506. pants), tai skaitā precīzāk un skaidrāk formulējot

), tai skaitā precīzāk un skaidrāk formulējot

1savus apsvērumus un argumentus.

2Iepriekš minētās kriminālprocesa dalībnieku tiesības esot

3ierobežotas vienīgi ar apelācijas sūdzības (protesta) ietvariem.

4Taču tie neliedzot kriminālprocesa dalībniekiem tiesības

5apelācijas instances tiesā izvirzīt jaunus juridiskus argumentus,

6precizēt savus apsvērumus, iesniegt jaunus pierādījumus

7u. tml., ja tie nav minēti apelācijas sūdzībā vai protestā,

8jo ar apelācijas sūdzībā (protestā) izteiktu prasību apjomu un

9ietvaru minētās normas izpratnē esot jāsaprot nevis apelācijas

10sūdzībā (protestā) norādītie argumenti vai apsvērumi, bet gan

11apjoms, kādā pārsūdzēts pirmās instances tiesas spriedums, un

12apelācijas instances tiesai pieteiktie lūgumi.

13Tātad, ja apelācijas sūdzībā ir lūgts personu attaisnot vai

14piemērot tai vieglāku sodu vai apelācijas protestā ir lūgts

15atcelt attaisnojošo spriedumu, kriminālprocesa dalībnieks šajās

16robežās esot tiesīgs izvirzīt arī tādus apsvērumus vai

17argumentus, kas nav iepriekš norādīti apelācijas sūdzībā vai

18protestā.

19Papildus esot jāņem vērā tas, ka diena, kad kļūst pieejams

20pilns spriedums apjomīgā un sarežģītā kriminālprocesā, ir zināma

21savlaicīgi, ilgāku laiku uz priekšu. Tādējādi kriminālprocesa

22dalībnieki varot laikus organizēt darbu tā, lai apelācijas

23sūdzības (protesta) sastādīšanai un iesniegšanai paredzētajā

24laikā galveno uzmanību pēc iespējas veltītu tieši šim

25uzdevumam.

26Secinājumu

27daļa

2811. Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt

29Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas

303.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību

31Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

32Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas

333.1 punktam pirmās instances tiesa, pieņemot

34lēmumu par tās sprieduma pārsūdzības termiņa pagarināšanu par

3510 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ,

36to norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Kriminālprocesa likuma

37550. panta pirmā daļa nosaka: ja tiesa pagarinājusi

38pārsūdzības termiņu, persona var iesniegt apelācijas sūdzību vai

39protestu ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis

40pieejams pilns tiesas nolēmums.

41Pirmkārt, Pieteikuma iesniedzējs Satversmes tiesā vērsies,

42lūdzot izvērtēt apstrīdētajās normās noteiktā apelācijas sūdzības

43iesniegšanas termiņa satversmību gadījumos, kad kriminālprocess

44ir īpaši sarežģīts un apjomīgs. No lietas materiāliem izriet, ka

45izskatāmās lietas strīdus jautājums ir par apelācijas sūdzības

46termiņa atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

47Tādējādi Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu atbilstību

48Satversmes 92. panta pirmajam teikumam tiktāl, ciktāl tās

49attiecas uz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu īpaši

50sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos.

51Otrkārt, apstrīdētās normas regulē vienu un to pašu tiesību

52jautājumu - apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu īpaši

53sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos. Tādējādi šīs normas ir

54savstarpēji cieši saistītas un veido vienotu tiesisko

55regulējumu.

56Līdz ar to Satversmes tiesa apstrīdētās normas,

57ciktāl tās attiecas uz apelācijas sūdzības iesniegšanas

58termiņu īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos, izvērtēs

59kā vienotu tiesisko regulējumu.

6012. Satversmes 92. panta pirmais teikums

61nosaka: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

62intereses taisnīgā tiesā."

63Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92. panta

64pirmais teikums ietver apsūdzētā tiesības sastādīt un iesniegt

65kasācijas sūdzību savu tiesību aizstāvībai kriminālprocesā

66(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 26. marta

67sprieduma lietā Nr. 2019-15-01 9. punktu).

68Satversmes tiesas judikatūrā vairākkārt norādīts, ka

69Satversmes 92. panta pirmais teikums ir konkretizējams

70kopsakarā ar Konvencijas 6. pantu un Eiropas Cilvēktiesību

71tiesas judikatūru tā piemērošanā (sk., piemēram, Satversmes

72tiesas 2017. gada 22. decembra sprieduma lietā

73Nr. 2017-08-01 12. punktu). Konkretizējot minētās

74Satversmes normas saturu, jāmeklē tāds risinājums, kas

75nodrošinātu Satversmes un Konvencijas normu harmoniju (sk.,

76piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. marta

77sprieduma lietā Nr. 2019-13-01 14. punktu).

78Savukārt tiesiskajās attiecībās, kurās tiek piemērotas

79krimināltiesiskās sankcijas, Satversmes 92. panta pirmais

80teikums konkretizējams arī kopsakarā ar Konvencijas Septītā

81protokola 2. pantu (sal. sk. Satversmes tiesas

822007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

83Nr. 2006-28-01 13. punktu).

84Atbilstoši Konvencijas Septītā protokola 2. panta

85pirmajai daļai ikvienam, kuru tiesa atzinusi par vainīgu

86noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz vainas pierādījumu vai soda

87apmēra pārskatīšanu augstākā instancē. Tādējādi no Latvijas

88starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā izriet pienākums

89izveidot vismaz vienu pārsūdzības instanci notiesājoša sprieduma

90pārskatīšanai.

91Latvijā ir paredzēta krimināllietu iztiesāšana trijās tiesu

92instancēs - pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un

93kasācijas instances tiesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

94549. pantu apsūdzētais var pārsūdzēt spēkā nestājušos pirmās

95instances tiesas spriedumu nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai

96kādā tā daļā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.

97Kriminālprocesa likuma 551. pantā noteikts apelācijas

98sūdzības saturs. Atbilstoši šā panta pirmās daļas

993.-5. punktam apelācijas sūdzībā citstarp norāda, kā

100izpaužas nolēmuma nepareizība, pierādījumus, kuri jāpārbauda

101apelācijas instances tiesai, kā arī to, vai tiek pieteikti jauni

102pierādījumi un, ja tiek pieteikti, tad kādi, par kādiem

103apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi netika iesniegti vai

104pārbaudīti pirmās instances tiesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa

105likuma 563. panta pirmo un 1.1 daļu

106apelācijas instances tiesa var pārsūdzēto nolēmumu atstāt

107negrozītu, atcelt pilnībā vai tā daļā un taisīt jaunu nolēmumu

108vai nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, vai izbeigt

109kriminālprocesu.

110Tādējādi apsūdzētais, sastādot un iesniedzot apelācijas

111sūdzību, var turpināt savu pamattiesību aizstāvību. Proti,

112apelācijas sūdzības sastādīšana un iesniegšana ir daļa no viņa

113aizstāvības.

114Līdz ar to Satversmes 92. panta

115pirmais teikums ietver apsūdzētā tiesības sastādīt un iesniegt

116apelācijas sūdzību savu tiesību aizstāvībai kriminālprocesā.

11713. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

118normas nenodrošina pietiekamu laiku apelācijas sūdzības

119sastādīšanai un iesniegšanai īpaši sarežģītos un apjomīgos

120kriminālprocesos. Tādējādi viņam neesot bijis pietiekami daudz

121laika savas aizstāvības sagatavošanai.

