11. pants

Apstrīdētās normas ir vērtējamas kasācijas

instances tiesas regulējuma kopējā sistēmā kriminālprocesā.

Kriminālprocesa likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek izskatītas

krimināllietas. Likums pieļauj krimināllietas izskatīšanu trijās

tiesu instancēs, ieskaitot kasācijas instanci. Pirmajā instancē

tiek vērtēti visi lietas apstākļi, pārbaudīti un analizēti

pierādījumi un lieta tiek izspriesta pēc būtības. Apelācijas

instances tiesa pārbauda pirmās instances tiesas nolēmuma

pamatotību un tiesiskumu. Šī pārbaude ietver lietas izspriešanu

pēc būtības un var noslēgties ar to, ka apelācijas instances

tiesa pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma pamatojumam

vai arī taisa jaunu nolēmumu. Tātad līdz brīdim, kad persona

kļūst tiesīga iesniegt kasācijas sūdzību, lieta ir izskatīta jau

divās tiesu instancēs (izņemot lietas, kurās pirmās instances

tiesa apstiprinājusi vienošanos). Saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 442. panta trešo daļu tiesvedība kasācijas instances tiesā

- Augstākajā tiesā - noslēdz tiesvedību lietā.

11.1. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka

kasācijas instances tiesai ir īpašs raksturs un tas nosaka

attiecīgā tiesas procesa īpatnības. Latvijā tiesvedības mērķis

kasācijas instancē ir gan tiesību vienotības, gan arī personas

tiesību aizsardzības nodrošināšana. Visupirms kasācijas instances

tiesai ir būtiska loma tiesību normu vienveidīgā interpretēšanā

un piemērošanā Satversmei atbilstošā veidā, un tās sniegtā

problēmjautājumu analīze un interpretācija ir nozīmīgs

instruments tiesību attīstības nodrošināšanai. Vienlaikus

kasācijas instances tiesa veic arī personai, kurai konkrētajā

kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību, piemērojamā

pamattiesību ierobežojuma pamatotības galīgo pārbaudi, un tās

spriedums rada nozīmīgas tiesiski sociālas sekas (sal. sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr.

2007‑22‑01 18.2. punktu un 2018. gada 14. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2017‑23‑01 12.2. un 12.3. punktu).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka Konvencijas 6.

pants kasācijas instancē var netikt piemērots tieši tādā pašā

veidā un apmērā kā tiesvedībā pirmās instances tiesā. Konvencijas

6. panta piemērošana apelācijas vai kasācijas instances tiesā ir

atkarīga no attiecīgās tiesvedības procesuālās norises regulējuma

nacionālajā tiesiskajā iekārtā un kasācijas instances tiesas

lomas tajā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas

2002. gada 26. jūlija sprieduma lietā "Meftah and

Others v. France", pieteikumi Nr. 32911/96, Nr. 35237/97 un

Nr. 34595/97, 41. punktu un Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2006. gada 28. marta sprieduma lietā "Melnyk

v. Ukraine", pieteikums Nr. 23436/03, 24. punktu).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573. panta pirmo daļu

kasācijas instances tiesa pārbauda vienīgi to, vai nolēmuma

taisīšanā ir pareizi piemērotas materiālo tiesību normas un nav

būtiski pārkāptas kriminālprocesuālās tiesību normas.

Kriminālprocesa likuma 574. un 575. pants noteic to, kas

saprotams ar konkrētajiem likuma pārkāpumiem. Kriminālprocesa

likuma 569. panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa

pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Augstākā tiesa ir secinājusi, ka lietā esošo pierādījumu

novērtēšana piekrīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī

jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav

pietiekami apsūdzētā vainas konstatēšanai, ir būtības jautājums,

kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Tāpat kasācijas kārtībā nav

pārbaudāmi kasācijas protesta un sūdzību iesniedzēju apsvērumi

par citādu lietas apstākļu novērtējumu, nekā to ir izdarījusi

apelācijas instances tiesa (sal. sk. Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta 2006. gada 17. janvāra lēmumu lietā

Nr. SKK-0008/06).

