantu tika ieviestas, ņemot vērā

264Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa

265direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu

266līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (turpmāk -

267Direktīva 2014/42) tiesisko regulējumu. Arī Eiropas Parlamenta un

268Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas 2024/1260 par

269aktīvu atgūšanu un konfiskāciju 14. pantā ir ietverts

270regulējums par pierādīšanas standartu "iespējamības

271pārsvars", kas ļauj konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu, ja

272īpašums ir iegūts noziedzīgas darbības rezultātā.

273Tieslietu ministrija uzskata, ka procesā par noziedzīgi iegūtu

274mantu ar mantu saistītajai personai ir nodrošināti visi tai

275nepieciešamie procesuālie līdzekļi. Personai, par kuras mantu

276izteikts pieņēmums, ka tā ir iegūta noziedzīgi, ir jāpierāda

277tikai mantas izcelsme un nav jāpierāda, ka tā pati nav saistīta

278ar nenoskaidrotu noziedzīgu nodarījumu. Gadījumos, kad

279pirmstiesas kriminālprocesā nav iespējams iegūt ziņas par

280predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, mantas noziedzīga izcelsme

281pierādāma ar Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā

282nodarījuma objektīvo pusi, proti, ar legalizēšanas darbībām, kas

283norādītas arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

284terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma

285(turpmāk - Novēršanas likums) 5. pantā. Ja lietā nav

286noskaidrots predikatīvais noziedzīgais nodarījums, izmeklēšana

287tiek veikta par autonomo legalizēšanu, un tā tiek pierādīta,

288balstoties arī uz netiešiem pierādījumiem, kas norāda uz mantas

289noziedzīgu izcelsmi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas

290tipoloģijām un pazīmēm, kā arī personas spēju pierādīt mantas

291likumīgu izcelsmi. Procesa virzītājam jāpierāda, ka mantai,

292visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Tikai tad, ja

293persona apgalvo pretējo, tai ir pienākums pierādīt mantas

294likumīgu izcelsmi.

295Tieslietu ministrija norāda, ka Kriminālprocesa likuma

296124. panta sestā daļa, 125. panta trešā daļa un

297126. panta 3.1 daļa nav attiecināma uz

298pierādīšanu, ka persona ir vainīga noziedzīga nodarījuma

299izdarīšanā, tādēļ šīs normas neuzliek personai pienākumu pierādīt

300savu nevainīgumu. Ar mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu netiek

301prezumēta personas saistība ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Ir

302iespējams, ka personas rīcībā ir noziedzīgi iegūta manta, bet

303pati persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai to nav

304iespējams konstatēt. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija nav

305sods, bet gan procesuālais piespiedu līdzeklis. Līdz ar to netiek

306pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips. Arī atbilstoši

307Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai noziedzīgi iegūtas

308mantas konfiskācija nav pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas

309principu.

3107. Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

311pievienojas Saeimas atbildes rakstos norādītajam un uzskata, ka

312apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam un

313otrajam teikumam.

314Ģenerālprokuratūra norāda, ka visā pasaulē, arī Latvijā, par

315izaicinājumu joprojām tiek uzskatīta valsts spēja pierādīt

316noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu bez tiešas saiknes ar

317predikatīvo noziedzīgo nodarījumu jeb autonomo legalizēšanu.

318Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu, kad kriminālprocesā tiek

319izmeklēta autonomā legalizēšana, atbilst Latvijas

320starptautiskajām saistībām, tostarp Varšavas konvencijai un

321Finanšu darbības uzdevumu grupas noziedzīgi iegūtu līdzekļu

322legalizācijas jautājumos (turpmāk - Finanšu darbības uzdevumu

323grupa) rekomendācijām.

324Ģenerālprokuratūra vērš uzmanību uz to, ka secinājums par

325mantas noziedzīgu izcelsmi tiek balstīts uz zemāku pierādīšanas

326standartu - varbūtību, tomēr tai jābūt pamatotai un

327pārliecinošai. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā

328daļā un 125. panta trešajā daļā ietvertais pierādīšanas

329standarts attiecas vienīgi uz mantas, kuru procesa virzītājs

330uzskata par noziedzīgi iegūtu, izcelsmes pierādīšanu. Procesā par

331noziedzīgi iegūtu mantu tiesa nevērtē pierādījumus, kas attiecas

332uz personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un par to

333nelemj. Tiesai jāvērtē tikai pierādījumi par arestētās mantas

334izcelsmi. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā un

335125. panta trešajā daļā ietvertās prezumpcijas būtība ir

336izslēgt nepieciešamību iegūt pierādījumus par predikatīvo

337noziedzīgo nodarījumu. Pārbaudot mantas izcelsmi, vērtējami trīs

338kritēriji: 1) ar mantu objektīvi veiktas legalizēšanas

339darbības; 2) pierādījumu kopums dod procesa virzītājam

340pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme,

341un 3) kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami

342izskaidrot mantas likumīgo izcelsmi. Svarīgākais priekšnoteikums

343pieņēmumu izteikšanai ir pietiekami pierādījumi, un tikai pēc tam

344personai rodas pienākums ticami izskaidrot mantas izcelsmes

345likumību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka

346personai var uzlikt pienākumu izskaidrot mantas izcelsmes

347likumību. Ja persona nespēj to ticami izskaidrot, tad manta tiek

348prezumēta par noziedzīgi iegūtu. Turklāt procesā par noziedzīgi

349iegūtu mantu iesaistītā persona var iesniegt pierādījumus ne vien

350procesa virzītājam, bet arī tiesai. Tiesu praksē personas šīs

351tiesības arī izmanto. Tiesas rūpīgi ievēro pierādīšanas standartu

352"iespējamības pārsvars" un to, vai procesa virzītājs ir

353savācis pierādījumus, kas pamato pieņēmumu par mantas,

354visticamāk, noziedzīgo izcelsmi, lai personai rastos

355nepieciešamība pierādīt mantas izcelsmes likumību. Procesa

356virzītājam ir jāpierāda, ka mantas izcelsme, visticamāk, ir

357noziedzīga, neatkarīgi no tā, vai persona ir sniegusi ziņas par

358mantas izcelsmes likumību. Pieteikumos norādītais par

359pierādīšanas grūtībām ir saistīts ar apstrīdēto normu individuālu

360piemērošanu, nevis pašu šo normu neatbilstību Satversmei.

3618. Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

362ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam

363un otrajam teikumam.

364Tiesībsargs atsaucas uz starptautiskajos dokumentos noteikto

365un uzsver, ka Finanšu darbības uzdevumu grupas rekomendāciju

366izpildē un sekmīgā autonomās legalizēšanas pierādīšanā ir būtiski

367likt personai pamatot tās rīcībā esošo līdzekļu izcelsmi.

368Savukārt valstij ir jānodrošina, ka pieņēmums par mantas

369legalizēšanu ir pamatots vismaz ar sākuma pierādījumiem.

370Tiesībsargs norāda, ka tiesu praksē procesos par noziedzīgi

371iegūtu mantu Kriminālprocesa likuma 124. panta septītā daļa

372netiek piemērota, lai pamatotu lēmumu par mantas atzīšanu par

373noziedzīgi iegūtu. Ja lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu

374legalizēšanu nav nepieciešams pierādīt, no kura noziedzīga

375nodarījuma manta radusies, tad vēl jo vairāk to nav nepieciešams

376vērtēt no šī kriminālprocesa izdalītā procesā par noziedzīgi

377iegūtu mantu. Lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu, ir

378pieļaujama pierādīšanas standarta "iespējamības

379pārsvars" piemērošana. Tas nav nesamērīgs pamattiesību

380ierobežojums, ja vien tiek ievērots pušu tiesību līdzsvars un

381tiek nodrošinātas tiesības uz pierādījumu pārbaudi. Apstrīdētās

382normas neparedz ar mantu saistītās personas pienākumu pierādīt

383mantas likumīgu izcelsmi ārpus saprātīgām šaubām. Fakta legālā

384prezumpcija ar samazinātu pierādīšanas standartu attiecībā uz

385mantas izcelsmi pati par sevi ir pieļaujama, ja tiesas procesā ir

386ievērots pušu līdzvērtīgu iespēju princips un lēmumu par mantas

387noziedzīgo izcelsmi pēc pierādījumu pārbaudes pieņem neatkarīga

388tiesa. Personai ir tiesības iesniegt mantas likumīgo izcelsmi

389apliecinošas ziņas procesa virzītājam no brīža, kad tai ir

390ierobežotas tiesības rīkoties ar mantu, un šādām tiesībām ir

391jāsaglabājas arī visā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu laikā.

392Apstrīdētās normas neliedz personai tiesības iesniegt mantas

393likumīgo izcelsmi pamatojošas ziņas, un pušu līdzvērtīgu iespēju

394princips netiek pārkāpts.

395Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka tiesai ir pienākums

396pārbaudīt pierādījumus, lai pārliecinātos, ka pieņēmums par

397mantas, visticamāk, noziedzīgo izcelsmi ir pamatots. Ar mantu

398saistītajai personai nav jāpierāda, ka tā nav izdarījusi

399noziedzīgu nodarījumu, bet tikai ticami jāizskaidro mantas

400likumīgā izcelsme. Procesa virzītājam aizdomas par mantas

401noziedzīgo izcelsmi ir jāapliecina ar tādu pierādījumu kopumu,

402kas dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga

403izcelsme. Tiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir pienākums

404šo pieņēmumu pārbaudīt neatkarīgi no tā, vai persona ir sniegusi

405ziņas par mantas likumīgo izcelsmi. Tiesai jāraugās, lai fakta

406legālā prezumpcija tiktu piemērota saprātīgās robežās un personai

407netiktu izvirzīta prasība pierādīt negatīvus faktus.