122Apstrīdētās normas nosaka termiņu, kādā īpaši sarežģītos un

123apjomīgos kriminālprocesos iesniedzama apelācijas sūdzība.

124Kriminālprocesa likuma 18. nodaļa regulē procesuālā termiņa

125sākumu, aprēķināšanu, darbību laikā un pagarināšanu, kā arī

126nokavēta procesuālā termiņa atjaunošanu. Šā likuma

127315. pantā ir noteikts, kādos gadījumos tiek atzīts, ka

128noteiktais termiņš ir ievērots, un vispārīgi noteiktas sekas,

129kādas iestājas tad, ja tas ir nokavēts. Proti, personai, uz kuru

130termiņš attiecas, procesuālā darbība jāizpilda līdz noteiktā

131termiņa beigām. Ja termiņš tiek nokavēts bez dibināta iemesla,

132tiesības veikt konkrēto procesuālo darbību izbeidzas. Atbilstoši

133Kriminālprocesa likuma 316. panta pirmajai daļai pagarināmi

134ir tikai tie procesuālie termiņi, attiecībā uz kuriem šajā likumā

135ir īpaša atruna par to pagarināšanas iespējamību.

136Kriminālprocesa likuma 529. panta

1373.1 daļa paredz, ka apelācijas sūdzības

138iesniegšanas termiņu pagarina par 10 dienām kriminālprocesa

139īpašas sarežģītības un apjoma dēļ. Atbilstoši šā likuma

140316. panta pirmajai daļai šis termiņš nav pagarināms. Līdz

141ar to tad, ja tiesa konkrēto kriminālprocesu atzinusi par īpaši

142sarežģītu un apjomīgu, apsūdzētajam apelācijas sūdzības

143iesniegšanai ir atvēlētas 20 dienas. Saskaņā ar Kriminālprocesa

144likuma 550. panta otro daļu apelācijas sūdzības iesniegšanas

145termiņa nokavējuma gadījumā tiesa atsakās sūdzību pieņemt.

146Tātad apstrīdētās normas nosaka

147termiņu aizstāvības sagatavošanai, sastādot un iesniedzot

148apelācijas sūdzību, īpaši sarežģītos un apjomīgos

149kriminālprocesos.

15014. Vērtējot apstrīdēto normu atbilstību

151Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jāņem vērā mērķis,

152ar kādu tiesvedības procesā tiek noteikti termiņi.

153Saeima un vairākas lietā pieaicinātās personas norādījušas, ka

154apelācijas sūdzības iesniegšana ir ierobežota ar noteiktu termiņu

155tiesiskās noteiktības un stabilitātes interesēs. Lai

156kriminālprocess tiktu atzīts par tiesiski un efektīvi notikušu,

157tam citstarp esot jāiekļaujas saprātīgos termiņos

158(sk. lietas materiālu 4. sēj. 54., 66., 73., 84.,

15990., 93. lp. un 5. sēj. 148. lp.).

16014.1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

1611. pantu viens no kriminālprocesa uzdevumiem ir

162krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums bez

163neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Proti, kriminālprocesa

164ietvaros jāatklāj noziedzīgi nodarījumi, ātri un pilnīgi

165jānoskaidro vainīgie un jānodrošina tiesību normu pareiza

166piemērošana, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu

167nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, savukārt neviens nevainīgais

168netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts

169(sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada

17014. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-23-01

17112.3. punktu).

172Satversmes 92. pantā, Konvencijas 6. panta

1731. punktā un Kriminālprocesa likuma 14. pantā noteiktas

174personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos.

175Tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu ir viens no taisnīgu

176tiesu veidojošiem elementiem. Tiesas procesa taisnīguma prasība

177paredz, ka persona spēj savas tiesības aizstāvēt saprātīgā laika

178posmā, un tādējādi tiesiskajās attiecībās ir nodrošināta tiesiskā

179stabilitāte (sk. Satversmes tiesas 2012. gada

1801. novembra sprieduma lietā Nr. 2012-06-01

18113.3.2. punktu).

182Pārsūdzības termiņu noteikšana nodrošina atbilstību tiesiskās

183drošības principam. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskās

184drošības principa sastāvdaļa, kas citstarp prasa ne vien

185noregulētu tiesvedības procesu, bet arī tiesiski noturīgu tā

186noslēgumu. Tādēļ arī procesuālajām darbībām kriminālprocesā

187nepieciešams atbilstošs un noteikts laiks

188(sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada

18913. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

190Nr. 2008-23-03 11.1. punktu).

191Tādējādi kriminālprocesa tiesisku un efektīvu norisi citstarp

192nodrošina arī procesuālie termiņi, jo tie noteikti tiesiskās

193drošības principa ievērošanas labad un ir vērsti uz

194kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā laika posmā. Tāpat

195procesuālie termiņi nodrošina personu paļāvību uz to, ka

196krimināllietas risinājums vēlāk netiks pārskatīts. Arī

197apstrīdētās normas, kas paredz apelācijas sūdzības iesniegšanas

198termiņu, ir vērstas uz tiesiskās stabilitātes nodrošināšanu un

199kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

20014.2. Valstij, nosakot aizstāvībai nepieciešamās

201apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, ir jāievēro ne tikai

202personas tiesības uz pietiekamu laiku aizstāvības sagatavošanai,

203bet arī citu kriminālprocesa dalībnieku pamattiesības un

204sabiedrības interese par krimināltiesisko attiecību taisnīgu

205noregulēšanu saprātīgā laikā (sal. sk. Satversmes

206tiesas 2020. gada 26. marta sprieduma lietā

207Nr. 2019-15-01 12. punktu), proti, jānodrošina

208saprātīgs līdzsvars starp personas tiesībām uz pietiekamu laiku

209savas aizstāvības sagatavošanai un tiesībām uz kriminālprocesa

210pabeigšanu saprātīgā termiņā (sk.: Trechsel S. Human

211Rights in Criminal Proceedings. Oxford: Oxford University Press,

2122005, pp. 142-143).

213Turklāt jāņem vērā, ka Kriminālprocesa likumā pirmās instances

214tiesas sprieduma pārsūdzības termiņš ir vienādi reglamentēts

215visiem kriminālprocesa dalībniekiem, arī prokuroram un

216cietušajam. Kriminālprocesa likuma 554. panta pirmā daļa

217noteic, ka apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur

218sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem lietā apsūdzētajiem.

219Tātad - jo garāks ir noteiktais apelācijas sūdzības iesniegšanas

220termiņš, jo ilgāk nestājas spēkā pirmās instances tiesas

221spriedums.

222Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ilga kriminālprocesa norise

223var negatīvi ietekmēt gan apsūdzētā reputāciju, gan apsūdzētā

224brīvību, ja tam piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības

225līdzeklis. Tāpat tiesas sprieduma vēlāka spēkā stāšanās kavē

226kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka iespējas rīkoties ar

227savu mantu, kā arī ietekmē cietušā tiesības uz aizskāruma

228novēršanu un atlīdzinājuma saņemšanu. Tikai pēc sprieduma spēkā

229stāšanās iespējams uzsākt attiecīgā noziedzīgā nodarījuma

230izraisīto seku efektīvu novēršanu. Atbilstoši Kriminālprocesa

231likuma 7. panta pirmajai daļai kriminālprocesu veic

232sabiedrības interesēs, tādēļ pārsūdzības termiņš ietekmē arī

233visas sabiedrības interesi par taisnīgu krimināltiesisko

234attiecību noregulējumu (sal. sk. Satversmes tiesas

2352020. gada 26. marta sprieduma lietā

236Nr. 2019-15-01 12. punktu).