Lai sastādītu kasācijas sūdzību, tās iesniedzējam nav

nepieciešams atkārtoti analizēt visus lietas materiālus, bet gan

tikai to, vai tiesas spriedumā ir saskatāmi Krimināllikuma un

būtiski Kriminālprocesa likuma pārkāpumi.

Tādējādi, vērtējot, vai aizstāvības

sagatavošanai, sastādot kasācijas sūdzību, bijis pietiekams

laiks, citastarp jāņem vērā kasācijas instances tiesas īpašā loma

un vieta tiesvedībā krimināllietā kopumā.

11.2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 70.-72. pantu

apsūdzētajam ir tiesības ne tikai iepazīties ar lietas

materiāliem, bet arī pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā

pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā. Apsūdzētā

dalība tiesvedības procesā pirmās instances tiesā un apelācijas

instances tiesā nodrošina to, ka viņš var sekot līdzi tiesvedības

gaitai, un ļauj viņam laikus sagatavoties savu tiesību uz

aizstāvību izmantošanai kasācijas instancē. Dalība tiesvedībā

ļauj apsūdzētajam norādīt tiesai uz būtiskiem lietas iztiesāšanā

pieļautiem Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem, bet, ja viņa

argumenti netiek ievēroti un pārkāpumi netiek novērsti, atzīmēt

tos, lai vēlāk varētu iekļaut kasācijas sūdzības argumentos.

Kā norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, personai, kas

ir sekojusi līdzi savam tiesas procesam, būtu jāpārzina visi

lietā būtiskie apstākļi un lietas materiāli (sal. sk.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 27. septembra lēmuma

lietā "Mintken and Aydin v. Germany", pieteikumi Nr.

37963/15 un Nr. 40208/15, 31. punktu un 2017. gada 21. novembra

sprieduma lietā "Lambin v. Russia", pieteikums Nr.

12668/08, 43.-46. punktu). Personas dalība apelācijas

instances tiesas procesā tai dod iespēju jau laikus saprast, vai

un par kādiem būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem būtu iesniedzama

kasācijas sūdzība.

Tādējādi apsūdzētā dalība lietas

izskatīšanā ļauj viņam atklāt būtiskus Kriminālprocesa likuma

pārkāpumus un sagatavoties kasācijas sūdzības sastādīšanai.

11.3. Kriminālprocesa likuma 564. panta pirmā daļa

noteic, ka apelācijas instances tiesas nolēmums sastāv no

ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

Šā panta ceturtā daļa paredz, ka nolēmuma motīvu daļā norādāms

apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai

protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas

instances tiesa, pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances

tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida

kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem tā vadās.

Kriminālprocesa likuma 523. panta 1.1 daļa paredz, ka

tiesa var rakstīt saīsinātu spriedumu, tajā neietverot motīvu

daļu.

Apsūdzētajam, lai viņš varētu efektīvi izmantot savas tiesības

uz aizstāvību, ir būtiski iepazīties ar pārsūdzamā tiesas

sprieduma motīvu daļu. Tādēļ pilna tiesas sprieduma pieejamība ir

būtiska kasācijas sūdzības sastādīšanai, un kasācijas sūdzības

iesniegšanai noteiktā termiņa skaitījums sākas tikai no pilna

tiesas sprieduma pieejamības brīža.

Tomēr, kā norādījusi arī pieaicinātā persona Mg. iur.

Gunārs Kūtris, jau saīsinātais tiesas spriedums dod personai

pamatu gatavoties kasācijas sūdzības iesniegšanai.

No saīsinātā tiesas sprieduma rezolutīvās daļas un aprakstošās

daļas var saprast, vai tiesa ir ievērojusi apsūdzētā apelācijas

sūdzībā un tiesvedības laikā apelācijas instances tiesā izteiktos

argumentus, piemēram, par noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkumu,

citādu inkriminētā nodarījuma kvalifikāciju u. tml. Tādējādi

laikā no saīsinātā tiesas sprieduma saņemšanas dienas līdz pilna

tiesas sprieduma pieejamības dienai ir iespējams sagatavoties

tam, lai efektīvi izmantotu personas tiesības uz aizstāvību.

