11. pants

1Apstrīdētās normas ir vērtējamas kasācijas

2instances tiesas regulējuma kopējā sistēmā kriminālprocesā.

3Kriminālprocesa likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek izskatītas

4krimināllietas. Likums pieļauj krimināllietas izskatīšanu trijās

5tiesu instancēs, ieskaitot kasācijas instanci. Pirmajā instancē

6tiek vērtēti visi lietas apstākļi, pārbaudīti un analizēti

7pierādījumi un lieta tiek izspriesta pēc būtības. Apelācijas

8instances tiesa pārbauda pirmās instances tiesas nolēmuma

9pamatotību un tiesiskumu. Šī pārbaude ietver lietas izspriešanu

10pēc būtības un var noslēgties ar to, ka apelācijas instances

11tiesa pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma pamatojumam

12vai arī taisa jaunu nolēmumu. Tātad līdz brīdim, kad persona

13kļūst tiesīga iesniegt kasācijas sūdzību, lieta ir izskatīta jau

14divās tiesu instancēs (izņemot lietas, kurās pirmās instances

15tiesa apstiprinājusi vienošanos). Saskaņā ar Kriminālprocesa

16likuma 442. panta trešo daļu tiesvedība kasācijas instances tiesā

17- Augstākajā tiesā - noslēdz tiesvedību lietā.

1811.1. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka

19kasācijas instances tiesai ir īpašs raksturs un tas nosaka

20attiecīgā tiesas procesa īpatnības. Latvijā tiesvedības mērķis

21kasācijas instancē ir gan tiesību vienotības, gan arī personas

22tiesību aizsardzības nodrošināšana. Visupirms kasācijas instances

23tiesai ir būtiska loma tiesību normu vienveidīgā interpretēšanā

24un piemērošanā Satversmei atbilstošā veidā, un tās sniegtā

25problēmjautājumu analīze un interpretācija ir nozīmīgs

26instruments tiesību attīstības nodrošināšanai. Vienlaikus

27kasācijas instances tiesa veic arī personai, kurai konkrētajā

28kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību, piemērojamā

29pamattiesību ierobežojuma pamatotības galīgo pārbaudi, un tās

30spriedums rada nozīmīgas tiesiski sociālas sekas (sal. sk.

31Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr.

322007‑22‑01 18.2. punktu un 2018. gada 14. jūnija sprieduma lietā

33Nr. 2017‑23‑01 12.2. un 12.3. punktu).

34Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Konvencijas 6.

35pants kasācijas instancē var netikt piemērots tieši tādā pašā

36veidā un apmērā kā tiesvedībā pirmās instances tiesā. Konvencijas

376. panta piemērošana apelācijas vai kasācijas instances tiesā ir

38atkarīga no attiecīgās tiesvedības procesuālās norises regulējuma

39nacionālajā tiesiskajā iekārtā un kasācijas instances tiesas

40lomas tajā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas

412002. gada 26. jūlija sprieduma lietā "Meftah and

42Others v. France", pieteikumi Nr. 32911/96, Nr. 35237/97 un

43Nr. 34595/97, 41. punktu un Eiropas Cilvēktiesību

44tiesas 2006. gada 28. marta sprieduma lietā "Melnyk

45v. Ukraine", pieteikums Nr. 23436/03, 24. punktu).

46Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573. panta pirmo daļu

47kasācijas instances tiesa pārbauda vienīgi to, vai nolēmuma

48taisīšanā ir pareizi piemērotas materiālo tiesību normas un nav

49būtiski pārkāptas kriminālprocesuālās tiesību normas.

50Kriminālprocesa likuma 574. un 575. pants noteic to, kas

51saprotams ar konkrētajiem likuma pārkāpumiem. Kriminālprocesa

52likuma 569. panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa

53pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

54Augstākā tiesa ir secinājusi, ka lietā esošo pierādījumu

55novērtēšana piekrīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī

56jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav

57pietiekami apsūdzētā vainas konstatēšanai, ir būtības jautājums,

58kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Tāpat kasācijas kārtībā nav

59pārbaudāmi kasācijas protesta un sūdzību iesniedzēju apsvērumi

60par citādu lietas apstākļu novērtējumu, nekā to ir izdarījusi

61apelācijas instances tiesa (sal. sk. Augstākās tiesas Senāta

62Krimināllietu departamenta 2006. gada 17. janvāra lēmumu lietā

63Nr. SKK-0008/06).