237Konkrētajā krimināllietā, kurā Pieteikuma iesniedzējs ar

238pirmās instances tiesas spriedumu tika atzīts par vainīgu vairāku

239noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, viņš pēc saīsinātā sprieduma

240pasludināšanas tika apcietināts, par cietušajiem atzītas četras

241personas, tāpat šajā lietā ir aizskartais mantas īpašnieks

242(sk. lietas materiālu 1. sēj. 1915.-1918., 1921. un

2431932. lp.).

244Tādējādi, nosakot aizstāvībai nepieciešamās apelācijas

245sūdzības iesniegšanas termiņu, jāievēro, pirmkārt, tas, ka

246persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, arī pati ir

247ieinteresēta, lai krimināltiesiskās attiecības tiktu noregulētas

248saprātīgā termiņā, un, otrkārt, citu kriminālprocesa dalībnieku -

249cietušā un aizskartā mantas īpašnieka - tiesības, kā

250arī sabiedrības intereses.

251Līdz ar to arī īpaši sarežģītu un

252apjomīgu kriminālprocesu iztiesāšanā apelācijas instances tiesā

253ir jāņem vērā nepieciešamība pabeigt kriminālprocesu saprātīgā

254termiņā, samērojot apsūdzētā tiesības uz pienācīgu laiku savas

255aizstāvības sagatavošanai ar citu kriminālprocesa dalībnieku un

256sabiedrības interesi par tiesisko stabilitāti.

25715. Satversmes tiesa, vērtējot kasācijas sūdzības

258iesniegšanas termiņa atbilstību Satversmes 92. panta

259pirmajam teikumam, ir atzinusi: nosakot pārsūdzības termiņu, tam

260ir jābūt tādam, kas apsūdzētajam dod pietiekamu laiku kasācijas

261sūdzības sastādīšanai un iesniegšanai īpaši sarežģītos un

262apjomīgos kriminālprocesos (sal. sk. Satversmes

263tiesas 2020. gada 26. marta sprieduma lietā

264Nr. 2019-15-01 10. punktu). Tādējādi arī

265apstrīdētajās normās noteiktajam termiņam jābūt tādam, kas

266nodrošina apsūdzētajam pietiekamu laiku apelācijas sūdzības

267sastādīšanai un iesniegšanai īpaši sarežģītos un apjomīgos

268kriminālprocesos.

269Konvencijas 6. panta 1. punkta pirmais teikums

270nosaka: "Ikvienam ir tiesības, nosakot [..] viņam izvirzītās

271apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu

272izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā."

273Savukārt šā panta 3. punkta "b" apakšpunkts

274noteic, ka ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir

275tiesības uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu

276aizstāvību.

277Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka Konvencijas

2786. panta 3. punkta prasības attiecībā uz pietiekamu

279laiku aizstāvības sagatavošanai ir īpaši Konvencijas

2806. panta 1. punktā ietverto tiesību uz taisnīgu tiesu

281veidojošie elementi. Valstij ir jāatvēl pietiekams laiks un

282iespējas sagatavot aizstāvību kriminālprocesā, lai apsūdzētais

283varētu iesniegt tiesai nozīmīgus aizstāvības argumentus un

284tādējādi ietekmēt tiesvedības iznākumu (sal. sk.,

285piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada

28625. jūlija sprieduma lietā "Rook v. Germany",

287pieteikums Nr. 1586/15, 56. punktu un 2018. gada

2886. marta sprieduma lietā "Mikhaylova v. Ukraine",

289pieteikums Nr. 10644/08, 68. punktu). Sūdzības

290iesniegšanas termiņam jābūt tādam, lai persona varētu efektīvi

291pārsūdzēt nolēmumu (sk.: Clooney A., Webb P. The Right to

292a Fair Trial in International Law. Oxford: Oxford University

293Press, 2020, p. 682).

294Pārbaudot, vai aizstāvības sagatavošanai atvēlētais laiks

295bijis pietiekams, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ņem vērā vairākus

296apstākļus, piemēram, lietas sarežģītību, lietas procesuālo

297stadiju, to, vai personai bija dots laiks iepriekš iepazīties ar

298lietas materiāliem, vai apsūdzētais pats īsteno aizstāvību vai

299arī tam ir advokāts, vai noteiktais termiņš un tiesas procesa

300norises datums bija paredzams (sk., piemēram, Eiropas

301Cilvēktiesību tiesas 1998. gada 9. jūnija sprieduma

302lietā "Twalib v. Greece", pieteikums

303Nr. 24294/94, 40.-43. punktu, 2011. gada

3049. jūnija sprieduma lietā "Luchaninova v.

305Ukraine", pieteikums Nr. 16347/02, 64.-67. punktu

306un 2011. gada 28. jūnija sprieduma lietā

307"Miminoshvili v. Russia", pieteikums

308Nr. 20197/03, 141.-142. punktu). Tiesību doktrīnā

309norādīts, ka jāņem vērā arī lietas materiālu apjoms, tās

310procesuālās darbības būtiskums, kurai persona gatavojas, kā arī

311tas, kādām zināšanām par strīdus jautājumu personai jau vajadzētu

312būt (sk.: Trechsel S. Human Rights in Criminal

313Proceedings. Oxford: Oxford University Press, 2005,

314p. 221).

315Tādējādi Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas

316judikatūrā ir nostiprināti vairāki kritēriji, pēc kuriem

317iespējams izvērtēt, vai apsūdzētajam tika nodrošinātas tiesības

318uz pietiekamu laiku savas aizstāvības sagatavošanai.

319Ievērojot minēto, izskatāmajā lietā

320Satversmes tiesa noskaidros, vai apstrīdētās normas nodrošina

321apsūdzētajam tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu

322termiņā, kas ir pietiekams, lai viņš varētu īstenot tiesības uz

323aizstāvību īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā.

32416. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka

325būtiska demokrātiskas tiesiskas valsts principa sastāvdaļa ir

326tiesiskās sistēmas vienotība. Proti, valstī ir jāpastāv

327savstarpēji saskaņotām tiesību normām, kas harmoniski darbojas

328vienotas tiesību sistēmas ietvaros (sk. Satversmes tiesas

3292018. gada 18. decembra sprieduma lietā

330Nr. 2016-04-03 21.2. punktu). Tādējādi arī

331apstrīdētās normas ir vērtējamas kā vienotas kriminālprocesa

332sistēmas sastāvdaļa.

333Satversmes tiesa atzinusi arī to, ka likumdevējam ir jāizveido

334tāda sistēma, kurā krimināllietas tiktu izskatītas tādā kārtībā,

335kas nodrošinātu efektīvu personas pamattiesību aizsardzību

336(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 12. marta

337sprieduma lietā Nr. 2014-23-01 10. punktu un

3382017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

33928.1. punktu).

34016.1. Kā izriet no Satversmes tiesas judikatūras,

341vērtējot, vai aizstāvības sagatavošanai atvēlētais laiks bijis

342pietiekams, citstarp jāņem vērā tās tiesu instances, kurā

343apsūdzētā tiesības uz aizstāvību tiks īstenotas, kompetence un

344vieta kriminālprocesa sistēmā (sal. sk. Satversmes

345tiesas 2020. gada 26. marta sprieduma lietā

346Nr. 2019-15-01 11.1. punktu). Kā jau

347iepriekš norādīts šajā spriedumā, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa

348ir atzinusi, ka viens no apstākļiem, kas ņemams vērā, pārbaudot,

349vai aizstāvības sagatavošanai atvēlētais laiks bijis pietiekams,

350ir lietas procesuālā stadija. Tādējādi tas, kāda ir apelācijas

351instances tiesas kompetence un vieta kriminālprocesa sistēmā,

352ietekmē apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa īpaši sarežģītos

353un apjomīgos kriminālprocesos izvērtējumu.

