12. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdēto normu

satversmības izvērtējumā būtu jāvadās pēc citos procesuālajos

likumos noteiktajiem kasācijas sūdzības iesniegšanas

termiņiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 454. panta pirmo daļu kasācijas

sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 329. panta

pirmajai daļai kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas.

Kā jau Satversmes tiesa to vairākkārt norādījusi, savstarpēji

salīdzinot dažādu tiesas procesu tiesisko regulējumu, neapšaubāmi

būtu iespējams atrast pat vairākas visiem procesiem kopīgas

pazīmes vai analogas īpašības. Tomēr tās nevarētu kalpot par

pamatu personas prasībai šos procesus pilnībā vienādot, piemēram,

nosakot visu tiesas procesu dalībniekiem identiskas tiesības

attiecībā uz tiesas nolēmumu pārsūdzēšanu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr.

2016‑07‑01 27.2. punktu). Tas izriet no fakta, ka starp

tiesvedības procesiem ir objektīvas atšķirības, arī tādas, kas

attiecas uz skartajām tiesiskajām attiecībām, tiesvedības

uzsākšanu, pierādīšanas pienākumu, tiesas specializāciju vai

pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu (sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 17.

punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai kriminālprocesā

pastāv tādi īpaši iemesli, kas prasa noteikt no civilprocesuālā

un administratīvi procesuālā regulējuma atšķirīgu termiņu

kasācijas sūdzības sastādīšanai un iesniegšanai.

Kriminālprocesa likuma 570. panta ceturtā daļa noteic, ka

kasācijas sūdzības iesniegšana apstrīdētajās normās noteiktajā

termiņā aptur sprieduma izpildi vai tiesas lēmuma spēkā stāšanos.

Tātad garāks kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš paildzina

tiesas nolēmuma spēkā stāšanos.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka kriminālprocesa rezultātā

var iestāties tādas tiesiskās sekas, kas būtiski ierobežo

personas pamattiesības (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada

14. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑23‑01 12.3. punktu).

Šādas personas var būt ne tikai apsūdzētais, bet arī cietušais un

kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, un to tiesiskās

intereses ir savstarpēji samērojamas.

Ilga kriminālprocesa norise var negatīvi ietekmēt gan

apsūdzētā reputāciju (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās

palātas 2009. gada 3. decembra sprieduma lietā "Kart v.

Turkey", pieteikums Nr. 8917/05, 70. punktu), gan

apsūdzētā brīvību, ja tam piemērots drošības līdzeklis. Tāpat

tiesas nolēmuma vēlāka spēkā stāšanās kavē kriminālprocesā

aizskartā mantas īpašnieka iespējas rīkoties ar savu mantu, kā

arī ietekmē cietušā tiesības uz aizskāruma novēršanu un

atlīdzinājuma saņemšanu. Tikai pēc nolēmuma spēkā stāšanās

iespējams uzsākt attiecīgā notikuma izraisīto seku efektīvu

risināšanu.

Kriminālprocesa likuma 6. pants nosaka kriminālprocesa

obligātumu, proti, to, ka amatpersonai, kura pilnvarota veikt

kriminālprocesu, ir pienākums novest uzsākto kriminālprocesu līdz

Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam

noregulējumam. Savukārt Kriminālprocesa likuma 7. panta pirmā

daļa paredz, ka kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs

neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.

Tādējādi kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu ietekmē arī

sabiedrības ieinteresētība taisnīgā krimināltiesisko attiecību

noregulējumā.

Lai mazinātu personu tiesību aizskārumu, Satversmes 92. pantā,

Konvencijas 6. panta 1. punktā un Kriminālprocesa likuma 14.

pantā noteiktas personas tiesības uz lietas izskatīšanu

saprātīgos termiņos. No šā principa izriet valsts pienākums

kriminālprocesā savstarpēji līdzsvarot personas tiesības uz

pietiekamu laiku aizstāvības sagatavošanai, citu kriminālprocesa

dalībnieku pamattiesības un, visbeidzot, sabiedrības interesi par

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu saprātīgā

laikā.

Nosakot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, kas joprojām

ļauj tās iesniedzējam pienācīgi izmantot savas tiesības,

iespējams ātrāk panākt tiesisko noteiktību, attiecīgi mazāk

ietekmējot arī citu personu tiesisko situāciju.

Līdz ar to, nosakot termiņu

aizstāvībai nepieciešamās kasācijas sūdzības iesniegšanai,

jāievēro ne tikai tās personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību,

bet arī citu kriminālprocesa dalībnieku pamattiesības un

sabiedrības interese par krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulēšanu saprātīgā laikā.