Turklāt pat tad, ja vēlāk apelācijas instances tiesas pieņemtais

pilnais spriedums ir apjomīgs, ne visi tajā apskatītie argumenti

var būt attiecināmi uz konkrēto kasācijas sūdzības iesniedzēju

vai norādīt uz Krimināllikuma pārkāpumu vai būtisku

Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

Līdz ar to apsūdzētā dalība lietas izskatīšanā ļauj

viņam atklāt arī Krimināllikuma pārkāpumus un sagatavoties

kasācijas sūdzības sastādīšanai.

11.4. Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var

sastādīt kasācijas sūdzību pati un var tās sastādīšanu uzticēt

aizstāvim - advokātam, kuram Kriminālprocesa likuma 79. panta

pirmā daļa kopsakarā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 3.

pantu izvirza prasību pēc atbilstošām juridiskajām zināšanām un

prasmēm. Aizstāvja pieaicināšana ir obligāta tikai atsevišķos

gadījumos, bet vairumā gadījumu nav obligāta. Tomēr kasācijas

sūdzības sastādīšanai ir objektīvi nepieciešamas noteiktas

juridiskas zināšanas, lai tās saturs atbilstu kasācijas sūdzības

pieļaujamības kritērijiem, kā arī kasācijas instances tiesas

lomai tiesību vienotības nodrošināšanā tiesību sistēmā un likuma

pārkāpumu novēršanā konkrētajā lietā.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka,

izvērtējot personai sūdzības sastādīšanai piešķirto termiņu

pietiekamību, nozīme ir arī tam, vai sūdzības sastādīšanā un

tiesas procesā ir iesaistīts advokāts (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 28. jūnija sprieduma lietā

"Miminoshvili v. Russia", pieteikums Nr. 20197/03,

142. punktu un 2016. gada 27. septembra lēmuma lietā

"Mintken and Aydin v. Germany", pieteikumi Nr. 37963/15

un Nr. 40208/15, 31. punktu).

Satversmes tiesa atzīst, ka aizstāvis, pateicoties savām

profesionālajām zināšanām, var ātrāk izvērtēt tiesas nolēmumu,

saprast, vai tajā ir saskatāms pamats kasācijas sūdzības

iesniegšanai, un juridiski argumentēti pamatot likuma pārkāpumus.

Aizstāvja profesionālās iemaņas un pieredze ir pamats pieņēmumam,

ka viņš savu darbu tiesvedības laikā organizēs tā, lai jau laikus

varētu sagatavoties kasācijas sūdzības iesniegšanai, ja tas būtu

nepieciešams.

Līdz ar to personas, kurai ir

tiesības uz aizstāvību, aizstāvja dalība krimināllietas

iztiesāšanā sekmē aizstāvības tiesību izmantošanu, sastādot

kasācijas sūdzību.

11.5. Kriminālprocesa likuma 579. pants noteic, ka

kasācijas sūdzības iesniedzējs 10 dienu laikā pēc nolēmuma

pārsūdzības termiņa beigām vēl var iesniegt arī kasācijas

sūdzības papildinājumus un grozījumus. Grozīt un papildināt

iespējams tikai jau iesniegtu kasācijas sūdzību.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tiesības iesniegt kasācijas

sūdzības papildinājumus un grozījumus neesot uzskatāmas par

kasācijas sūdzības sastādīšanas termiņa pagarinājumu.

Pieaicinātās personas Dr. iur. Jānis Baumanis un Mg.

iur. Gunārs Kūtris norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 579. panta otrajai daļai personas, kurai ir tiesības uz

aizstāvību, kasācijas sūdzības grozījumi un papildinājumi nav

ierobežoti ne pēc satura, ne pēc formas vai apjoma.