354Likuma "Par tiesu varu" 27. panta pirmā daļa

355noteic, ka pirmās instances un apelācijas instances tiesa,

356izskatot lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā. Saskaņā ar

357Kriminālprocesa likuma 561. panta pirmo daļu lieta

358apelācijas instances tiesā iztiesājama kārtībā, kāda noteikta

359krimināllietu iztiesāšanai pirmās instances tiesā, izņemot šajā

360nodaļā noteikto. Šā likuma 564. panta piektajā daļā

361noteikts: ja apelācijas instances tiesa konstatē tādus noziedzīga

362nodarījuma apstākļus, kas atšķiras no pirmās instances tiesas

363spriedumā norādītajiem apstākļiem, tā sniedz jaunu noziedzīga

364nodarījuma aprakstu. Savukārt atbilstoši šā paša panta sestajai

365daļai apelācijas instances tiesa, ja tā atstāj pirmās instances

366tiesas spriedumu bez grozījumiem, var neatkārtot pirmās instances

367tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

368Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesas sprieduma pārsūdzēšana

369apelācijas kārtībā ir sūdzības iesniegšana par spriedumu, kas nav

370stājies likumīgā spēkā. Pārsūdzības mērķis ir pārbaudīt sprieduma

371tiesiskumu un pamatotību, kā arī novērst kļūdas, ko, iespējams,

372pieļāvusi zemākas instances tiesa, izskatot lietas par aizskartām

373personas tiesībām un ar likumu aizsargātām interesēm. Apelācijas

374sūdzību ir tiesīgas iesniegt lietā ieinteresētās personas, kuras

375uzskata, ka spriedums, ko pieņēmusi pirmās instances tiesa,

376izskatot lietu pēc būtības, bijis kļūdains

377(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. jūnija

378sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106 secinājumu daļas

3794. punktu un 2018. gada 15. marta sprieduma lietā

380Nr. 2017-16-01 16.1.1. punktu).

381Krimināllietas izskatīšana apelācijas instances tiesā ir

382lietas otrreizēja izskatīšana pēc būtības. Apelācijas instances

383tiesai apelācijas sūdzībā norādītie juridiski nozīmīgie apstākļi,

384proti, noziedzīgā nodarījuma sastāva esība vai neesība apsūdzētā

385rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un

386apsūdzības formulējumu, kā arī citi apstākļi krimināltiesisko

387attiecību taisnīgam noregulējumam ir jāizvērtē un atzinums

388jāpamato ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem

389(sk. Senāta Krimināllietu departamenta

3902017. gada 10. oktobra lēmuma lietā

391Nr. SKK-532/2017 9.1. punktu un 2018. gada

39226. janvāra lēmuma lietā Nr. SKK-17/2018

3938.3. punktu).

394Tiesību doktrīnā norādīts, ka apelācijas tiesvedības jēga ir

395novērst iespējamās tiesu kļūdas, izskatot lietu atkārtoti pēc

396būtības augstākā tiesu instancē. Tas ir garants tam, lai tiesas

397spriedums būtu pamatots, taisnīgs un likumīgs

398(sk.: Meikališa Ā. Kriminālprocesa tiesības. Vispārīgā

399daļa. 1. grāmata. Rīga: "RaKa", 2000,

40067. lpp.).

401Tādējādi apelācijas instances tiesas veiktā pirmās instances

402tiesas sprieduma pārbaude ietver lietas izskatīšanu pēc būtības.

403Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 564. panta sestajai daļai

404un 563. panta otrajai daļai tā var noslēgties ar to, ka

405apelācijas instances tiesa ar lēmumu pievienojas pirmās instances

406tiesas sprieduma pamatojumam. Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa

407likuma 563. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu,

4081.1 daļas 2. un 4. punktu,

409564. panta piekto un astoto daļu, kā arī 565. pantu

410apelācijas tiesvedība var noslēgties ar jauna nolēmuma taisīšanu.

411Apelācijas instances tiesā lieta tiek izskatīta pēc būtības otro

412reizi, citstarp pamatojoties uz tiem lietas materiāliem, kas

413kriminālprocesa dalībniekiem jau bijuši pieejami pirmās instances

414tiesā, kā arī ievērojot apelācijas sūdzībā izteikto prasību

415apjomu un ietvaru.

416Tātad, vērtējot, vai apelācijas

417sūdzības iesniegšanas termiņš ir pietiekams, jāņem vērā tas, ka

418tiesvedība apelācijas instances tiesā ietver tiesas veiktu

419pārbaudi gan attiecībā uz lietas faktiskajiem apstākļiem, gan

420attiecībā uz tiesību jautājumiem.

42116.2. Saeima un vairākas pieaicinātās personas

422norādījušas, ka apsūdzētajam ir bijušas tiesības un iespējas

423sekot līdzi lietas norisei, iepazīties ar lietas materiāliem, būt

424klāt tiesas sēdēs un attiecīgo procesuālo darbību veikšanā

425(sk. lietas materiālu 4. sēj. 43., 58., 94. lp.

426un 5. sēj. 149. lp.). Savukārt Pieteikuma

427iesniedzējs uzskata: pat ja lietas materiāli ir zināmi, tie pēc

428tam, kad kļuvis pieejams pilns tiesas spriedums, ir papildus

429jāizpēta, analizējot tos sprieduma kontekstā. Tomēr Pieteikuma

430iesniedzējs piekrīt, ka vismaz daļēji bija iespējams sākt gatavot

431atbilstošu pamatojumu tam, ka lietas iztiesāšanas laikā tiesā

432pieļauti procesuāli pārkāpumi (sk. lietas materiālu

4331. sēj. 27. un 29. lp.).

434No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka šīs

435tiesības apsūdzētais var realizēt arī kopīgi ar savu aizstāvi

436(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1993. gada

43721. septembra sprieduma lietā "Kremzow v.

438Austria", pieteikums Nr. 12350/86, 63. punktu un

4392013. gada 25. jūlija sprieduma lietā

440"Khodorkovskiy and Lebedev v. Russia", pieteikumi

441Nr. 11082/06 un 13772/05, 581. punktu). Tādējādi

442personai, kas ir sekojusi līdzi savam vai sava aizstāvamā tiesas

443procesam, būtu jāpārzina visi lietā būtiskie apstākļi un lietas

444materiāli (sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību

445tiesas 2017. gada 21. novembra sprieduma lietā

446"Lambin v. Russia", pieteikums Nr. 12668/08,

44743.-46. punktu).