64Lai sastādītu kasācijas sūdzību, tās iesniedzējam nav

65nepieciešams atkārtoti analizēt visus lietas materiālus, bet gan

66tikai to, vai tiesas spriedumā ir saskatāmi Krimināllikuma un

67būtiski Kriminālprocesa likuma pārkāpumi.

68Tādējādi, vērtējot, vai aizstāvības

69sagatavošanai, sastādot kasācijas sūdzību, bijis pietiekams

70laiks, citastarp jāņem vērā kasācijas instances tiesas īpašā loma

71un vieta tiesvedībā krimināllietā kopumā.

7211.2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 70.-72. pantu

73apsūdzētajam ir tiesības ne tikai iepazīties ar lietas

74materiāliem, bet arī pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā

75pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā. Apsūdzētā

76dalība tiesvedības procesā pirmās instances tiesā un apelācijas

77instances tiesā nodrošina to, ka viņš var sekot līdzi tiesvedības

78gaitai, un ļauj viņam laikus sagatavoties savu tiesību uz

79aizstāvību izmantošanai kasācijas instancē. Dalība tiesvedībā

80ļauj apsūdzētajam norādīt tiesai uz būtiskiem lietas iztiesāšanā

81pieļautiem Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem, bet, ja viņa

82argumenti netiek ievēroti un pārkāpumi netiek novērsti, atzīmēt

83tos, lai vēlāk varētu iekļaut kasācijas sūdzības argumentos.

84Kā norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, personai, kas

85ir sekojusi līdzi savam tiesas procesam, būtu jāpārzina visi

86lietā būtiskie apstākļi un lietas materiāli (sal. sk.

87Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 27. septembra lēmuma

88lietā "Mintken and Aydin v. Germany", pieteikumi Nr.

8937963/15 un Nr. 40208/15, 31. punktu un 2017. gada 21. novembra

90sprieduma lietā "Lambin v. Russia", pieteikums Nr.

9112668/08, 43.-46. punktu). Personas dalība apelācijas

92instances tiesas procesā tai dod iespēju jau laikus saprast, vai

93un par kādiem būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem būtu iesniedzama

94kasācijas sūdzība.

95Tādējādi apsūdzētā dalība lietas

96izskatīšanā ļauj viņam atklāt būtiskus Kriminālprocesa likuma

97pārkāpumus un sagatavoties kasācijas sūdzības sastādīšanai.

9811.3. Kriminālprocesa likuma 564. panta pirmā daļa

99noteic, ka apelācijas instances tiesas nolēmums sastāv no

100ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

101Šā panta ceturtā daļa paredz, ka nolēmuma motīvu daļā norādāms

102apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai

103protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas

104instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances

105tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida

106kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.

107Kriminālprocesa likuma 523. panta 1.1 daļa paredz, ka

108tiesa var rakstīt saīsinātu spriedumu, tajā neietverot motīvu

109daļu.

110Apsūdzētajam, lai viņš varētu efektīvi izmantot savas tiesības

111uz aizstāvību, ir būtiski iepazīties ar pārsūdzamā tiesas

112sprieduma motīvu daļu. Tādēļ pilna tiesas sprieduma pieejamība ir

113būtiska kasācijas sūdzības sastādīšanai, un kasācijas sūdzības

114iesniegšanai noteiktā termiņa skaitījums sākas tikai no pilna

115tiesas sprieduma pieejamības brīža.

116Tomēr, kā norādījusi arī pieaicinātā persona Mg. iur.

117Gunārs Kūtris, jau saīsinātais tiesas spriedums dod personai

118pamatu gatavoties kasācijas sūdzības iesniegšanai.

119No saīsinātā tiesas sprieduma rezolutīvās daļas un aprakstošās

120daļas var saprast, vai tiesa ir ievērojusi apsūdzētā apelācijas

121sūdzībā un tiesvedības laikā apelācijas instances tiesā izteiktos

122argumentus, piemēram, par noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkumu,

123citādu inkriminētā nodarījuma kvalifikāciju u. tml. Tādējādi

124laikā no saīsinātā tiesas sprieduma saņemšanas dienas līdz pilna

125tiesas sprieduma pieejamības dienai ir iespējams sagatavoties

126tam, lai efektīvi izmantotu personas tiesības uz aizstāvību.

