10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu

advokātu padome - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk arī -

Advokātu padome) ieskata, apstrīdētās normas ierobežo Satversmes

92. panta pirmajā teikumā noteiktās personu tiesības uz taisnīgu

tiesu.

Advokātu padome atzīst, ka apstrīdētajās normās ietvertie

pamattiesību ierobežojumi ir noteikti ar likumu, taču uzsver, ka

apstrīdētās normas likumprojektā tika ietvertas tikai pirms trešā

lasījuma un to pamatojums nav atrodams arī likumprojekta

anotācijā. Turklāt apstrīdētās normas esot pieņemtas bez

diskusijām, un tas liecinot, ka likumdevējs, ierobežojot personu

pamattiesības, iespējams, nav apsvēris, vai konkrētajā gadījumā

ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs.

Lēmumam, ar kuru atteikta nolēmuma tiesiskuma pārbaude

kasācijas kārtībā, esot būtiskas procesuālās sekas, jo ar to

beidzoties lietas izskatīšana, kas varējusi ilgt vairākus gadus

divās tiesu instancēs. Samērojot sabiedrības un indivīda

intereses, esot jāatzīst, ka kriminālprocesā kasācijas sūdzību

iesniegušās personas informēšana par motīviem, kuru dēļ pieņemts

lēmums par atteikumu pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas

kārtībā, esot samērīga ar sabiedrības interesēm un atbilstot

kriminālprocesa mērķim - panākt krimināltiesisko attiecību

taisnīgu noregulējumu.

Personu tiesības un brīvības visbūtiskāk tiekot ierobežotas

tieši kriminālprocesā, tāpēc kriminālprocesā esot arī lielāka

nepieciešamība pēc papildu tiesiskuma garantijām. Administratīvā

procesa likuma 338. panta piektās daļas un Civilprocesa likuma

464. panta 4.1 daļas redakcija paredzot tiesai iespēju

izvēlēties - vai nu sastādīt lēmumu rezolūcijas formā, vai arī

sagatavot motivētu lēmumu, ja tas ir nepieciešams. Apstrīdētās

normas šādu iespēju neparedzot.

Tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu esot cieši saistītas ar

tiesībām uz pārsūdzību. Saprātīgs jeb racionāls nolēmuma

pamatojums esot nepieciešams, lai varētu pārliecināties, vai

tiesību piemērotājs nav rīkojies patvaļīgi. Ja tiesas motīvi nav

zināmi, rodoties šaubas par to, vai visi apsvērumi ir pienācīgi

izvērtēti un vai nolēmums nav balstīts uz subjektīviem motīviem.

Motivēts tiesas nolēmums veicinot arī sabiedrības uzticēšanos

tiesu varai un stiprinot tiesu varas autoritāti. Advokātu padome

uzskata, ka, sagatavojot motivētu lēmumu par atteikšanos

ierosināt kasācijas tiesvedību, leģitīmais mērķis tiktu sasniegts

tādā pašā kvalitātē, turklāt neierobežojot personu tiesības uz

motivētu lēmumu.

Advokātu padome nepiekrīt argumentam, ka jautājuma par

nolēmuma pārbaudi kasācijas instancē koleģiāla izlemšana prasītu

papildu resursus un palielinātu tiesnešu noslodzi. Taisnīguma

pakārtošana ekonomiskiem apsvērumiem, jo īpaši kriminālprocesā,

neesot pieļaujama.

Secinājumu

daļa