Satversmes tiesa secina: lai arī kasācijas sūdzības grozīšanai

un papildināšanai atvēlētais laiks formāli nav uzskatāms par

kasācijas sūdzības sastādīšanas un iesniegšanas termiņa

pagarinājumu, tomēr faktiski tas ir lietderīgs aizstāvības

tiesību izmantošanai, sastādot kasācijas sūdzību. Kasācijas

sūdzības grozījumi un papildinājumi var būtiski uzlabot sākotnēji

iesniegtās kasācijas sūdzības juridisko pamatojumu, to izvēršot,

grozot un precizējot. Tādēļ kasācijas sūdzības grozīšanai un

papildināšanai atvēlētais laiks ir vērā ņemams, novērtējot

aizstāvības sagatavošanai kopumā atvēlēto termiņu, un kasācijas

sūdzības iesniedzējam īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā

kopumā faktiski ir pieejamas 30 dienas kasācijas sūdzības

pamatojuma galīgam izklāstam.

Līdz ar to aizstāvības sagatavošanu

sekmē arī Kriminālprocesa likuma 579. pantā noteiktais kasācijas

sūdzības grozījumu un papildinājumu iesniegšanas termiņš.

11.6. Papildus tam Kriminālprocesa likuma 570. panta

otrās daļas pirmais teikums kopsakarā ar 317. pantu noteic, ka

kasācijas sūdzību iespējams iesniegt pēc termiņa, lūdzot tā

atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 317. panta pirmā daļa noteic,

ka ieinteresētajai personai, kura attaisnojoša iemesla dēļ

nokavējusi tiesību realizācijai noteikto termiņu, ir tiesības

iesniegt iesniegumu par šā termiņa atjaunošanu. Iesniegumā

norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami

dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

Tātad tiesības uz termiņa atjaunošanu ir personai, kura

tiesību izmantošanai paredzēto termiņu nokavējusi attaisnojoša

iemesla dēļ; iesniegumā par termiņa atjaunošanu jānorāda iemesli,

kāpēc termiņš nokavēts, un tam jāpievieno pierādījumi, kas to

apliecina. Kriminālprocesa likumā nav norādīti iemesli, kas būtu

atzīstami par termiņa nokavējumu attaisnojošiem, tātad to

vērtēšana nodota termiņa atjaunošanas iesniegumu saņēmušās tiesas

kompetencē.

Pieaicinātās personas Dr. iur. Jānis Baumanis un Mg.

iur. Māris Leja uzskata, ka apjomīgs tiesas nolēmums īpaši

sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā varētu būt objektīvs un no

personas gribas neatkarīgs apstāklis, kas kasācijas sūdzības

iesniegšanu apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā padara

neiespējamu, tomēr pierādījumi tam, ka sūdzību patiešām nebija

iespējams iesniegt noteiktajā termiņā, ir jānodrošina pašam

sūdzības iesniedzējam.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi nokavētā

procesuālā termiņa atjaunošanas institūtu par būtisku personas

tiesību aizsardzības līdzekli gadījumā, kad kasācijas sūdzību

objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams iesniegt noteiktajā termiņā

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 27. septembra

lēmuma lietā "Mintken and Aydin v. Germany",

pieteikumi Nr. 37963/15 un Nr. 40208/15, 30. punktu).

Augstākās tiesas judikatūrā norādīts, ka nokavētā procesuālā

termiņa atjaunošana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā, kad

pastāv vērā ņemami īpaši apstākļi, kas procesā iesaistītajām

personām lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības

likumā noteiktajos termiņos. Iemeslam, kas attaisno nokavējumu,

ir jābūt tādam, kas objektīvi ir liedzis personai jebkuru iespēju

izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, un tādam, kas nav bijis

atkarīgs no šīs personas gribas (sk. Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta senatora 2013. gada 21. maija

lēmumu lietā Nr. SKK-344/2013).

Satversmes tiesa atzīst, ka nokavētā kasācijas sūdzības

iesniegšanas termiņa atjaunošana nodrošina papildu iespēju

iesniegt kasācijas sūdzību pēc šo tiesību izmantošanai noteiktā

termiņa beigām gadījumā, kad termiņš ir nokavēts no personas

gribas neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ.

Tādējādi izņēmuma gadījumos, kad

personai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams kasācijas sūdzību

iesniegt apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā, tās

iesniegšanas termiņa atjaunošana ir papildu iespēja izmantot

tiesības uz aizstāvību.