127Turklāt pat tad, ja vēlāk apelācijas instances tiesas pieņemtais

128pilnais spriedums ir apjomīgs, ne visi tajā apskatītie argumenti

129var būt attiecināmi uz konkrēto kasācijas sūdzības iesniedzēju

130vai norādīt uz Krimināllikuma pārkāpumu vai būtisku

131Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

132Līdz ar to apsūdzētā dalība lietas izskatīšanā ļauj

133viņam atklāt arī Krimināllikuma pārkāpumus un sagatavoties

134kasācijas sūdzības sastādīšanai.

13511.4. Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var

136sastādīt kasācijas sūdzību pati un var tās sastādīšanu uzticēt

137aizstāvim - advokātam, kuram Kriminālprocesa likuma 79. panta

138pirmā daļa kopsakarā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 3.

139pantu izvirza prasību pēc atbilstošām juridiskajām zināšanām un

140prasmēm. Aizstāvja pieaicināšana ir obligāta tikai atsevišķos

141gadījumos, bet vairumā gadījumu nav obligāta. Tomēr kasācijas

142sūdzības sastādīšanai ir objektīvi nepieciešamas noteiktas

143juridiskas zināšanas, lai tās saturs atbilstu kasācijas sūdzības

144pieļaujamības kritērijiem, kā arī kasācijas instances tiesas

145lomai tiesību vienotības nodrošināšanā tiesību sistēmā un likuma

146pārkāpumu novēršanā konkrētajā lietā.

147Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka,

148izvērtējot personai sūdzības sastādīšanai piešķirto termiņu

149pietiekamību, nozīme ir arī tam, vai sūdzības sastādīšanā un

150tiesas procesā ir iesaistīts advokāts (sk. Eiropas

151Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 28. jūnija sprieduma lietā

152"Miminoshvili v. Russia", pieteikums Nr. 20197/03,

153142. punktu un 2016. gada 27. septembra lēmuma lietā

154"Mintken and Aydin v. Germany", pieteikumi Nr. 37963/15

155un Nr. 40208/15, 31. punktu).

156Satversmes tiesa atzīst, ka aizstāvis, pateicoties savām

157profesionālajām zināšanām, var ātrāk izvērtēt tiesas nolēmumu,

158saprast, vai tajā ir saskatāms pamats kasācijas sūdzības

159iesniegšanai, un juridiski argumentēti pamatot likuma pārkāpumus.

160Aizstāvja profesionālās iemaņas un pieredze ir pamats pieņēmumam,

161ka viņš savu darbu tiesvedības laikā organizēs tā, lai jau laikus

162varētu sagatavoties kasācijas sūdzības iesniegšanai, ja tas būtu

163nepieciešams.

164Līdz ar to personas, kurai ir

165tiesības uz aizstāvību, aizstāvja dalība krimināllietas

166iztiesāšanā sekmē aizstāvības tiesību izmantošanu, sastādot

167kasācijas sūdzību.

16811.5. Kriminālprocesa likuma 579. pants noteic, ka

169kasācijas sūdzības iesniedzējs 10 dienu laikā pēc nolēmuma

170pārsūdzības termiņa beigām vēl var iesniegt arī kasācijas

171sūdzības papildinājumus un grozījumus. Grozīt un papildināt

172iespējams tikai jau iesniegtu kasācijas sūdzību.

173Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tiesības iesniegt kasācijas

174sūdzības papildinājumus un grozījumus neesot uzskatāmas par

175kasācijas sūdzības sastādīšanas termiņa pagarinājumu.

176Pieaicinātās personas Dr. iur. Jānis Baumanis un Mg.

177iur. Gunārs Kūtris norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa

178likuma 579. panta otrajai daļai personas, kurai ir tiesības uz

179aizstāvību, kasācijas sūdzības grozījumi un papildinājumi nav

180ierobežoti ne pēc satura, ne pēc formas vai apjoma.