408Kriminālprocesa likuma normas neierobežo ar mantu saistītās

409personas tiesības procesā par noziedzīgi iegūtu mantu stiprināt

410savu pozīciju ar mantas likumīgu izcelsmi apliecinošiem

411materiāliem un argumentiem. Ja kādā no procesuālajiem dokumentiem

412pausti apgalvojumi, kas pārkāpj nevainīguma prezumpcijas

413principu, tad ir izmantojami Kriminālprocesa likumā paredzētie

414personas tiesību aizsardzības mehānismi.

4159. Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

416padome - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

41792. panta pirmajam un otrajam teikumam.

418Latvijas Zvērinātu advokātu padome pievienojas pieteikumos

419minētajiem argumentiem par to, ka ar mantu saistītā persona tiek

420nostādīta nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar procesa

421virzītāju un nav skaidri saprotams, kāds pierādījumu kopums

422varētu atspēkot procesa virzītāja pieņēmumu. Turklāt Latvijas

423Zvērinātu advokātu padome uzskata, ka procesā par noziedzīgi

424iegūtu mantu, kurā persona netiek saukta pie atbildības par

425noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Kriminālprocesa likuma

426124. panta septītā daļa un 125. panta trešā daļa nav

427piemērojama.

428Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzskata, ka apstrīdētajās

429normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ‒

430sabiedrības drošība ‒ var sasniegt ar personas pamattiesības

431mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Apstrīdētās normas neparedz

432procesa virzītāja pienākumu vispirms konstatēt noziedzīgu

433nodarījumu un tikai pēc tam izvirzīt pieņēmumu par mantas

434noziedzīgo izcelsmi, kā arī precīzus noteikumus par to, kā var

435atspēkot procesa virzītāja pieņēmumu. Tādējādi sabiedrības

436ieguvums nevar būt lielāks par indivīda tiesībām nodarīto

437kaitējumu. Apstrīdētās normas neatbilst Direktīvas 2014/42

438noteikumiem un mērķiem.

439Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzskata, ka gadījumos, kad

440ar mantu saistītā persona iegūst statusu, kas dod tiesības uz

441aizstāvību, var tikt konstatēts nevainīguma prezumpcijas principa

442pārkāpums. Visbiežāk pierādījumi par mantas noziedzīgo izcelsmi

443un personas vainīgumu pēc būtības ir vieni un tie paši. Tātad,

444uzliekot personai pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību,

445tai tiek uzlikts pienākums pierādīt arī savu nevainīgumu.

446Nevainīguma prezumpcijas princips var tikt pārkāpts arī

447gadījumos, kad personas apsūdzība noziedzīgi iegūtu līdzekļu

448legalizēšanā tiek pamatota ar apstākli, ka persona nav spējusi

449pierādīt mantas likumīgo izcelsmi un manta ir atzīta par

450noziedzīgi iegūtu.

45110. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

452Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors

453Dr. iur. Gunārs Kūtris - uzskata, ka apstrīdētās

454normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam

455teikumam, un norāda turpmāk minētos argumentus.

456Apstrīdētajās normās ietvertie tiesību institūti ir vajadzīgi

457un pieļaujami, taču to nepareiza piemērošana var radīt būtiskus

458tiesību pārkāpumus. Apstrīdētās normas nav pietiekami skaidras un

459var tikt piemērotas arī tādās tiesiskajās attiecībās, kuru

460noregulēšanai tās nav paredzētas.

461Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā ietvertais

462pierādīšanas standarts "iespējamības pārsvars" ir

463attiecināms tikai uz mantas izcelsmi. Tikai tad, kad procesa

464virzītājs pierāda, ka konkrētas mantas izcelsme, visticamāk, ir

465noziedzīga, rodas personas ieinteresētība pierādīt pretējo. Pat

466ja persona necenstos atspēkot procesa virzītāja pieņēmumu, tiesai

467ir jākonstatē, no kāda noziedzīga nodarījuma manta ir cēlusies.

468Ja process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izdalīts no

469kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tad

470ir jāpierāda predikatīvais noziedzīgais nodarījums, no kura

471attiecīgie līdzekļi gūti. Pierādīšanas standarts

472"iespējamības pārsvars" var tikt attiecināts tikai uz

473to noziedzīgi iegūto mantu, kura nav inkriminētā noziedzīgā

474nodarījuma sastāva elements. Tas nav attiecināms uz ikvienu

475gadījumu, kad tiek skatīts jautājums par noziedzīgi iegūtu mantu,

476bet ir attiecināms tikai uz mantas noziedzīgās izcelsmes

477prezumpcijas piemērošanas gadījumu. Tomēr tas nevar tikt vērtēts

478procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, jo šajā procesā var

479konfiscēt tikai tādu mantu, par kuras noziedzīgo izcelsmi nav

480šaubu. Tiesa šajā procesā nepārbauda pierādījumus par personas

481vainu.

482Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa pati par

483sevi atbilst Satversmei, ja vien tiek piemērota pareizi.

484Kriminālprocesa likuma 125. panta trešajā daļā ietvertā

485fakta legālā prezumpcija par mantas noziedzīgu izcelsmi nav

486piemērojama procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, jo tas attiecas

487uz jebkuru Kriminālprocesa likuma 70.11 panta

488pirmajā daļā paredzēto pierādīto noziedzīgi iegūto mantu.

489Apšaubāma ir arī šīs prezumpcijas piemērošana procesā, kas

490izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu

491legalizēšanu, jo tad mantas noziedzīgā izcelsme tiek prezumēta

492tāpēc, ka ar to veiktas legalizēšanas darbības. Tomēr

493legalizēšanas darbības kā nozieguma objektīvo pusi procesā par

494noziedzīgi iegūtu mantu nepierāda. Tādējādi minētā norma nav

495pietiekami skaidra. Likumdevējs nav noteicis prezumpcijas

496piemērošanas robežas, tās piemērošana procesā par noziedzīgi

497iegūtu mantu rada procesuālas priekšrocības procesa virzītājam,

498bet neparedz līdzvērtīgas garantijas ar mantu saistītajai

499personai. Ar mantu saistītajai personai ir apgrūtinātas iespējas

500iesniegt pierādījumus prezumpcijas atspēkošanai, jo tās ir

501atkarīgas no termiņa un personas resursiem. Procesa virzītājs var

502prasīt, lai pierādījumi tiek iesniegti noteiktā formā apliecināti

503un valsts valodā, turklāt par neierobežotu laikposmu. Šādas

504prasības likumā nav noteiktas.

505Kriminālprocesā ir pieļaujama pierādīšanas pienākuma uzlikšana

506pretējai pusei, bet ne jautājumā par noziedzīga nodarījuma

507izdarīšanu. Nav pieļaujams prasīt, lai persona, kurai

508kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību, pierāda, ka

509legalizēšanā izmantotie līdzekļi nav noziedzīgi iegūti, jo tas

510nozīmē pierādīt, ka persona nav veikusi legalizēšanu. Ar šādu

511apstrīdēto normu piemērošanu tiek pārkāpts nevainīguma

512prezumpcijas princips. Arī tiesas lēmums par mantas atzīšanu par

513noziedzīgi iegūtu var tikt izmantots kā pierādījums par personas

514vainu kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu

515legalizēšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

516125. panta pirmās daļas 7. punktu.

51711. Pieaicinātā persona - Eiropas prokurors

518Mg. iur. Gatis Doniks - uzskata, ka apstrīdētās

519normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam

520teikumam, un norāda turpmāk minētos argumentus.

521Starptautiskajā un Eiropas Savienības līmenī tiek stiprināti

522juridiskie instrumenti noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanai.

523Valstis attiecībā uz mantu ievieš īpašu tiesvedību, kurā tiek

524piemēroti citādi noteikumi nekā kriminālprocesā, kurā tiek lemts

525par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

526Starptautiski saskaņoti standarti šajā jomā nepastāv.

527Itālijas un Vācijas piemēri liecina par kopīgām konfiskācijas

528procesu iezīmēm, proti, tos bez notiesājoša sprieduma var nošķirt

529un izskatīt neatkarīgi no kriminālprocesa. Konfiskācijas

530procesiem piemērojamie noteikumi, lai gan tos piemēro vieniem un

531tiem pašiem procesa dalībniekiem, atšķiras no tradicionālajiem

532kriminālprocesa noteikumiem. Pierādīšanas standarts, kas

533nepieciešams mantas konfiskācijai, ir zemāks par to, kas

534nepieciešams, lai ārpus saprātīgām šaubām noteiktu personas vainu

535noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Konfiskācijas procesā

536iesaistītās personas var izmantot savas procesuālās tiesības,

537tomēr tas ne vienmēr nozīmē pilnu piekļuvi pamata kriminālprocesa

538par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu materiāliem. Vācijas

539un Itālijas pieeja ir izturējusi attiecīgo konstitucionālo tiesu

540pārbaudi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir

541apstiprinājusi, ka regulējumi, kas paredz konfiskāciju bez

542notiesājoša sprieduma, atbilst pamattiesību standartiem.

