Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 92. pantam.

2009. gada 12. marta grozījumi esot izstrādāti ar mērķi

noteikt garāku kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu,

vienlaikus nodrošinot kriminālprocesa mērķu sasniegšanu.

Sākotnēji šādu priekšlikumu esot izteikusi Latvijas Zvērinātu

advokātu padome. Šo priekšlikumu izskatījusi Tieslietu

ministrijas izveidotā pastāvīgā darba grupa Kriminālprocesa

likuma grozījumu izstrādei. Pēc tam, kad minētā grupa šo

priekšlikumu noformulējusi, tas iesniegts tālākai virzībai

Saeimā. Tādējādi Tieslietu ministrija un tās izveidotā darba

grupa piekritušas tam, ka jānosaka garāki pārsūdzības termiņi

tieši īpaši sarežģītās un apjomīgās krimināllietās.

Ikvienam kriminālprocesam vajagot tikt pabeigtam saprātīgā

termiņā. Nosakot konkrētus procesuālos termiņus sūdzību

iesniegšanai, tiekot veicināta tiesisko attiecību noregulējuma

noteiktība un nodrošināta kriminālprocesa mērķu sasniegšana.

Kriminālprocess ietekmējot tajā iesaistīto personu dzīvi un

ikdienu. Tā kā kriminālprocesā var būt iesaistītas vairākas

personas, piemēram, vairāki apsūdzētie, cietušie vai aizskartie

mantas īpašnieki, pārsūdzības termiņiem vajagot būt konkrētiem un

tie nevarot būt pārmērīgi gari. Konkrēts un samērīgs kasācijas

sūdzības iesniegšanas termiņš nodrošinot arī tiesības uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, kas pilnībā

attiecināmas uz personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību.

Tiesiskas valsts principa būtiska sastāvdaļa esot tiesiskās

noteiktības princips, un tas ietverot arī personas tiesības uz

skaidriem un paredzamiem pārsūdzības termiņiem. Turklāt esot

jāievēro un jārespektē arī cietušā intereses, piemēram,

nodrošinot tiesības uz kompensācijas saņemšanu saprātīgā

termiņā.

Satversmes 92. pantā, Konvencijas 6. pantā un tās 7. protokola

2. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu un vainas

pierādījuma vai sprieduma pārskatīšanu augstākā instancē

kriminālprocesā tiekot pilnībā nodrošinātas ar krimināllietas

pārskatīšanu pēc būtības apelācijas instancē. Tādējādi Pieteikuma

iesniedzējam esot pilnībā nodrošinātas Satversmes 92. panta

pirmajā teikumā ietvertās tiesības, bet apstrīdētajās normās

noteiktais termiņš nevarot tikt vērtēts kā tiesību uz taisnīgu

tiesu ierobežojums, jo lietas izskatīšana divās instancēs esot

atzīstama par pietiekamu tiesas pieejamības nodrošināšanai.

Kriminālprocesa likums nodrošinot personām tiesības iesniegt gan

apelācijas, gan kasācijas sūdzību un tādējādi nodrošinot pat

labvēlīgāku tiesisko regulējumu nekā Konvencijas 6. pantā

ietvertais minimums.