Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajās

normās noteiktā kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa dēļ viņam

nebija iespējas piesaistīt papildu advokātus, jo advokātam, kurš

lietā iestājas pēc tās iztiesāšanas apelācijas instances tiesā,

apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā neesot iespējams sastādīt

kasācijas sūdzību. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējam esot liegtas

tiesības brīvi izvēlēties aizstāvi, kas esot būtiska tiesību uz

taisnīgu tiesu elementa aizskārums.

Lai gan izskatāmā lieta ir ierosināta par apstrīdēto normu

atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, Satversmes

tiesai jāņem vērā arī citās Satversmes normās garantētās

tiesības, tostarp 92. panta ceturtajā teikumā ietvertās ikvienas

personas tiesības uz advokāta palīdzību (sal. sk. Satversmes

tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01

11.1. punktu). Apsūdzētajam, lai viņš varētu aizstāvēt savas

tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, ir noteiktas

tiesības saņemt tam nepieciešamo juridisko palīdzību no personas,

kas ieguvusi attiecīgas zināšanas un iemaņas. Apsūdzētais var

pats izvēlēties aizstāvi, un tiesības uz aizstāvja (advokāta)

palīdzību tam ir jau no apsūdzības izvirzīšanas brīža. Tomēr no

tā neizriet apsūdzētā tiesības uz neierobežotu aizstāvju skaitu,

t. i., papildu advokātiem, un līdz ar to Satversmes 92. panta

ceturtais teikums neparedz personas tiesības uz vairākiem

aizstāvjiem (advokātiem).

Papildus tam Satversmes tiesa norāda, ka kasācijas sūdzības

sastādīšanai un iesniegšanai noteiktais termiņš izriet no likuma

un tiek arī individuāli noteikts personai pieejamajā saīsinātajā

tiesas spriedumā. Līdz ar to personas, kurām ir tiesības uz

aizstāvību, var jau laikus rēķināties ar potenciālu

nepieciešamību piesaistīt vienu vai vairākus aizstāvjus. Turklāt

arī jau iepriekš procesā iesaistītajam aizstāvim, izmantojot

savas profesionālās zināšanas un pieredzi, būtu jāspēj saprātīgi

novērtēt situāciju un laikus jāmudina persona, kurai ir tiesības

uz aizstāvību, piesaistīt vairākus aizstāvjus, ja tas

nepieciešams.

Līdz ar to apstrīdētās normas

neliedz tiesības brīvi izvēlēties aizstāvi.