543Galvenais apsvērums ir tāds, ka šādiem konfiskācijas procesiem

544nav krimināltiesiska rakstura, jo to mērķis ir nevis konstatēt

545personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet gan izņemt

546no aprites noziedzīgi iegūtu mantu. Līdz ar to šajos procesos

547drīzāk ir piemērojami civilprocesa standarti. Atkāpes no

548kriminālprocesam piemērojamām pamattiesību prasībām ir saderīgas

549ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

550konvenciju (turpmāk - Konvencija), ja vien tās atbilst

551pamattiesību prasībām, kas būtu piemērojamas tiesu procesos,

552kuros piemērojami civilprocesa standarti.

553Apstrīdētās normas nodrošina efektīvu personas pamattiesību

554aizsardzības mehānismu sevišķajā procesā. Iespējami individuāli

555personas pamattiesību neievērošanas gadījumi, kas vērtējami

556konkrēta procesa ietvaros, ir novēršami ar Kriminālprocesa likumā

557ietverto personas pamattiesību aizsardzības mehānismu

558palīdzību.

55912. Satversmes tiesa rīcības sēdē 2023. gada

56014. martā pieņēma lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai

561vairākus jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai un apturēt

562tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības

563Tiesas nolēmums. Eiropas Savienības Tiesa 2024. gada

5644. oktobrī pasludināja spriedumu apvienotajās lietās

565C‑767/22, C‑49/23 un C‑161/23 "1Dream u. c.".

566Satversmes tiesa 2024. gada 13. novembrī atjaunoja

567tiesvedību lietās, kuras tika apturētas līdz brīdim, kad stājas

568spēkā minētais Eiropas Savienības Tiesas spriedums. Pēc

569tiesvedības atjaunošanas un lietas nodošanas izskatīšanai

570saņemtie Pieteikumu iesniedzēju viedokļi par lietas materiāliem

571pēc būtības sakrīt ar pieteikumos sniegtajiem argumentiem.

572Secinājumu

573daļa

57413. Pieteikumu iesniedzēji apstrīd Kriminālprocesa

575likuma 124. panta sestās un septītās daļas, 125. panta

576trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas

577atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam

578teikumam. Savukārt Ekonomisko lietu tiesa apstrīd Kriminālprocesa

579likuma 124. panta septītās daļas atbilstību Satversmes

58092. panta pirmajam teikumam. Gan Pieteikumu iesniedzēji, gan

581Ekonomisko lietu tiesa minētās tiesību normas apstrīd tiktāl,

582ciktāl tās tiek piemērotas Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā

583regulētajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Tomēr lietas

584dalībnieki un pieaicinātās personas ir pauduši atšķirīgus

585viedokļus par to, vai visas apstrīdētās normas šajā procesā ir

586piemērojamas.

58713.1. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

58819.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību

589Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka

590tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas

591neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Pieteikuma

592iesniedzēja pamattiesību aizskārums ir neatņemams tiesvedības

593priekšnoteikums. Izskatot lietu pēc konstitucionālās sūdzības,

594būtiska nozīme ir piešķirama tieši lietas faktiskajiem

595apstākļiem, kuros apstrīdētā norma ir aizskārusi pieteikuma

596iesniedzēja pamattiesības (sk. Satversmes tiesas

5972011. gada 25. oktobra sprieduma lietā

598Nr. 2011‑01‑01 12. punktu).

599Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.1 panta

600pirmās daļas 1. punktam tiesa var vērsties Satversmes tiesā

601ar pieteikumu tikai par tādas tiesību normas satversmību, kuras

602būtu jāpiemēro tās izskatīšanā esošajā lietā un kuru tā uzskata

603par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Arī

604tiesas pieteikuma gadījumā lietas izlemšanai nozīmīgi ir

605konkrētās lietas apstākļi (sk. Satversmes tiesas

6062018. gada 11. oktobra sprieduma lietā

607Nr. 2017‑30‑01 10. punktu).

608Tādējādi Satversmes tiesa vispirms pārbaudīs, vai visas

609apstrīdētās normas varēja radīt Pieteikumu iesniedzēju

610pamattiesību aizskārumu un ir piemērojamas procesā par noziedzīgi

611iegūtu mantu.

61213.2. No lietas materiāliem secināms, ka apstrīdētās

613normas tika piemērotas vai, iespējams, būtu jāpiemēro procesā par

614noziedzīgi iegūtu mantu. Šis process ir izdalīts no

615kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas

616par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas tiek izmeklēta,

617nenoskaidrojot noziedzīgo nodarījumu, no kura attiecīgā manta ir

618cēlusies (autonomā legalizēšana).

61913.3. Kriminālprocesa likuma 124. panta septītā

620daļa nosaka, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu

621legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura

622noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti.

623Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka minētā norma procesā par

624noziedzīgi iegūtu mantu atvieglo procesa virzītāja pienākumu

625pierādīt mantas noziedzīgu izcelsmi, jo tam nav jāpierāda

626noziedzīgais nodarījums, no kura attiecīgā manta iegūta (turpmāk

627arī - predikatīvais noziedzīgais nodarījums). Ekonomisko lietu

628tiesa norāda, ka minētā norma ļauj nekonstatēt predikatīvo

629noziedzīgo nodarījumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas

630pierādīšanā un tas attiecīgi atspoguļojas arī procesā par

631noziedzīgi iegūtu mantu. Savukārt Saeima norāda, ka

632Kriminālprocesa likuma 124. panta septītā daļa ir

633piemērojama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pierādīšanā,

634bet ne procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, jo tajā netiek lemts

635par noziedzīgu nodarījumu, bet gan par mantas noziedzīgo

636izcelsmi. Arī Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu advokātu

637padome norāda, ka minētā norma var tikt attiecināta tikai uz

638kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kurā

639persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

640No Kriminālprocesa likuma 124. panta septītās daļas

641formulējuma secināms, ka nav jāpierāda konkrēts predikatīvais

642noziedzīgais nodarījums, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu

643legalizēšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums, par kura izdarīšanu

644atbildība paredzēta Krimināllikuma 195. pantā un kura

645objektīvajā pusē ietvertās darbības ir konkretizētas Novēršanas

646likuma 5. panta pirmajā daļā. Pēc būtības tādu pašu

647regulējumu likumdevējs ir ietvēris arī Novēršanas likuma

6485. panta 2.1 daļā, proti, noziedzīgi iegūtu

649līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai

650konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir

651iegūti. Kriminālprocesa likuma 124. panta septītās daļas un

652Novēršanas likuma 5. panta 2.1 daļas

653grozījumu nepieciešamība attiecīgo likumprojektu anotācijās

654pamatota šādi: pastāv kļūdains uzskats, ka, lai notiesātu personu

655par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir nepieciešams

656pierādīt, konkrēti kura noziedzīgā nodarījuma rezultātā līdzekļi

657ir iegūti. Likumā ir nepieciešama norma, kas skaidri un

658nepārprotami noteic, ka, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu

659legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt, kāda konkrēti

660predikatīvā noziedzīgā nodarījuma rezultātā līdzekļi ir iegūti.

661To paredz Varšavas konvencijas 9. panta 5. un 6. punkts

662(sk. likumdošanas datubāzē informāciju par

663likumprojektiem Nr. 952/Lp12 "Grozījumi Noziedzīgi

664iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

665novēršanas likumā" un Nr. 1000/Lp12 "Grozījumi

666Kriminālprocesa likumā". Pieejama: saeima.lv).

667Kriminālprocesa likuma 124. pantā ietverti noteikumi par

668pierādīšanas priekšmetu un standartu kriminālprocesā. Minētajā

669pantā likumdevējs ir ietvēris arī izņēmumus no vispārējiem

670noteikumiem par pierādīšanas priekšmetu, attiecinot šos

671noteikumus gan uz kriminālprocesu, gan sevišķo procesu par

672noziedzīgi iegūtu mantu. Piemēram, šā panta sestajā daļā

673paredzēts, ka kriminālprocesā un arī procesā par noziedzīgi

674iegūtu mantu, kas pēc būtības nav kriminālprocess, bet ko

675likumdevējs nodēvējis par sevišķo kriminālprocesu, pierādīšanas

676priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo

677izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir

678pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis

679likumīga izcelsme. Savukārt apstrīdētajā Kriminālprocesa likuma

680124. panta septītajā daļā likumdevējs ir noteicis

681pierādīšanas standartu, kas piemērojams, lai pierādītu noziedzīgi

682iegūtu līdzekļu legalizēšanas sastāvu.