448Satversmes tiesa ir atzinusi, ka saskaņā ar Kriminālprocesa

449likuma 70.-72. pantu apsūdzētajam ir tiesības ne tikai

450iepazīties ar lietas materiāliem, bet arī pašam piedalīties

451krimināllietas iztiesāšanā pirmās instances tiesā. Apsūdzētā

452dalība tiesvedības procesā pirmās instances tiesā nodrošina to,

453ka viņš var sekot līdzi tiesvedības gaitai, un ļauj viņam laikus

454gatavoties savu tiesību uz aizstāvību izmantošanai

455(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

45626. marta sprieduma lietā Nr. 2019-15-01

45711.2. punktu). Tādā veidā apsūdzētais iegūst informāciju

458par to, vai tiesas procesā ir ievērotas viņa tiesības. Piemēram,

459apsūdzētajam jau ir priekšstats par to, vai viņam ir nodrošinātas

460tiesības uz taisnīgu tiesu, tāpat viņam ir zināms, vai

461liecinieki, kurus lūgusi nopratināt aizstāvība, tika vai netika

462uzklausīti, vai aizstāvībai ir dotas tādas pašas iespējas

463liecinieku nopratināšanā kā apsūdzības uzturētājam un

464tamlīdzīgi.

465Tātad, sekojot līdzi kriminālprocesa norisei, apsūdzētais un

466viņa aizstāvis pārzina lietas apstākļus un materiālus. Lietas

467materiālu, nopratināto liecinieku liecību, tiesas sēdēs

468izskanējušo argumentu un apsvērumu pārzināšanai ir būtiska nozīme

469apsūdzētā tiesību uz aizstāvību īstenošanā.

470Līdz ar to apsūdzētā un viņa

471aizstāvja dalība tiesvedības procesā pirmās instances tiesā ļauj

472apsūdzētajam gūt priekšstatu gan par to, kādus lietas faktiskos

473apstākļus tiesa ņēmusi vērā, gan par to, kādus tiesību normu

474pārkāpumus tiesa, pēc viņa ieskata, ir pieļāvusi, un gatavoties

475savas aizstāvības īstenošanai apelācijas instances tiesā.

47616.3. Saeima un pieaicinātās personas

477Dr. iur. Jānis Baumanis,

478Mg. iur. Gunārs Kūtris un

479Mg. iur. Māris Leja uzskata, ka apelācijas

480sūdzības iesniegšanas termiņš konkrētajā gadījumā ir pietiekams,

481jo bijis sagatavots saīsinātais spriedums un Pieteikuma

482iesniedzējam jau no tā pieejamības brīža bijusi iespēja gatavot

483apelācijas sūdzību (sk. lietas materiālu 4. sēj.

48443., 60., 94. lp. un 5. sēj. 149. lp.).

485Savukārt Pieteikuma iesniedzējs norāda: saņemot vienīgi saīsināto

486spriedumu, nav iespējams paredzēt, kāda būs pirmās instances

487tiesas motivācija, un attiecīgi gatavot apelācijas sūdzības

488argumentāciju (sk. lietas materiālu 1. sēj. 7. un

48929. lp.).

490Eiropas Cilvēktiesību tiesa, vērtējot saīsinātā sprieduma

491formu un ietekmi uz apsūdzētā tiesībām īstenot savu aizstāvību,

492ņem vērā to, kādu informāciju apsūdzētais var no šāda sprieduma

493iegūt un - attiecīgi - kādus argumentus apsūdzētais var ietvert

494apelācijas sūdzībā (sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

4952000. gada 7. decembra sprieduma lietā "Zoon v.

496the Netherlands", pieteikums Nr. 29202/95,

49739.-51. punktu).

498Kriminālprocesa likuma 530. panta pirmajā daļā noteikts,

499ka saīsinātais spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas

500un rezolutīvās daļas. Saskaņā ar šā likuma 527. panta pirmo

501daļu notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā

502noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot

503tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas

504formu, motīvus un šā nodarījuma sekas. Atbilstoši šā likuma

505528. panta pirmajai daļai notiesājoša sprieduma rezolutīvajā

506daļā norāda tiesas lēmumu, citstarp par to, ka apsūdzētais atzīts

507par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (minot Krimināllikuma normu,

508kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgais nodarījums), apsūdzētajam

509piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgo nodarījumu un

510galīgo sodu, kas jāizcieš, kā arī drošības līdzekli.

511Latvijas tiesiskajā sistēmā saīsinātais spriedums atklāj

512informāciju par tiesu, konkrēto krimināllietu, tās dalībniekiem,

513informāciju par izvirzīto apsūdzību, tās būtību, kā arī tiesas

514lēmumu attiecībā uz galvenajiem kriminālprocesā vērtējamiem

515jautājumiem - personas vainu, piespriesto sodu, mantiskajiem

516jautājumiem un tamlīdzīgi. Tādējādi no saīsinātā sprieduma

517aprakstošās un rezolutīvās daļas apsūdzētais var iegūt

518informāciju par, pēc tiesas ieskata, pierādītā noziedzīgā

519nodarījuma kvalifikāciju, kā arī par to, kuriem viņa argumentiem

520pirmās instances tiesa nav piekritusi. Tātad apsūdzētais jau šajā

521stadijā var gatavoties apelācijas sūdzības sastādīšanai un

522iesniegšanai.

523Kriminālprocesa likuma 527. panta otrajā daļā noteikts,

524ka notiesājoša sprieduma motīvu daļā norāda:

5251) pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi;

5262) motīvus, kāpēc tiesa noraidījusi citus pierādījumus;

5273) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos

528apstākļus; 4) motīvus, kāpēc daļa apsūdzības atzīta par

529nepierādītu, ja tiesa to atzinusi; 5) apsūdzības grozīšanas

530motīvus, ja apsūdzība tiesā grozīta; 6) motīvus par konkrētā

531soda piemērošanu; 7) ar sprieduma izpildīšanu saistīto

532jautājumu izlemšanu, ja tas nepieciešams. No Senāta judikatūras

533izriet, ka sprieduma aprakstošajai un motīvu daļai ir jābūt

534saskaņotām un tās kopumā sniedz pilnīgu informāciju par tiesas

535atzinumu par to, kādu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētais ir

536izdarījis (sk. Senāta Krimināllietu departamenta

5372016. gada 14. decembra lēmumu lietā

538Nr. SKK-632/2016).

539Tiesību doktrīnā atzīts, ka saīsinātais spriedums ir

540dokuments, ar kuru iepazīstoties apsūdzētais un citi

541kriminālprocesa dalībnieki var izlemt, pārsūdzēt spriedumu vai ne

542(sk.: Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Pārmaiņu laiks

543kriminālprocesā turpinās - 2017. gada grozījumi (II).

544Jurista Vārds, 17.10.2017., Nr. 43 (997),

54528.-36. lpp.). Kaut arī laikā līdz pilna

546sprieduma saņemšanai apelācijas sūdzības sastādīšana iespējama

547ierobežotā apjomā, jau pēc tam, kad kļuvis pieejams saīsinātais

548spriedums, apsūdzētajam ir iespēja gan izdarīt secinājumus par

549to, kādus lietas faktiskos apstākļus tiesa ņēmusi vērā, gan arī

550atklāt tiesību normu pārkāpumus. Apzinoties sprieduma juridiskās

551sekas, konstatējot, kādi apstākļi norādīti sprieduma aprakstošajā

552daļā, apsūdzētajam ir iespēja sagatavoties apelācijas sūdzības

553sastādīšanai. Arī no saīsinātā sprieduma aprakstošās un

554rezolutīvās daļas, proti, no noziedzīgo nodarījumu apraksta, ir

555iespējams izdarīt secinājumus par tiesas apsvērumiem, uz kuru

556pamata tā uzskatījusi par pierādītu konkrētās personas vainu

557noziedzīgā nodarījumā. Tādējādi apsūdzētais var sākt gatavoties

558apelācijas sūdzības sastādīšanai jau no dienas, kad kļuvis

559pieejams saīsinātais spriedums.