181Satversmes tiesa secina: lai arī kasācijas sūdzības grozīšanai

182un papildināšanai atvēlētais laiks formāli nav uzskatāms par

183kasācijas sūdzības sastādīšanas un iesniegšanas termiņa

184pagarinājumu, tomēr faktiski tas ir lietderīgs aizstāvības

185tiesību izmantošanai, sastādot kasācijas sūdzību. Kasācijas

186sūdzības grozījumi un papildinājumi var būtiski uzlabot sākotnēji

187iesniegtās kasācijas sūdzības juridisko pamatojumu, to izvēršot,

188grozot un precizējot. Tādēļ kasācijas sūdzības grozīšanai un

189papildināšanai atvēlētais laiks ir vērā ņemams, novērtējot

190aizstāvības sagatavošanai kopumā atvēlēto termiņu, un kasācijas

191sūdzības iesniedzējam īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā

192kopumā faktiski ir pieejamas 30 dienas kasācijas sūdzības

193pamatojuma galīgam izklāstam.

194Līdz ar to aizstāvības sagatavošanu

195sekmē arī Kriminālprocesa likuma 579. pantā noteiktais kasācijas

196sūdzības grozījumu un papildinājumu iesniegšanas termiņš.

19711.6. Papildus tam Kriminālprocesa likuma 570. panta

198otrās daļas pirmais teikums kopsakarā ar 317. pantu noteic, ka

199kasācijas sūdzību iespējams iesniegt pēc termiņa, lūdzot tā

200atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 317. panta pirmā daļa noteic,

201ka ieinteresētajai personai, kura attaisnojoša iemesla dēļ

202nokavējusi tiesību realizācijai noteikto termiņu, ir tiesības

203iesniegt iesniegumu par šā termiņa atjaunošanu. Iesniegumā

204norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami

205dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

206Tātad tiesības uz termiņa atjaunošanu ir personai, kura

207tiesību izmantošanai paredzēto termiņu nokavējusi attaisnojoša

208iemesla dēļ; iesniegumā par termiņa atjaunošanu jānorāda iemesli,

209kāpēc termiņš nokavēts, un tam jāpievieno pierādījumi, kas to

210apliecina. Kriminālprocesa likumā nav norādīti iemesli, kas būtu

211atzīstami par termiņa nokavējumu attaisnojošiem, tātad to

212vērtēšana nodota termiņa atjaunošanas iesniegumu saņēmušās tiesas

213kompetencē.

214Pieaicinātās personas Dr. iur. Jānis Baumanis un Mg.

215iur. Māris Leja uzskata, ka apjomīgs tiesas nolēmums īpaši

216sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā varētu būt objektīvs un no

217personas gribas neatkarīgs apstāklis, kas kasācijas sūdzības

218iesniegšanu apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā padara

219neiespējamu, tomēr pierādījumi tam, ka sūdzību patiešām nebija

220iespējams iesniegt noteiktajā termiņā, ir jānodrošina pašam

221sūdzības iesniedzējam.

222Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi nokavētā

223procesuālā termiņa atjaunošanas institūtu par būtisku personas

224tiesību aizsardzības līdzekli gadījumā, kad kasācijas sūdzību

225objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams iesniegt noteiktajā termiņā

226(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 27. septembra

227lēmuma lietā "Mintken and Aydin v. Germany",

228pieteikumi Nr. 37963/15 un Nr. 40208/15, 30. punktu).

229Augstākās tiesas judikatūrā norādīts, ka nokavētā procesuālā

230termiņa atjaunošana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā, kad

231pastāv vērā ņemami īpaši apstākļi, kas procesā iesaistītajām

232personām lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības

233likumā noteiktajos termiņos. Iemeslam, kas attaisno nokavējumu,

234ir jābūt tādam, kas objektīvi ir liedzis personai jebkuru iespēju

235izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, un tādam, kas nav bijis

236atkarīgs no šīs personas gribas (sk. Augstākās tiesas Senāta

237Krimināllietu departamenta senatora 2013. gada 21. maija

238lēmumu lietā Nr. SKK-344/2013).

239Satversmes tiesa atzīst, ka nokavētā kasācijas sūdzības

240iesniegšanas termiņa atjaunošana nodrošina papildu iespēju

241iesniegt kasācijas sūdzību pēc šo tiesību izmantošanai noteiktā

242termiņa beigām gadījumā, kad termiņš ir nokavēts no personas

243gribas neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ.

244Tādējādi izņēmuma gadījumos, kad

245personai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams kasācijas sūdzību

246iesniegt apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā, tās

247iesniegšanas termiņa atjaunošana ir papildu iespēja izmantot

248tiesības uz aizstāvību.