683Tiesību normas satura noskaidrošanā ir ņemama vērā arī tās

684piemērošanas prakse. Senāta Krimināllietu departamenta senatoru

6852019. gada 19. jūnija kopsapulces lēmumā atzīts, ka ar

686Kriminālprocesa likuma 124. panta septīto daļu minētajā

687likumā ieviestas Varšavas konvencijas 9. panta

6886. punktā paredzētās prasības. Atbilstoši šim punktam

689dalībvalsts nodrošina to, ka personu var notiesāt par noziedzīgi

690iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja ir pierādīts, ka īpašums ir

691iegūts, izdarot predikatīvu nodarījumu, turklāt šādā gadījumā nav

692precīzi jāpierāda, ar kuru noziegumu ir saistīta šāda īpašuma

693ieguve. Turklāt Varšavas konvencijas 9. panta 5. punkts

694paredz, ka ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka iepriekšēja vai

695vienlaicīga notiesāšana par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu nav

696priekšnoteikums tam, lai personu notiesātu par noziedzīgi iegūtu

697līdzekļu legalizāciju (sk. Senāta Krimināllietu

698departamenta senatoru kopsapulces 2019. gada 19. jūnija

699lēmuma 3. punktu). Ekonomisko lietu tiesa, kaut arī ir

700apstrīdējusi Kriminālprocesa likuma 124. panta septītās

701daļas satversmību, norāda, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

702nostiprinājusies tāda tiesu prakse, ka mantas izcelsmes vērtējumu

703veic, piemērojot Kriminālprocesa likuma 124. panta sesto

704daļu, 125. panta trešo daļu un 126. panta

7053.1 daļu. Vairākos procesos par noziedzīgi iegūtu

706mantu pieņemtajos tiesu nolēmumos, ar kuriem Pieteikumu

707iesniedzēju manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, ietverta atsauce

708uz Kriminālprocesa likuma 124. panta septīto daļu

709(piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2022. gada

71027. oktobra lēmuma lietā Nr. 11904000420

71110. punkts un 2023. gada 24. aprīļa lēmuma lietā

712Nr. 11904002821 18. punkts). Tomēr visos gadījumos

713tiesa ir vērtējusi, vai ar iegūto pierādījumu kopumu ir ievērots

714Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteiktais

715pierādīšanas standarts, ka arestētajai mantai, visticamāk, ir

716noziedzīga izcelsme. Atbilstoši šim pierādīšanas standartam

717kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 125. panta trešajā daļā

718ietverto mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju nav jākonstatē

719konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, lai pierādītu

720mantas noziedzīgu izcelsmi. Tādējādi tiesu lēmumos ietvertā

721atsauce uz Kriminālprocesa likuma 124. panta septīto daļu

722nevarēja ietekmēt tiesas secinājumu par mantas noziedzīgu

723izcelsmi.

724Satversmes tiesa secina, ka Kriminālprocesa likuma

725124. panta septītā daļa ir piemērojama, lai kriminālprocesā

726par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pierādītu šo

727inkriminēto noziedzīgo nodarījumu un sauktu personu pie

728kriminālatbildības. Tā nav piemērojama procesā par noziedzīgi

729iegūtu mantu, lai pierādītu mantas noziedzīgu izcelsmi, un tā

730nevarēja radīt Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizskārumu.

731Tas ir pamats tiesvedības izbeigšanai saskaņā ar Satversmes

732tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu.

733Līdz ar to tiesvedība daļā par Kriminālprocesa likuma

734124. panta septītās daļas atbilstību Satversmes

73592. panta pirmajam un otrajam teikumam ir

736izbeidzama.

73713.4. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā

738daļa attiecībā uz mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšanu nosaka

739pierādīšanas standartu "iespējamības pārsvars", proti,

740pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas

741noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas

742gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga nevis

743likumīga izcelsme. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešajā

744daļā ietverta prezumpcija: uzskatāms par pierādītu tas, ka manta,

745ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja

746kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot

747attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums

748procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk,

749ir noziedzīga izcelsme. Savukārt Kriminālprocesa likuma

750126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā

751iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes

752likumību. Proti, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo,

753ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt

754attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona

755noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes

756likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par

757kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā

758noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.

759Tādējādi Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa,

760125. panta trešā daļa un 126. panta

7613.1 daļa ir savstarpēji cieši saistītas normas,

762kas kopā nosaka mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanas

763standartu un pienākumu arī tādā procesā par noziedzīgi iegūtu

764mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa, kurā tiek izmeklēta

765autonomā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Tiesas šīs

766tiesību normas ir piemērojušas, lai Pieteikumu iesniedzēju mantu

767atzītu par noziedzīgi iegūtu. Ņemot vērā izskatāmās lietas

768materiālus un lietas dalībnieku sniegtos argumentus, minēto normu

769satversmība šajā lietā vērtējama tiktāl, ciktāl tās tiek

770piemērotas tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts

771no kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 195. panta trešās

772daļas par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

773Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs Kriminālprocesa likuma

774124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un

775126. panta 3.1 daļas, ciktāl tās tiek

776piemērotas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no

777kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas

778par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, (turpmāk -

779apstrīdētais regulējums) kā vienota tiesiskā regulējuma

780satversmību.

78114. Satversmes 92. panta pirmie divi teikumi

782nosaka: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

783intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams

784viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu."

78514.1. Atbilstoši Satversmes 92. panta

786pirmajam teikumam taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij

787atbilstošs tiesas process aptver vairākus elementus - savstarpēji

788saistītas tiesības. Tajās ietilpst arī pušu līdzvērtīgu iespēju

789princips. Tas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, no vienas

790puses, paredz visām procesā iesaistītajām pusēm iespēju izklāstīt

791lietas apstākļus un, no otras puses, liedz kādai no pusēm

792piešķirt būtiskas priekšrocības. Pilnvērtīgā tiesību aizstāvībā

793un iesaistīto pušu interešu līdzsvarošanā būtiska nozīme ir

794tiesībām saņemt pilnīgu informāciju par pretējās puses izteikto

795viedokli, savāktajiem pierādījumiem un faktiem

796(sk. Satversmes tiesas 2025. gada 19. februāra

797sprieduma lietā Nr. 2022‑01‑01 19.1. punktu).

798Savukārt Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertais

799nevainīguma prezumpcijas princips attiecas uz fiziskajām personām

800kriminālprocesā visos šā procesa posmos - no brīža, kad persona

801ir ieguvusi statusu, kas dod tiesības uz aizstāvību, līdz brīdim,

802kad nolēmums, kurā tiek galīgi noteikts, vai persona ir

803izdarījusi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, kļuvis nepārsūdzams.

804Šis princips liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu

805pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Tas prasa

806nodrošināt personas tiesības tikt uzskatītai par nevainīgu

807izvirzītajās apsūdzībās, kamēr tās vaina netiek konstatēta likumā

808noteiktajā kārtībā. Personai nav pienākuma pierādīt nedz

809apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus, nedz savu nevainīgumu

810(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra

811sprieduma lietā Nr. 2019‑08‑01 8. punktu).

81214.2. Izskatāmā lieta ir saistīta ar noziedzīgi

813iegūtas mantas konfiskāciju kā mantas īpašās konfiskācijas veidu.

814Arestētā Pieteikumu iesniedzēju manta ir atzīta par noziedzīgi

815iegūtu un konfiscēta ar tiesas lēmumiem, kas pieņemti procesā par

816noziedzīgi iegūtu mantu.

817Procesam par noziedzīgi iegūtu mantu raksturīgs tas, ka šajā

818procesā netiek noskaidrota personas vaina, bet gan tiek lemts

819tikai par mantas noziedzīgo izcelsmi. Process par noziedzīgi

820iegūtu mantu atbilst doktrīnā atzītajam šāda sevišķā procesa

821apzīmējumam "process par lietu". Šāds process ir vērsts

822uz mantisko jautājumu kriminālprocesā savlaicīgu un efektīvu

823atrisināšanu (sk. Satversmes tiesas 2025. gada

82419. februāra sprieduma lietā Nr. 2022‑01‑01

82519.1. punktu). Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas

826Cilvēktiesību tiesas judikatūru, jau ir atzinusi: tā kā procesā

827par noziedzīgi iegūtu mantu tiek lemts par Kriminālprocesa likumā

828minēto ar mantu saistīto personu īpašuma tiesībām, šādā procesā

829pēc būtības tiek izlemti jautājumi, kas skar personu civilās

830tiesības un pienākumus Konvencijas 6. panta pirmās daļas

831izpratnē. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu uz personām, kas

832saistītas ar mantu, ir attiecināms Konvencijas 6. pants tā

833darbības civiltiesiskajā aspektā (sk. Satversmes tiesas

8342025. gada 19. februāra sprieduma lietā

835Nr. 2022‑01‑01 19.2. punktu). Tādējādi uz personu,

836kas saistīta ar mantu, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir

837attiecināmas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās

838garantijas kopsakarā ar Konvencijas 6. panta pirmās daļas

839garantijām civiltiesiskajā aspektā.

84014.3. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka

841apstrīdētā regulējuma atbilstība Satversmes 92. panta

842pirmajam un otrajam teikumam būtu jāvērtē kopsakarā ar Eiropas

843Savienības tiesībām, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību

844hartas (turpmāk - Harta) 47. un 48. pantu, kā arī Direktīvu

8452014/42 un Padomes 2005. gada 24. februāra

846pamatlēmumu 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu,

847nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (turpmāk - Pamatlēmums

8482005/212). Tomēr Direktīvas 2014/42 un Pamatlēmuma 2005/212

849piemērošanas jomā neietilpst tāds valsts tiesiskais regulējums,

850kāds paredzēts Kriminālprocesa likumā attiecībā uz procesu par

851noziedzīgi iegūtu mantu. Uz minēto regulējumu attiecas Eiropas

852Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regula

8532018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu

854savstarpējo atzīšanu un Hartā ietvertās tiesības (sal.:

855Satversmes tiesas 2025. gada 24. februāra sprieduma

856lietā Nr. 2023‑40‑01 12. punkts). Tādējādi,

857vērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes

85892. panta pirmajam un otrajam teikumam, jāņem vērā Hartas

85947. un 48. pants. Turklāt jāievēro, ka saskaņā ar Līguma par

860Eiropas Savienību 6. panta 3. punktu un Hartas

86152. panta 3. punktu pamattiesības, kas garantētas

862Konvencijā un izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām

863tradīcijām, ir uzskatāmas par Eiropas Savienības vispārējiem

864tiesību principiem un Hartā ietverto Konvencijā garantētajām

865tiesībām atbilstošo tiesību nozīme un kopums ir tāds pats kā

866Konvencijā noteiktajām tiesībām (sk. Satversmes tiesas

8672025. gada 19. februāra sprieduma lietā

868Nr. 2022‑01‑01 19.3. punktu).

869Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa pārbaudīs

870apstrīdētā regulējuma satversmību kopsakarā ar prasībām, kas

871noteiktas Konvencijas 6. panta pirmajā daļā tās

872civiltiesiskajā aspektā un Hartas 47. un 48. pantā.

87315. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka

874apstrīdētais regulējums pārkāpj Satversmes 92. panta otrajā

875teikumā ietverto nevainīguma prezumpcijas principu, jo procesā

876par noziedzīgi iegūtu mantu tiekot izteikts pieņēmums par

877Pieteikumu iesniedzēju vainu un tiem uzlikts pienākums pierādīt,

878ka tie nav izdarījuši noziedzīgu nodarījumu. Procesā par

879noziedzīgi iegūtu mantu Pieteikumu iesniedzēji esot sodīti ar

880mantas konfiskāciju, lai gan viņu vaina noziedzīga nodarījuma

881izdarīšanā nav pierādīta. Turklāt tiesas lēmums, ar kuru manta

882atzīta par noziedzīgi iegūtu, vēlāk kriminālprocesā par

883noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu varot tikt izmantots kā

884pierādījums nolūkā panākt personas notiesāšanu par noziedzīgi

885iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

886Likumdevējs regulējumu par mantas īpašo konfiskāciju procesā

887par noziedzīgi iegūtu mantu ir ietvēris Kriminālprocesa likumā.

888Tomēr, kā jau vairākkārt norādīts, tas ir atsevišķs, no

889kriminālprocesa, kurā persona tiek saukta pie kriminālatbildības,

890(turpmāk arī - pamata kriminālprocess) nodalīts process un ir

891vērsts uz mantisko jautājumu savlaicīgu un efektīvu atrisināšanu.

892Tajā netiek noskaidrota personas vaina, bet gan tiek lemts par

893mantas noziedzīgo izcelsmi civiltiesiskā aspektā. Krimināllikuma

89470.10 pantā noteikts, ka mantas īpašā

895konfiskācija ir noziedzīgi iegūtas mantas piespiedu bezatlīdzības

896atsavināšana valsts īpašumā un tas nav kriminālsods.

897Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka nevainīguma

898prezumpcijas princips kā kriminālprocesuāla garantija ir jāievēro

899pamata kriminālprocesā attiecībā uz personu, kurai tajā ir

900aizdomās turētā, apsūdzētā vai cits statuss, kas dod tiesības uz

901aizstāvību. Minētais princips pamata kriminālprocesā aizsargā

902personu, lai fakti, kas noskaidroti procesā par noziedzīgi iegūtu

903mantu, netiktu izmantoti pret šo personu tad, kad tiek vērtēta

904tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tomēr nevainīguma

905prezumpcija neattiecas uz personu, kas saistīta ar mantu, procesā

906par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā tiek lemts vienīgi par mantas

907noziedzīgo izcelsmi civiltiesiskā aspektā. Arī Eiropas

908Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka Konvencijas 6. panta

909otrā daļa aizsargā apsūdzētās personas tiesības tikt uzskatītai

910par nevainīgu kriminālprocesā. Īpašuma konfiskācijai, kas veikta

911"procesā par lietu", kurā persona netiek apsūdzēta, nav

912soda rakstura un tādējādi tā nevar būt par pamatu nevainīguma

913prezumpcijas principa piemērošanai (sk. Eiropas

914Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 12. maija sprieduma

915lietā "Gogitidze and Others v. Georgia",

916pieteikums Nr. 36862/05, 126. punktu). Tomēr

917nevainīguma prezumpcijas princips neliedz tiesai citā procesā,

918kura funkcijas ir atšķirīgas no kriminālprocesa, apspriest tos

919pašus faktus, kas tiek vērtēti kriminālprocesuālā kārtībā, ja

920vien tas neparedz personas kriminālatbildības noteikšanu

921(sal.: Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas

9222024. gada 11. jūnija sprieduma lietā "Nealon and

923Hallam v. the United Kingdom", pieteikumi Nr. 32483/19

924un 35049/19, 169. punkts).

925Tā kā process par noziedzīgi iegūtu mantu ir "process par

926lietu" un tajā tiek lemts vienīgi par mantas noziedzīgo

927izcelsmi civiltiesiskajā aspektā, apstrīdētais regulējums

928neietiecas Satversmes 92. panta otrā teikuma tvērumā.

929Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem ar apstrīdēto regulējumu nav

930aizskartas Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertās

931pamattiesības. Tas ir pamats tiesvedības izbeigšanai saskaņā ar

932Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

9336. punktu.

934Līdz ar to tiesvedība daļā par apstrīdētā regulējuma

935atbilstību Satversmes 92. panta otrajam teikumam ir

936izbeidzama.

93716. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pušu

938līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana demokrātiskā tiesiskā

939valstī ir jānodrošina arī procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

940(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija

941sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 14.1. punktu). Tātad

942pušu līdzvērtīgu iespēju princips ir attiecināms arī uz kārtību,

943kādā tiek pierādīta mantas izcelsmes likumība.

944Satversmes 92. panta pirmais teikums prasa ikvienā

945tiesvedības procesā nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa

946piemērošanu attiecīgā tiesvedības procesa raksturam atbilstošā

947veidā. Pušu līdzvērtīgu iespēju princips jāpiemēro, konkrētajā

948situācijā un apstākļos to izsverot un līdzsvarojot kopsakarā ar

949citiem vispārējiem tiesību principiem un Satversmes normām.

950Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam ar

951mantu saistītajai personai procesuālās tiesības ir jānodrošina

952tādā veidā, kas ļauj sasniegt šā procesa mērķi, tomēr neatņem šīs

953tiesības pēc būtības (sk. Satversmes tiesas

9542025. gada 19. februāra sprieduma lietā

955Nr. 2022‑01‑01 19.5. punktu). Turklāt ir

956nepieciešams samērot ar mantu saistītās personas tiesības un

957sabiedrības intereses.

958Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana cietušajam vai konfiskācija

959nodrošina tiesiskuma atjaunošanu un sabiedrības interešu

960ievērošanu. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka arī Latvijas

961starptautiskās saistības ietver pienākumu izveidot tādu tiesisko

962regulējumu, kas nodrošinātu, ka noziedzīgi iegūta manta tiek

963konfiscēta. Noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta, lai persona

964negūtu labumu un nevarētu netaisni iedzīvoties noziedzīgu

965nodarījumu rezultātā. Arī tad, ja kriminālprocesā netiek

966konstatēta personas vaina, noziedzīgas darbības nevar tai radīt

967finansiālu labumu. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai ir arī

968atturoša un korektīva ietekme, tā kalpo tam, lai novērstu

969noziedzīgas darbības sekas un pēc iespējas atjaunotu stāvokli,

970kāds bija pirms noziedzīgās darbības izdarīšanas. Lai pildītu

971minētos uzdevumus, noziedzīgi iegūta manta ir jāizņem no

972civiltiesiskās apgrozības, un tas arī ir noziedzīgi iegūtas

973mantas konfiskācijas mērķis (sal.: Satversmes tiesas

9742022. gada 23. maija sprieduma lietā

975Nr. 2021‑18‑01 26.2.-26.3. punkts).

976Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka konfiskācijas mērķis

977ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāku apriti ekonomikā un

978tas atbilst starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Turklāt šajā

979jautājumā valstīm ir plaša rīcības brīvība īpašuma kontroles

980ietvaros lemt par atbilstošāko rīcību, tostarp par noziedzīgi

981iegūtas mantas konfiskāciju (sk. Eiropas Cilvēktiesību

982tiesas 2019. gada 8. oktobra sprieduma lietā

983"Balsamo v. San Marino", pieteikumi

984Nr. 20319/17 un Nr. 21414/17, 93. punktu).

985Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija procesā par noziedzīgi

986iegūtu mantu ir līdzeklis, kā nepieļaut noziedzīgi iegūtu

987līdzekļu legalizēšanu gadījumos, kad īstenot kriminālprocesu,

988kurā tiek noskaidrota personas vaina, ir faktiski neiespējami.

989Piemēram, tas tā ir gadījumos, kad vainīgā persona nav atrodama

990bēguļošanas, citādas prombūtnes vai nāves dēļ vai kad izmeklēšana

991nav iespējama, jo noziedzīgais nodarījums izdarīts citā valstī,

992ar kuru Latvijai nav sadarbības. Tādējādi ir būtiski, lai

993noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija būtu iespējama arī tad,

994ja pastāv objektīvi šķēršļi personas saukšanai pie

995kriminālatbildības.

996Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētais regulējums kā daļa no

997procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējuma ir ieviests ar

998mērķi nodrošināt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju arī

999gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pieņemt

1000notiesājošu spriedumu pamata kriminālprocesā.

1001Tātad, lai izskatāmajā lietā noskaidrotu, vai apstrīdētais

1002regulējums atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam,

1003Satversmes tiesa pārbaudīs, vai tas nodrošina taisnīgu līdzsvaru

1004starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi,

1005lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta.