560Konkrētajā gadījumā krimināllietā, kurā pie kriminālatbildības

561saukts Pieteikuma iesniedzējs, apelācijas sūdzībā norādīti

562argumenti par pirmās instances tiesas sprieduma nepareizību daļā,

563ar kuru Pieteikuma iesniedzējs atzīts par vainīgu viņam

564inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, analizēti atsevišķi

565pierādījumi, izteikti lūgumi atcelt apcietinājumu, nopratināt

566konkrētas personas un pārbaudīt lietā esošus konkrētus

567pierādījumus, tāpat ir norādes uz to, ka pārkāptas tiesības uz

568aizstāvību un ka pirmās instances tiesas sastāvs nav bijis

569likumīgs, kā arī izteikti iebildumi pret procesuālo izdevumu

570piedziņu un mantas konfiskāciju (sk. lietas materiālu

5711. sēj. 1960.-2098. lp., 2. sēj. 1.-101.,

572163.-1046. lp. un 3. sēj. 223.-895. lp.).

573Attiecīgi Pieteikuma iesniedzēja un viņa aizstāvju apelācijas

574sūdzībā ietverti arī tādi argumenti, kurus bija iespējams

575sagatavot vēl pirms pilnā sprieduma pieejamības dienas.

576Tādējādi, vērtējot apelācijas

577sūdzības sastādīšanai un iesniegšanai noteikto termiņu, jāņem

578vērā, ka apsūdzētajam ir pieejams saīsinātais spriedums.

57916.4. Saeima un vairākas pieaicinātās personas

580norāda arī to, ka pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas

581apsūdzētajam un viņa aizstāvjiem ir tiesības 10 dienu laikā

582iesniegt apelācijas sūdzības papildinājumus (sk. lietas

583materiālu 4. sēj. 43., 61., 73., 95. lp. un

5845. sēj. 150. lp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēja

585ieskata, papildinājumi nedrīkst grozīt sākotnējā lūguma būtību.

586Tas nozīmējot, ka apelācijas sūdzībā jau jābūt ietvertiem visiem

587iebildumiem pret pirmās instances tiesas spriedumu un šos

588iebildumus apelācijas sūdzības papildinājumos var tikai izvērst,

589sniedzot apjomīgāku vai dziļāku analīzi (sk. lietas

590materiālu 1. sēj. 32. lp.).

591Kriminālprocesa likuma 555. panta trešā daļa noteic, ka

592personas, kas iesniegušas apelācijas sūdzību, ne vēlāk kā 10

593dienu laikā pēc pārsūdzības termiņa beigām ir tiesīgas iesniegt

594apelācijas instances tiesai sūdzības papildinājumus, taču tie

595nedrīkst grozīt sākotnējā lūguma būtību.

596Ar papildinājumiem saprot papildu motivāciju sākotnējā lūguma

597pamatošanai, piemēram, tādu kā papildu atsauce uz normatīvo aktu,

598iepriekš nepieminēta pierādījuma norādīšana un novērtēšana

599(sk.: Kalnmeiers Ē. VI nodaļa Protests apelācijas

600kārtībā. Grām.: Kūtris G. (zin. Red.) Rokasgrāmata

601prokuroriem kriminālprocesā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010,

602210. lpp.). Apsūdzētais var papildus izskaidrot savus

603apelācijas sūdzībā norādītos argumentus. Tā arī tiek veicināta

604kvalitatīvu procesuālo dokumentu un tajos ietverto pozīciju

605iesniegšana tiesai (sk. tiesībsarga viedokli lietas

606materiālu 4. sēj. 73. lp.). Tādējādi apsūdzētajam

607ir iespēja iesniegt papildu argumentāciju par apelācijas sūdzībā

608norādītajiem apsvērumiem.

609Ar apelācijas sūdzības papildinājumiem var izvērst un precizēt

610sākotnēji iesniegtās sūdzības pamatojumu. Tādēļ tam

611nepieciešamais laiks ir ņemams vērā, novērtējot apelācijas

612sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai kopumā atvēlēto termiņu

613(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 26. marta

614sprieduma lietā Nr. 2019-15-01 11.5. punktu).

615Tādējādi arī tad, ja apsūdzētajam kādu iemeslu dēļ nebija

616iespējas pilnībā izstrādāt apelācijas sūdzību, Kriminālprocesa

617likumā ir paredzēta iespēja papildināt sākotnējo

618argumentāciju.

619Līdz ar to tiesību uz aizstāvību

620īstenošanu apelācijas instances tiesā sekmē arī Kriminālprocesa

621likumā noteiktais apelācijas sūdzības papildinājumu

622institūts.

62316.5. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka

624kriminālprocesā apelācijas sūdzību var iesniegt gan pats

625apsūdzētais, gan aizstāvis. Parasti aizstāvji - zvērināti

626advokāti -, kuri gatavo apelācijas sūdzību, esot aizņemti daudzos

627tiesvedības procesos un viņiem neesot iespējams veltīt visu laiku

628tikai vienai, kaut arī apjomīgai un sarežģītai krimināllietai.

629Tāpat Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas

630nenodrošina tiesības uz aizstāvību tādēļ, ka apelācijas sūdzības

631iesniegšanas termiņā ietilpst brīvdienas, kas to attiecīgi

632saīsina (sk. lietas materiālu 1. sēj. 20. un

63330. lp.). Arī pieaicinātās personas

634LL.M. Ilze Tralmaka un

635Mg. iur. Armands Smans norāda: ja pārsūdzības

636termiņā ir ietvertas brīvdienas un svētku dienas, 20 dienas var

637nebūt pietiekams laiks, lai aizstāvis paspētu pilnvērtīgi

638sagatavot apelācijas sūdzību (sk. lietas materiālu

6394. sēj. 79. un 86. lp.).

64016.5.1. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

641likumdevējs, izpildot savu pienākumu noteikt kārtību, kādā

642personām tiek garantētas tiesības uz kvalificētu juridisko

643palīdzību, Latvijā izveidojis advokatūru (sk. Satversmes

644tiesas 2014. gada 7. februāra sprieduma lietā

645Nr. 2013-04-01 26.1. punktu). Advokāts, dodot

646zvērestu, kļūst par tiesu sistēmai piederīgu personu un apņemas

647aizsargāt tiesā personu tiesības sabiedriskās labklājības

648interesēs un to vārdā (sk. Satversmes tiesas

6492003. gada 27. jūnija sprieduma lietā

650Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 4.1. punktu).

651Advokāta sniegtās juridiskās palīdzības efektivitāti un kvalitāti

652garantē advokāta piederība tiesu sistēmai, kas tam piešķir

653plašākas pilnvaras un iespējas aizstāvēt klienta intereses, un

654tāpat atšķirīgs ir arī pienākumu un atbildības apjoms

655(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 6. aprīļa

656lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01

65716. punktu). Tiesību doktrīnā atzīts, ka tiesību uz

658aizstāvību pilnvērtīgā nodrošināšanā būtiska loma ir ne vien

659valstij, bet arī zvērinātiem advokātiem

660(sk.: Rozenbergs J. 20. panta komentārs.

661Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Rīga:

662Latvijas Vēstnesis, 2019, 93. lpp.).

663Aizstāvis, pateicoties savām profesionālajām zināšanām, var

664ātrāk izvērtēt tiesas spriedumu, saprast, vai tajā ir saskatāms

665pamats sprieduma pārsūdzēšanai, un pamatot attiecīgo sūdzību

666(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

66726. marta sprieduma lietā Nr. 2019-15-01

66811.4. punktu). Tādējādi, paredzot kvalificētu juristu -

669zvērinātu advokātu - iesaisti kriminālprocesā, likumdevējs ir

670nodrošinājis, ka tiek paaugstināta tiesas spriešanas kvalitāte.

671Tas nozīmē ne tikai to, ka tiek atvieglots tiesas darbs, bet arī

672to, ka apsūdzētajam tiek nodrošināta iespēja saņemt kvalitatīvu

673juridisko palīdzību, citstarp apelācijas sūdzības sastādīšanā.

674Līdz ar to aizstāvja dalība krimināllietas iztiesāšanā, tostarp

675apelācijas sūdzības sagatavošanā, sekmē tiesību uz aizstāvību

676izmantošanu.

67716.5.2. Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras

678likuma (turpmāk - Advokatūras likums)

67949.1 pantu advokātam ir pienākums nodrošināt

680savlaicīgu juridisko palīdzību, sniedzot to bez neattaisnotas

681novilcināšanas. Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa

6823.2. apakšpunktā noteikts: "Sniedzot juridisko

683palīdzību, advokātam aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību

684kaitēt klienta tiesībām vai tiesiskajām interesēm. Advokātam

685vienmēr ir jārīkojas saskaņā ar klienta tiesiskajām interesēm un

686jāstāda tās augstāk par paša vai kolēģu interesēm, ciktāl tās

687nenonāk pretrunā ar Ētikas kodeksa noteikumiem."

688Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi: nosakot, vai ir

689ievērots Konvencijas 6. panta 3. punkta

690"b" apakšpunkts, jāņem vērā parastā juridiskā

691konsultanta darba slodze, jo nevar prasīt, lai viņš mainītu visu

692savu darba grafiku un visu laiku veltītu tikai vienai lietai.

693Tomēr neesot nepamatota prasība, lai aizstāvības advokāts savā

694darbā vismaz zināmā mērā maina uzsvarus, ja tas nepieciešams,

695ņemot vērā konkrētās lietas īpašo steidzamību

696(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada

69731. marta lēmumu lietā "Mattick v. Germany",

698pieteikums Nr. 62116/00). Arī tiesībsargs norāda: lai

699gan praksē zvērināti advokāti veic vairāku personu aizstāvību

700dažādās lietās, tomēr personu aizstāvjiem ir iespēja savlaicīgi

701plānot un koordinēt savu noslodzi. Turklāt, uzņemoties aizstāvēt

702personas īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos,

703visticamāk, aizstāvības īstenotājiem ir iespēja jau laikus

704paredzēt to, ka sprieduma apjoms būs ievērojams

705(sk. lietas materiālu 4. sēj. 75. lp.).

706Tādējādi zvērinātiem advokātiem, lemjot par sava darba laika

707organizāciju, jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt savu klientu

708tiesības un likumiskās intereses. Šo tiesību un interešu

709nodrošināšanas labad zvērināts advokāts nevar atteikties sniegt

710juridisko palīdzību. Aizstāvja profesionālās iemaņas un pieredze

711ir pamats pieņēmumam, ka viņš savu darbu tiesvedības laikā

712organizēs tā, lai jau laikus varētu sagatavoties sprieduma

713pārsūdzēšanai, ja tas būtu nepieciešams

714(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

71526. marta sprieduma lietā Nr. 2019-15-01

71611.4. punktu).

717Turklāt atbilstoši Advokatūras likuma 106. pantam

718zvērināti advokāti piekopj brīvo profesiju. Zvērināta advokāta kā

719brīvās profesijas pārstāvja rīcībā ir vairāki instrumenti, ar

720kuru palīdzību viņš var efektīvi plānot savu darbu, tādā veidā

721nodrošinot pilnvērtīgu juridiskās palīdzības sniegšanu saviem

722klientiem. Tā, piemēram, Advokatūras likuma 116. panta pirmā

723daļa noteic, ka zvērināti advokāti praktizē individuāli vai

724sadarbībā ar citiem zvērinātiem advokātiem. Savukārt saskaņā ar

725šā panta septīto daļu zvērinātu advokātu birojs juridiskās

726palīdzības sniegšanai var piesaistīt zvērinātu advokātu, kurš nav

727attiecīgā biroja biedrs vai dalībnieks, tostarp citā birojā

728praktizējošu zvērinātu advokātu. Proti, zvērināti advokāti var

729savā starpā sadarboties un sniegt palīdzību. Tādējādi zvērināts

730advokāts var savu darbu organizēt tā, lai neciestu ne apsūdzētā

731aizstāvības īstenošana īpaši sarežģītā un apjomīgā

732kriminālprocesā, ne citas lietas, kuras viņš ir uzņēmies vai

733kurās viņš ir iesaistīts.

734Līdz ar to zvērinātam advokātam katrā konkrētā gadījumā,

735uzņemoties aizstāvības īstenošanu, ir jārēķinās ar to, ka

736krimināllietas īpašā sarežģītība un apjoms, tās procesuālā

737stadija un tajā noteiktie termiņi varētu prasīt zināmu

738pielāgošanos un darba organizācijas maiņu. Tāpat, ievērojot

739Kriminālprocesa likumā noteikto termiņu skaitīšanas regulējumu,

740zvērinātam advokātam - profesionālam un kvalificētam juristam -

741ir jāņem vērā arī tas, ka procesuālo darbību izpildes termiņš,

742citstarp apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai

743noteiktais termiņš, var ietvert brīvdienas un svētku dienas.

744Zvērināts advokāts savu darbu organizē pēc saviem ieskatiem un

745ņemot vērā dažādus faktiskos un tiesiskos apstākļus. Tomēr

746advokāta rīcībā ir līdzekļi, kurus izmantojot viņš savu darbu var

747organizēt tā, lai tiktu savlaicīgi un efektīvi nodrošināta

748apsūdzētā aizstāvība īpaši sarežģītai un apjomīgai

749krimināllietai. Nedz tas, ka pirmās instances tiesas sprieduma

750pārsūdzības termiņā ietilpst brīvdienas vai svētku dienas, nedz

751arī tas, ka zvērināta advokāta lietvedībā papildus īpaši

752sarežģītam un apjomīgam kriminālprocesam var būt arī citas

753lietas, nedrīkstētu negatīvi ietekmēt to, kā advokāts palīdz

754saviem klientiem īstenot tiesības uz aizstāvību.

755Tādējādi zvērināta advokāta vieta un

756loma demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī Advokatūras likumā

757noteiktais zvērināta advokāta profesionālās darbības regulējums

758ir vērsts uz to, lai efektīvi nodrošinātu zvērināta advokāta

759aizstāvamā tiesības uz aizstāvību arī īpaši sarežģītos un

760apjomīgos kriminālprocesos.

76116.6. Izskatāmajā lietā citstarp jāņem vērā, ka

762Kriminālprocesa likums paredz arī vairākas citas garantijas

763tiesību uz aizstāvību pienācīgai īstenošanai apelācijas instances

764tiesā.

76516.6.1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

766553. panta pirmo daļu gadījumā, ja apelācijas sūdzība

767neatbilst šā likuma 551. panta pirmās, otrās un trešās daļas

768prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības

769atstāšanu bez virzības, norādot sūdzības trūkumus, un nosaka

770iesniedzējam 10 dienu termiņu trūkumu novēršanai.

771Tādējādi Kriminālprocesa likums paredz apsūdzētajam iespēju

772novērst apelācijas sūdzībā trūkumus, kuru dēļ tā neatbilst likuma

773prasībām.