100617. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka

1007apstrīdētais regulējums pārkāpj pušu līdzvērtīgu iespēju

1008principu, jo uz personu, kas saistīta ar mantu, esot pārnests

1009nesamērīgs pienākums, proti, mantas likumīgas izcelsmes

1010pierādīšanas pienākums. Ar mantu saistītā persona nevarot

1011iepazīties ar pierādījumiem, kas ir pamatā procesa virzītāja

1012pieņēmumam par mantas noziedzīgu izcelsmi. Apstrīdētais

1013regulējums nenodrošinot personai iespēju ar tās rīcībā esošiem

1014vai vienkāršā veidā iegūstamiem pierādījumiem saprātīgā termiņā

1015pierādīt mantas izcelsmes likumību. Turklāt mantu varot atzīt par

1016noziedzīgi iegūtu atbilstoši pierādīšanas standartam

1017"iespējamības pārsvars", nepierādot personas saistību

1018ar noziedzīgu nodarījumu. Procesa virzītājs esot atbrīvots no

1019pienākuma pierādīt predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, no kura

1020manta cēlusies, un tam nevajagot pamatot pieņēmumu par mantas

1021noziedzīgo izcelsmi.

1022Savukārt Saeima norāda, ka ar apstrīdēto regulējumu nav

1023ieviests apgrieztais pierādīšanas pienākums, jo procesa

1024virzītājam jebkurā gadījumā ir pienākums pierādīt to, ka manta ir

1025noziedzīgi iegūta. Pirms procesa virzītājs izsaka pieņēmumu par

1026mantas noziedzīgu izcelsmi, jābūt savāktam pierādījumu kopumam,

1027kas par to liecina. Personai vajagot nevis ārpus saprātīgām

1028šaubām pierādīt to, ka mantas izcelsme ir likumīga, bet gan

1029sniegt pietiekami ticamas ziņas par mantas likumīgo izcelsmi, lai

1030vairs nevarētu pierādīt, ka mantas izcelsme, visticamāk, ir

1031noziedzīga. Pierādīšanas standarts "iespējamības

1032pārsvars" ir pieļaujams attiecībā uz mantas noziedzīgas

1033izcelsmes pierādīšanu.

1034Tādējādi izskatāmajā lietā, lai noskaidrotu, vai apstrīdētais

1035regulējums nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp pušu līdzvērtīgu

1036iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta

1037manta tiktu efektīvi konfiscēta, Satversmes tiesai vispirms

1038jāvērtē, vai ar mantu saistītajai personai šādā procesā var tikt

1039uzlikts pienākums pierādīt mantas likumīgo izcelsmi. Ja šādu

1040pienākumu var uzlikt, tad Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai ar

1041mantu saistītajai personai, vērtējot procesu kopumā, ir

1042nodrošinātas procesuālas garantijas, lai tā varētu pierādīt

1043mantas likumīgo izcelsmi.

104418. Ja kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas

1045gaitā procesa virzītājs ir ieguvis sākotnējos pierādījumus par

1046mantas noziedzīgu izcelsmi, tas atbilstoši Kriminālprocesa likuma

1047361. panta pirmajai daļai uzliek arestu mantai un izsaka

1048pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi. Atbilstoši šā likuma

1049356. panta piektajai daļai procesa virzītājs paziņo ar mantu

1050saistītajai personai, ka tā 45 dienu laikā no paziņošanas

1051brīža var iesniegt ziņas par attiecīgās mantas likumību, kā arī

1052informē personu par ziņu neiesniegšanas sekām. Saskaņā ar

1053apstrīdēto Kriminālprocesa likuma 126. panta

10543.1 daļu gadījumā, ja kriminālprocesā iesaistītā

1055persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu,

1056pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai

1057personai. Ja procesa virzītājs, pārbaudījis personas iesniegtos

1058pierādījumus, vai ja persona tos nav iesniegusi, uzskata, ka

1059pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka manta, kurai uzlikts

1060arests, ir noziedzīgi iegūta, tad tas likumā noteiktajos

1061gadījumos saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmo

1062daļu ir tiesīgs uzsākt procesu par mantas atzīšanu par noziedzīgi

1063iegūtu.

1064Satversmes tiesa secina, ka brīdī, kad procesa virzītājs

1065izsaka pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi, tā rīcībā ir

1066jābūt sākotnējiem pierādījumiem, kas šādu pieņēmumu pamato,

1067piemēram, tādiem kā attiecīgās personas īpašuma vai izdevumu

1068nesamērība ar tās ienākumiem, attiecīgas darbības ar finanšu

1069līdzekļiem, jo procesa virzītāja pieņēmums nevar būt subjektīvs.

1070Turklāt lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu,

1071kad process tiek nodots izlemšanai tiesai, jau ir jābūt norādītam

1072tādam pierādījumu kopumam, kas varētu pārliecināt tiesu, ka

1073mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Tātad apstrīdētais

1074regulējums nepārnes pierādīšanas pienākumu tikai uz personu, kas

1075saistīta ar mantu, bet paredz procesa virzītājam un ar mantu

1076saistītajai personai dalītu mantas izcelsmes pierādīšanas

1077pienākumu. Proti, pierādījumi, kas pamato pieņēmumu par mantas

1078noziedzīgo izcelsmi, ir jāsniedz procesa virzītājam, savukārt

1079pierādījumi par to, ka mantas izcelsme ir likumīga, - ar mantu

1080saistītajai personai.

1081Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka noziedzīgi iegūtu

1082līdzekļu, kas saistīti ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem,

1083tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, konfiskācijas

1084procesos bez notiesājoša sprieduma ar mantu saistītajai personai

1085var uzlikt pienākumu pierādīt, ka īpašumam, par kuru izteikts

1086pieņēmums, ka tas ir noziedzīgi iegūts, ir likumīga izcelsme

1087(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada

108812. maija sprieduma lietā "Gogitidze and Others v.

1089Georgia", pieteikums Nr. 36862/05,

1090105. punktu). Ir pilnīgi loģiski un saprātīgi lūgt, lai

1091persona, kuras valdījumā ir attiecīgā manta, sniedz pierādījumus

1092par pozitīvu faktu un par to, ka procesa virzītāja secinājumi ir

1093kļūdaini (sk. Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta Prīta

1094Pikamēes (Priit Pikamäe) 2024. gada 11. jūlija

1095secinājumu apvienotajās lietās C‑767/22, C‑49/23 un C‑161/23

109686. punktu).

1097No Latvijas tiesu prakses var secināt, ka procesā par

1098noziedzīgi iegūtu mantu tiesas, lai izdarītu secinājumu, ka

1099mantas izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga, vērtē procesa

1100virzītāja un ar mantu saistītās personas iesniegtos pierādījumus

1101to kopumā un savstarpējā sakarībā. Šāds vērtējums nav patvaļīgs,

1102bet ir balstīts uz kritērijiem, kas izkristalizējušies teorijā un

1103praksē, kā arī izriet no Finanšu darbības uzdevumu grupas

1104izstrādātajām tipoloģijām (pazīmju kopumiem). Piemēram, tiesa ir

1105vērtējusi procesa virzītāja iesniegtos pierādījumus, kas ietver

1106Finanšu izlūkošanas dienesta analīzi par finanšu darījumiem,

1107kuriem nav acīmredzama ekonomiska pamatojuma, kā arī ar mantu

1108saistītās personas iesniegtos pierādījumus, ko tiesa atzinusi par

1109nepietiekamiem, lai apliecinātu ar mantu saistītās personas

1110līdzekļu izcelsmes likumību. Tādējādi tiesa secinājusi, ka

1111iesniegto pierādījumu kopums izslēdz mantas likumīgas izcelsmes

1112iespējamību (piemēram, Rīgas apgabaltiesas 2022. gada

111310. novembra lēmums lietā Nr. 11905005120).

1114Gadījumā, kad tiesa ir secinājusi, ka procesa virzītāja

1115iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai mantu atzītu par

1116noziedzīgi iegūtu, tā izbeigusi procesu par mantas atzīšanu par

1117noziedzīgi iegūtu (piemēram, Rīgas apgabaltiesas

11182024. gada 9. maija lēmums lietā

1119Nr. 11903005421). Tāpat tiesa ir izbeigusi procesu par

1120mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu gadījumos, kad ar mantu

1121saistītā persona ir iesniegusi ticamus pierādījumus par mantas

1122likumīgu izcelsmi (piemēram, Ekonomisko lietu tiesas

11232021. gada 6. decembra lēmums un Rīgas apgabaltiesas

11242022. gada 29. jūnija lēmums lietā

1125Nr. 11270006619).

1126Tādējādi ar mantu saistītajai personai var tikt uzlikts

1127pienākums pierādīt mantas likumīgu izcelsmi.

112819. Turpmāk Satversmes tiesa pārbaudīs, vai ar

1129mantu saistītajai personai, vērtējot procesu kopumā, ir

1130nodrošinātas procesuālas garantijas, lai tā varētu pierādīt

1131mantas likumīgu izcelsmi.

113219.1. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma

1133124. panta sestajai daļai procesā par noziedzīgi iegūtu

1134mantu šīs mantas noziedzīga izcelsme ir pierādāma atbilstoši

1135pierādīšanas standartam "iespējamības pārsvars".

1136Satversmes tiesa jau atzina, ka tiesai ir jāpārbauda pierādījumu

1137kopums, lai pārliecinātos vai nu par to, ka pieņēmums par mantas,

1138visticamāk, noziedzīgo izcelsmi ir pamatots, vai arī par to, ka

1139personas sniegtie pierādījumi dod pamatu secinājumam, ka mantas

1140izcelsme ir likumīga.