77416.6.2. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma

775561. panta pirmās daļas otrajam teikumam lieta apelācijas

776instances tiesā ir iztiesājama kārtībā, kāda noteikta

777krimināllietu iztiesāšanai pirmās instances tiesā, izņemot šā

778likuma 53. nodaļā noteikto.

779Kriminālprocesa likuma 455. panta pirmā daļa nosaka:

780tiesas sēdē apsūdzētajam, viņa pārstāvim un aizstāvim, cietušajam

781un viņa pārstāvim, un prokuroram ir tiesības pieteikt lūgumus,

782iesniegt pierādījumus, norādot, kādēļ tie nebija iesniegti tiesā

783līdz šim, piedalīties pierādījumu pārbaudē, iesniegt tiesai

784rakstveida paskaidrojumus, piedalīties tiesas debatēs, kā arī

785citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies krimināllietas

786iztiesāšanas gaitā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

787506. pantu apelācijas instances tiesā tiesas debatēs katrs

788kriminālprocesa dalībnieks no jauna var izteikties par lietas

789izlemšanā nozīmīgiem jautājumiem. Savukārt atbilstoši šā likuma

790562. panta pirmajai daļai tiesas izmeklēšana un tiesas

791debates apelācijas instances tiesā notiek apelācijas sūdzībā

792izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt,

793izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas

794par pirmās instances tiesas konstatēto apsūdzētā, dalībnieku vai

795līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

796Ar apelācijas sūdzībā izteikto prasību apjomu un ietvaru šīs

797normas izpratnē ir jāsaprot nevis tajā norādītie argumenti vai

798apsvērumi, bet gan apjoms, kādā pārsūdzēts pirmās instances

799tiesas spriedums, un apelācijas instances tiesai pieteiktie

800lūgumi (sk. Mg. iur. Māra Lejas viedokli lietas

801materiālu 5. sēj. 151. lp.).

802Turklāt arī gadījumos, kad lietu nolemts skatīt rakstveida

803procesā, pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas kriminālprocesa

804dalībniekam ir tiesības izmantot Kriminālprocesa likuma

805455. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, tai skaitā

806iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus.

807Tādējādi kriminālprocesa dalībniekiem arī laikā, kad notiek

808tiesvedība apelācijas instances tiesā, ir tiesības izvirzīt

809jaunus juridiskus argumentus, piemēram, par tiesību avotu

810izmantošanu, precizēt savus apsvērumus vai iesniegt jaunus

811pierādījumus, kas stiprina attiecīgā kriminālprocesa dalībnieka

812pozīciju konkrēta lūguma ietvaros.

81316.6.3. Senāts, interpretējot Kriminālprocesa

814likuma 562. panta pirmajā daļā noteikto kopsakarā ar šā

815likuma 1. pantu, 511. panta otro daļu un

816564. pantu, atzinis, ka apelācijas instances tiesai ir ne

817tikai tiesības, bet arī pienākums pārsniegt apelācijas sūdzībā

818izteikto prasību apjomu un ietvarus gadījumos, kad pirmās

819instances tiesa nepamatoti konstatējusi apsūdzētā, dalībnieku vai

820līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošus apstākļus

821(sal. sk. Senāta Krimināllietu departamenta

8222021. gada lēmuma lietā Nr. SKK-[N]/2021

8236. punktu).

824Arī pieaicinātā persona

825Dr. iur. Jānis Baumanis norādījis, ka

826minētais apelācijas instances tiesas pienākums nodrošina personas

827tiesības uz taisnīgu tiesu, īpaši jau sarežģītos un apjomīgos

828kriminālprocesos, ja apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

829ierobežojis iespēju detalizēti izanalizēt kļūdainu pirmās

830instances tiesas spriedumā sniegto faktisko apstākļu novērtējumu

831(sk. lietas materiālu 4. sēj. 4. lp.).

832Apelācijas instances tiesai ir jāizvērtē apelācijas sūdzībā

833norādītie juridiski nozīmīgie apstākļi un tā nevar formāli

834aprobežoties tikai ar apelācijas sūdzības lūgumu daļā izteikto

835prasījumu izvērtēšanu, ja no apelācijas sūdzības satura

836konstatējams, ka pārsūdzības apjoms ir plašāks

837(sk. Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada

83817. marta lēmuma lietā Nr. SKK-158/2022

8396. punktu).

840Tātad apelācijas sūdzībā nepieminētie lietas faktiskie

841apstākļi un to novērtējums tiek ņemti vērā apelācijas instances

842tiesā gadījumā, ja tie rada šaubas par personas, kurai ir

843tiesības uz aizstāvību, vainu vai atbildību pastiprinošiem

844apstākļiem. Apelācijas instances tiesai apelācijas sūdzībā

845norādītais ir jāvērtē pēc būtības, nevis tikai

846formāli - lūgumu daļā izteikto prasījumu norādītajā

847apmērā.

848Līdz ar to apsūdzētajam arī laikā, kad notiek tiesvedība

849apelācijas instances tiesā, ir nodrošinātas tiesības uz taisnīgu

850tiesu. Proti, viņam ir iespēja izteikt visus, viņaprāt, būtiskos

851argumentus attiecībā uz viņa vainu noziedzīgā nodarījuma

852izdarīšanā. Apsūdzētais arī apelācijas tiesvedības laikā var

853paust jaunus juridiskus argumentus un apsvērumus, precīzāk un

854skaidrāk formulējot jau iepriekš iesniegtās apelācijas sūdzības

855saturu.

856No minētā izriet, ka apsūdzētais, piedaloties tiesvedības

857procesā pirmās instances tiesā, iepazīstoties ar saīsināto un

858pilno pirmās instances tiesas spriedumu, pieaicinot par aizstāvi

859tiesu sistēmai piederīgu kvalificētu juristu - zvērinātu advokātu

860-, kā arī izmantojot kriminālprocesā paredzētās papildu

861procesuālās garantijas pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas,

862īsteno savas tiesības uz aizstāvību.

863Līdz ar to Kriminālprocesa likuma

864sistēma ir veidota tādā veidā, lai apsūdzētajam nodrošinātu

865iespēju izteikt visus būtiskos argumentus savas aizstāvības

866īstenošanai apelācijas instances tiesā.

86717. Ņemot vērā apelācijas instances tiesas

868kompetenci un vietu kriminālprocesa sistēmā, nepieciešamību

869samērot apsūdzētā tiesības ar citu kriminālprocesa dalībnieku

870tiesībām un visas sabiedrības interesēm, kā arī Kriminālprocesa

871likumā noteiktās papildu procesuālās garantijas apelācijas

872instances tiesā, Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētās normas

873īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos nodrošina

874apsūdzētajam tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu

875tādā termiņā, kas ir pietiekams tiesību uz aizstāvību

876īstenošanai.

877Līdz ar to apstrīdētās normas,

878ciktāl tās attiecas uz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu

879īpaši sarežģītos un apjomīgos kriminālprocesos, atbilst

880Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

881Nolēmumu

882daļa

883Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

884Satversmes tiesa

885nosprieda:

886atzīt Kriminālprocesa likuma

887529. panta pirmās daļas 3.1 punktu un

888550. panta pirmo daļu, ciktāl šīs normas attiecas uz

889apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu īpaši sarežģītos un

890apjomīgos kriminālprocesos, par atbilstošu Latvijas Republikas

891Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

892Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

893Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

894Tiesas sēdes priekšsēdētājs

895A. Laviņš