1141Eiropas Cilvēktiesību tiesa, vērtējot, vai noziedzīgi iegūtu

1142līdzekļu konfiskācijas process atbilst Konvencijas Pirmā

1143protokola 1. pantam, atzinusi, ka nav nepieciešams ārpus

1144saprātīgām šaubām pierādīt īpašuma noziedzīgo izcelsmi, ja

1145noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija veikta "procesā par

1146lietu". Pietiek ar pierādījumiem par iespējamības pārsvaru

1147vai lielu varbūtību, ka mantas izcelsme ir noziedzīga,

1148apvienojumā ar personas nespēju pierādīt pretējo

1149(sal.: Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada

115012. maija sprieduma lietā "Gogitidze and Others

1151v. Georgia", pieteikums Nr. 36862,

1152107. punkts un 2018. gada 26. jūnija sprieduma

1153lietā "Telbis and Viziteu v. Romania", pieteikums

1154Nr. 47911/15, 68. punkts). Tādējādi pierādīšanas

1155standarts "iespējamības pārsvars" ir pieļaujams mantas

1156noziedzīgas izcelsmes pierādīšanā un pats par sevi nepiešķir

1157būtiskas priekšrocības procesa virzītājam.

115819.2. Lai ar mantu saistītā persona varētu

1159iesniegt pierādījumus par mantas izcelsmes likumību, tai jāzina

1160fakti, kas ir pamatā procesa virzītāja pieņēmumam par mantas

1161noziedzīgu izcelsmi. Apstrīdētais regulējums un Kriminālprocesa

1162likuma regulējums par procesu par noziedzīgi iegūtu mantu to

1163kopsakarā paredz ar mantu saistītajai personai tiesības

1164iepazīties gan ar lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

1165uzsākšanu norādītajiem pierādījumiem, gan šim lēmumam

1166pievienotajiem materiāliem. Proti, Kriminālprocesa likuma

1167627. panta ceturtā daļa paredz lietas dalībnieku tiesības

1168iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem.

1169Satversmes tiesa atzinusi, ka minētā panta ceturtā un piektā daļa

1170arī redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada

11711. septembra līdz 2022. gada 2. novembrim,

1172nodrošināja ar mantu saistītās personas tiesības iepazīties ar

1173procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem tādā apjomā, lai

1174tiktu nodrošināta tās pamattiesību ievērošana

1175(sk. Satversmes tiesas 2025. gada 19. februāra

1176sprieduma lietā Nr. 2022‑01‑01 20.4. punktu). Tas,

1177vai un kādā apmērā procesa virzītājs katrā individuālajā gadījumā

1178lēmumā par aresta uzlikšanu Pieteikumu iesniedzēju mantai vai

1179lēmumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu ir

1180norādījis pierādījumus, kas pamato tā pieņēmumu par mantas

1181noziedzīgu izcelsmi, ir apstrīdētā regulējuma piemērošanas

1182jautājums, un Satversmes tiesa to nepārbauda.

118319.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka jābūt

1184pierādītai saiknei starp mantu un predikatīvo noziedzīgo

1185nodarījumu, lai ar mantu saistītā persona varētu atspēkot procesa

1186virzītāja pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi, taču

1187apstrīdētais regulējums ļaujot to nedarīt.

1188Lai mantu konfiscētu kā noziedzīgi iegūtu, tiesai jābūt

1189pārliecinātai, ka attiecīgā manta, visticamāk, ir radusies no

1190noziedzīga nodarījuma. Vērtējot to, vai apstrīdētais regulējums

1191nodrošina, ka tiesa šādu pārliecību gūst, konstatējot pietiekamu

1192saikni starp konfiscējamo mantu un noziedzīgu nodarījumu, jāņem

1193vērā cīņa pret organizēto pārrobežu noziedzību, jo īpaši finanšu

1194un ekonomiskajiem noziegumiem. No vairākiem starptautiskajiem

1195dokumentiem izriet valstu pienākums ieviest efektīvu autonomās

1196noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas mehānismu.

1197Satversmes tiesa jau norādīja, ka atbilstoši Varšavas konvencijas

11989. panta 6. punktam, lai personu notiesātu par

1199noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav precīzi jāpierāda,

1200tieši ar kuru predikatīvo noziedzīgo nodarījumu saistīta īpašuma

1201ieguve, ja ir pierādīts, ka attiecīgais īpašums ir noziedzīgi

1202iegūts. Pildot savas starptautiskās saistības, valstij ir

1203pienākums nodrošināt ne tikai efektīvu autonomās legalizēšanas

1204izmeklēšanu, bet arī noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

1205Varšavas konvencijas 3. panta 1. punkts uzliek šīs

1206konvencijas dalībvalstīm pienākumu pieņemt tādus normatīvos un

1207cita veida aktus, kas nepieciešami, lai varētu konfiscēt

1208noziedzīgi iegūtu mantu, kuras vērtība atbilst noziedzīgi iegūto

1209līdzekļu un legalizētā īpašuma vērtībai. Finanšu darbības

1210uzdevumu grupas 4. rekomendācijā "Konfiskācija un

1211pagaidu pasākumi" norādīts, ka valstij ir jāievieš pasākumi,

1212ar kuriem noziedzīgi iegūtus līdzekļus var konfiscēt bez

1213notiesājoša sprieduma (sk.: Methodology for Assessing

1214Technical Compliance with the FATF Recommendations and the

1215Efectiveness of AML/CFT/CPF Systems. FATF, Paris, August 2024,

1216p. 38).

1217Krimināllikuma 70.11 panta pirmā daļa noteic,

1218ka noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas

1219personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis

1220noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Savukārt atbilstoši

1221minētā panta 1.1 daļai netieši noziedzīgi iegūta

1222manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai

1223valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas

1224izmantošanas rezultātā, arī atkārtotas ieguldīšanas vai

1225pārveidošanas rezultātā, vai līdzekļi, kurus persona ieguvusi no

1226šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa. Tādējādi

1227netieši noziedzīgi iegūta manta bieži vien ir pārvērsta par

1228šķietami likumīgas izcelsmes mantu, citās vērtībās vai tās

1229piederība tiek mainīta nolūkā slēpt un maskēt noziedzīgo

1230izcelsmi, vai tiek slēpts vai maskēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu

1231patiesais raksturs, izcelsme, kustība, piederība, kā arī

1232īstenotas citas Novēršanas likuma 5. panta pirmajā daļā

1233definētās legalizēšanas darbības. Gadījumos, kad pirmstiesas

1234procesā objektīvi nav iespējams vai ir grūti iegūt ziņas par

1235predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, mantas noziedzīga izcelsme var

1236tikt pierādīta ar Krimināllikuma 195. panta objektīvās puses

1237pazīmi, proti, ar darbībām, kas veiktas ar mantu un ir norādītas

1238Novēršanas likuma 5. pantā. Ja lietā nav noskaidrots

1239predikatīvais noziedzīgais nodarījums un izmeklēšana tiek veikta

1240par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tā var tikt

1241pierādīta, arī balstoties uz netiešajiem pierādījumiem, kas

1242norāda uz mantas noziedzīgu izcelsmi, legalizēšanas tipoloģijām

1243un pazīmēm, kā arī personas nespēju pierādīt mantas likumīgu

1244izcelsmi. Netiešie pierādījumi par mantas noziedzīgu izcelsmi var

1245būt Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojums vai atzinums un tajā

1246sniegtās ziņas, kā arī sākotnējā izmeklēšanas posmā papildus

1247iegūtās ziņas par faktiem, piemēram, personu iesniegtie

1248dokumenti, liecības, papildu ziņas no citām institūcijām.

1249Satversmes tiesa atzīst: ņemot vērā valsts pienākumu

1250nodrošināt, ka noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta, kā arī

1251faktu, ka autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas

1252gadījumos konkrēta predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pierādīšana

1253bieži ir apgrūtināta vai neiespējama, saikne starp noziedzīgi

1254iegūtu mantu un noziedzīgu nodarījumu var tikt pierādīta ar

1255netiešiem pierādījumiem. Tostarp ir pieļaujams tas, ka netiek

1256ārpus saprātīgām šaubām pierādīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu

1257legalizēšana, lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu, jo uz tādas

1258mantas izcelsmi, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības,

1259attiecināms pierādīšanas standarts "iespējamības

1260pārsvars". Ar mantu veiktās objektīvās legalizēšanas

1261darbības līdz ar citiem pierādījumiem var veidot netiešo

1262pierādījumu kopumu mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanai.

1263Pieteikumu iesniedzēji ir norādījuši uz Eiropas Cilvēktiesību

1264tiesas spriedumu, no kura, pēc viņu domām, izriet atziņa, ka,

1265konfiscējot noziedzīgi iegūtu mantu, ir jāsniedz konkrētas ziņas

1266par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā, iespējams, manta

1267tika iegūta, kā arī jāpierāda saikne starp jebkuru šādu darbību

1268un attiecīgo mantu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

12692023. gada 26. septembra spriedumu lietā "Yordanov

1270and Others v. Bulgaria", pieteikumi Nr. 265/17 un

1271Nr. 26473/18). Minētajā spriedumā Eiropas Cilvēktiesību

1272tiesa atkārtoti vērtēja Bulgārijas situāciju un, ņemot vērā šīs

1273valsts specifisko tiesisko regulējumu, jo īpaši pieņēmumu par

1274personu ilggadēju iesaisti noziedzīgās darbībās, Bulgārijas

1275Augstākās tiesas praksi un likumdošanas procesu, secināja, ka

1276zināmas norādes uz predikatīvo noziedzīgo nodarījumu konkrētajā

1277situācijā būtu personas garantija pret priekšrocībām, kādas

1278mantas konfiskācijas procesā rodas valsts institūcijām

1279(sk. minētā sprieduma 113.-124. punktu). Ņemot

1280vērā minēto un to, ka apstrīdētais regulējums paredz procesa

1281virzītāja pienākumu sniegt pierādījumus pieņēmumam par mantas

1282noziedzīgu izcelsmi, atzīstams, ka izskatāmajā lietā izdarītie

1283secinājumi nav pretrunā ar minētajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas

1284spriedumā secināto.

1285Tādējādi apstrīdētais regulējums nodrošina, ka mantas

1286atzīšanai par noziedzīgi iegūtu saikne ar noziedzīgu nodarījumu

1287var tikt pierādīta, gan konstatējot attiecīgās mantas saistību ar

1288konkrētu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, gan pamatojoties uz

1289netiešiem pierādījumiem. Tiesai no procesa virzītāja

1290iesniegtajiem pierādījumiem jāgūst pārliecība par to, ka manta,

1291visticamāk, ir gūta no noziedzīga nodarījuma. Tādējādi tiek

1292novērsta jebkāda patvaļa konfiskācijas procesā.

129319.4. Lai gan Kriminālprocesa likuma

1294126. panta 3.1 daļa un 356. panta

1295piektā daļa nosaka ar mantu saistītās personas pienākumu sniegt

1296ziņas par mantas izcelsmes likumību 45 dienu laikā, faktiski

1297persona šīs ziņas var iesniegt jau no brīža, kad tai tiek

1298ierobežotas tiesības rīkoties ar mantu. Satversmes tiesa arī jau

1299atzinusi, ka šis termiņš ir garāks, jo pierādījumus par mantas

1300izcelsmi ar mantu saistītā persona var iesniegt arī pēc tam, kad

1301procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par aresta uzlikšanu mantai -

1302šis lēmums tiek pieņemts agrāk nekā lēmums uzsākt procesu par

1303noziedzīgi iegūtu mantu -, kā arī visā tiesvedības procesa laikā

1304līdz brīdim, kad rajona (pilsētas) tiesa pieņem vienu no

1305Kriminālprocesa likuma 630. panta pirmajā un otrajā daļā

1306paredzētajiem lēmumiem (sk. Satversmes tiesas

13072025. gada 24. februāra sprieduma lietā

1308Nr. 2023‑40‑01 13. punktu). Tādējādi apstrīdētais

1309regulējums nodrošina samērīgu termiņu, kurā ar mantu saistītā

1310persona var iesniegt pierādījumus par mantas izcelsmes

1311likumību.

131219.5. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka prasība

1313iesniegt dokumentu tulkojumus valsts valodā un apliecinātus

1314noteiktā formā liedz ar mantu saistītajai personai ar vienkāršā

1315veidā iegūstamiem pierādījumiem apliecināt mantas likumīgo

1316izcelsmi. Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir "process

1317par lietu" un tiek īstenots sacīkstes formā, tādēļ ar mantu

1318saistītajai personai ir tikai jāsniedz attiecināmi un pārbaudāmi

1319pierādījumi par mantas likumīgo izcelsmi. Šajā procesā ar mantu

1320saistītā persona nav ierobežota attiecībā uz izvēli, kādus

1321pierādījumus un kādā apjomā tā iesniegs, lai pierādītu mantas

1322izcelsmes likumību. Kādi pierādījumi tiek iesniegti, tas atkarīgs

1323no pašas ar mantu saistītās personas. Valsts var noteikt prasības

1324attiecībā uz pierādījumu valodu un formu, un tās neatņem personai

1325tiesības iesniegt pierādījumus pēc būtības.

132619.6. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka ar mantu

1327saistītajai personai var tikt uzlikts pienākums sniegt

1328pierādījumus par neierobežotu laikposmu pagātnē. Tas apgrūtinot

1329mantas likumīgas izcelsmes pierādīšanu.

1330Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka prasība iesniegt

1331darījumus apliecinošus dokumentus ar atpakaļejošu spēku par

1332ilgstošu laikposmu var apgrūtināt ar mantu saistītās personas

1333iespēju pierādīt mantas izcelsmes likumību, tomēr šī prasība pati

1334par sevi nepadara jebkuru mantas konfiskāciju par Konvencijas

1335pārkāpumu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

13362023. gada 26. septembra sprieduma lietā "Yordanov

1337and Others v. Bulgaria", pieteikumi Nr. 265/17 un

1338Nr. 16473/18, 116.-120. punktu).

1339Apstrīdētais regulējums neierobežo laikposmu, par kādu ar

1340mantu saistītajai personai var nākties iesniegt mantas likumīgas

1341izcelsmes pierādījumus. Pierādāmie apstākļi katrā konkrētajā

1342procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir atšķirīgi, tostarp var būt

1343atšķirīgs arī laiks, kad manta, kuras izcelsmes likumība personai

1344ir jāpierāda, tika iegūta vai nonāca ar mantu saistītās personas

1345īpašumā. Tā kā procesā iesaistīto personu iesniegtos pierādījumus

1346pārbauda tiesa, kas arī pieņem lēmumu par mantas atzīšanu par

1347noziedzīgi iegūtu, tad pašai tiesai ir jānodrošina pušu

1348līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana un tostarp jāpārliecinās

1349arī par to, ka ar mantu saistītajai personai uzliktais

1350pierādīšanas pienākums konkrētajā gadījumā nav nesamērīgs.

1351No Latvijas tiesu prakses var secināt, ka ar mantu saistītajai

1352personai uzliktais pierādīšanas pienākums nav nesamērīgs. Tiesa

1353par pietiekamiem atzinusi tādus ar mantu saistītās personas

1354iesniegtos pierādījumus un skaidrojumus, kuri ir saskanīgi,

1355loģiski un ticami (piemēram, Ekonomisko lietu tiesas

13562023. gada 31. marta lēmums un Rīgas apgabaltiesas

13572024. gada 29. janvāra lēmums lietā

1358Nr. 16870003520), kā arī tādus, kas ir pārbaudāmi un nav

1359absolūti neticami vai neiespējami (piemēram, Ekonomisko lietu

1360tiesas 2021. gada 6. decembra lēmums un Rīgas

1361apgabaltiesas 2022. gada 29. jūnija lēmums lietā

1362Nr. 11270006619).

1363Tādējādi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu personai ir

1364nodrošinātas tiesības iesniegt pierādījumus. Tas, ka apstrīdētajā

1365regulējumā nav ierobežots laikposms, par kādu ar mantu

1366saistītajai personai var nākties iesniegt pierādījumus, pats par

1367sevi neatņem personai tiesības iesniegt pierādījumus pēc

1368būtības.

136919.7. Kopumā vērtējot procesu par noziedzīgi

1370iegūtu mantu, jāņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

1371628. pantu ar mantu saistītajai personai ir nodrošinātas

1372tiesības personiski vai ar aizstāvja vai pārstāvja starpniecību

1373piedalīties procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, mutvārdos vai

1374rakstveidā tiesā izteikt savu attieksmi pret procesa virzītāja

1375pieņemto lēmumu, kā arī iesniegt tiesai pieteikumus. Atbilstoši

1376Kriminālprocesa likuma 629. pantam materiālus par noziedzīgi

1377iegūtu mantu tiesa izskata tiesas sēdē, kurā tiek uzklausīts

1378procesa virzītājs, prokurors, ar mantu saistītā persona, tās

1379pārstāvis vai aizstāvis. Tiesas sēdē procesā iesaistītajām

1380personām ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus vai lūgumus,

1381iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pierādījumus, iesniegt

1382rakstveida paskaidrojumus, kā arī piedalīties citu tiesas procesa

1383gaitā radušos jautājumu izskatīšanā. Savukārt atbilstoši

1384Kriminālprocesa likuma 631. pantam ar mantu saistītajai

1385personai ir nodrošinātas tiesības pārsūdzēt rajona (pilsētas)

1386tiesas lēmumu, ar kuru manta atzīta par noziedzīgi iegūtu,

1387apgabaltiesā, kas vēlreiz pēc būtības izskata materiālus par

1388noziedzīgi iegūtu mantu tādā pašā kārtībā kā pirmās instances

1389tiesa. Apstrīdētais regulējums neierobežo tiesas iespējas veikt

1390vispusīgu un pilnīgu pierādījumu pārbaudi un tādējādi nodrošina

1391tiešuma un mutiskuma principu ievērošanu šajā procesā.

1392Tādējādi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ar mantu

1393saistītajai personai, vērtējot procesu kopumā, ir nodrošinātas

1394pietiekamas procesuālās garantijas, lai tā varētu pierādīt mantas

1395likumīgu izcelsmi.

1396Līdz ar to apstrīdētais regulējums nodrošina taisnīgu

1397līdzsvaru starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības

1398interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta,

1399un atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

1400Nolēmumu

1401daļa

1402Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

1403daļas 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes

1404tiesa

1405nosprieda:

14061. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par Kriminālprocesa likuma

1407124. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas

1408Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam.

14092. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par Kriminālprocesa likuma

1410124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un

1411126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas

1412Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam.

14133. Atzīt Kriminālprocesa likuma 124. panta sesto daļu,

1414125. panta trešo daļu un 126. panta

14153.1 daļu, ciktāl šīs normas tiek piemērotas

1416procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no

1417kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas

1418par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par

1419atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

1420teikumam.

1421Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

1422Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

1423Tiesas sēdes priekšsēdētāja

1424I. Kucina