12. pants

Satversmes tiesa visupirms noskaidros Satversmes

92. panta pirmā teikuma tvērumu attiecībā uz kasācijas

tiesvedības ierosināšanu kriminālprocesā.

Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka: "Ikviens var

aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā

tiesā." Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens

"taisnīga tiesa" ietver divus aspektus, proti,

"taisnīga tiesa" kā neatkarīga tiesu varas institūcija,

kas izskata lietu, un "taisnīga tiesa" kā pienācīgs,

tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta.

Tādējādi atbilstoši Satversmes 92. pantam valstij ir pienākums

izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu un arī pienākums

pieņemt tādas procesuālās normas, atbilstoši kurām tiesa lietas

izskatītu kārtībā, kas nodrošinātu to taisnīgu un objektīvu

izspriešanu (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta

sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 2. punktu un

2008. gada 9. maija sprieduma lietā Nr. 2007-24-01 8.

punktu).

Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs

tiesas process aptver vairākus savstarpēji saistītus elementus,

piemēram, tiesības uz pieeju tiesai, pušu līdztiesības un

sacīkstes principu, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz

motivētu tiesas spriedumu, kā arī tiesības uz pārsūdzību (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr.

2008-04-01 8.2. punktu un 2010. gada 17. maija sprieduma lietā

Nr. 2009-93-01 8.3. punktu). Tikai tāds tiesas process, kas

nodrošina minēto elementu īstenošanu, garantē personai efektīvu

tās tiesību aizsardzību. Tādējādi valsts pienākums ir noteikt

tādu lietas izskatīšanas kārtību, citstarp arī kriminālprocesā,

lai persona varētu taisnīgā un objektīvā tiesā efektīvi aizsargāt

savas tiesības un likumiskās intereses.

12.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības

cilvēktiesību jomā. Satversmes 89. pants citstarp noteic, ka

valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar

Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem

līgumiem. Konstitucionālā likumdevēja mērķis ir bijis panākt

Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar

starptautiskajām cilvēktiesību normām (sal.: Satversmes tiesas

2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu

daļas 5. punkts un 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr.

2007-03-01 11. punkts). Tāpēc izskatāmajā lietā Satversmes

92. panta pirmā teikuma saturs ir atklājams kopsakarā ar Eiropas

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk

arī - Konvencija) 6. pantu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2013. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. 2012-15-01 12. punktu un

2016. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-25-01 13.

punktu).

Attiecībā uz Konvencijas 6. pantu ECT judikatūrā ir

nostiprināta atziņa, ka valstij ir rīcības brīvība noteikt

pārsūdzības instances un kārtību atkarībā no lietu veida (sk.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 2. oktobra sprieduma

lietā "Hansen v. Norway", pieteikums Nr. 15319/09, 71.

punktu).

Satversmes 92. pants neparedz valstij pienākumu visās lietās

noteikt personai iespēju spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka likumdevējam ir plaša

rīcības brīvība gan pieņemt procesuālos likumus un noteikt lietu

kategorijas, kuras attiecīgajos procesos tiek skatītas, gan arī

lemt par dažādu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību (sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 15. marta sprieduma lietā Nr.

2017-16-01 11.1. punktu).

Atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 30. panta

pirmajai daļai rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance

civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja

likumā nav noteikts citādi. Šā likuma 36. pants noteic, ka

apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām

un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi.

Savukārt atbilstoši minētā likuma 43. panta otrajai daļai

Augstākā tiesa ir kasācijas instance, ja likumā nav noteikts

citādi.

Tādējādi Latvijā ir izveidota

trīspakāpju tiesu sistēma, kurā ietilpst kasācijas instances

tiesa, citstarp arī krimināllietās.

12.2. Satversmes tiesa ir atzinusi: ja valsts kādai

lietu kategorijai paredz iespēju pārsūdzēt nolēmumu augstākas

instances tiesā, tad pārsūdzības procesam ir jāatbilst tiesas

pieejamības, taisnīgas procedūras un citiem tiesību uz taisnīgu

tiesu aspektiem (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 10.2. punktu). Šī atziņa

nostiprināta arī ECT judikatūrā (sk., piemēram, Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 1970. gada 17. janvāra sprieduma lietā

"Delcourt v. Belgium", pieteikums Nr. 2689/65, 25.

punktu un 2007. gada 22. marta sprieduma lietā "Staroszczyk

v. Poland", pieteikums Nr. 59519/00, 125. punktu).

Tātad, ja valstī ir paredzēta apelācijas vai kasācijas instances

tiesa, tad tiesvedībai tajā jābūt tādai, lai tiktu nodrošinātas

personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Konkrētu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību nosaka

civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi

procesuālie likumi (sk. likuma "Par tiesu varu" 2.

panta otro daļu). Kriminālprocesa likumā ir noteikta kārtība,

kādā tiek izskatītas krimināllietas, un paredzēta to izskatīšana

trijās tiesu instancēs, ieskaitot kasācijas instanci. Pirmajā

instancē tiek vērtēti visi lietas apstākļi, pārbaudīti un

analizēti pierādījumi un lieta tiek izspriesta pēc būtības.

Apelācijas instances tiesa pārbauda pirmās instances tiesas

nolēmuma pamatotību un tiesiskumu. Šī pārbaude ietver lietas

izspriešanu pēc būtības un var noslēgties ar to, ka apelācijas

instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma

pamatojumam vai arī taisa jaunu nolēmumu. Savukārt kasācijas

instances tiesā tiek vērtēti tikai quaestiones iuris,

proti, jautājumi par materiālo un procesuālo tiesību normu

piemērošanas pareizību.

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka kasācijas instances tiesai

ir īpašs raksturs un tas nosaka attiecīgā tiesas procesa

īpatnības. Latvijā izveidotā kasācijas institūta būtiska iezīme

ir tā, ka kasācijas instances tiesā nozīme ir ne vien pušu

interesēm, bet arī publiski tiesiskajām interesēm. Proti,

kasācijas instances tiesa pēc sava rakstura ir publiski nozīmīga,

jo tajā notiekošais process ir vērsts uz tiesību normu

vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu valstī, proti, uz likumu

vienveidīgu interpretāciju (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu

daļas 2.1. punktu). Pieejama un saprotama judikatūra,

kasācijas instances tiesas sniegtā analīze un interpretācija ir

nozīmīgs instruments vienveidīgas judikatūras veidošanai, kā arī

tiesību attīstības nodrošināšanai (sk. Satversmes tiesas 2008.

gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.2. punktu).

Kasācijas instances tiesai ir būtiska loma tiesību normu

interpretēšanā un piemērošanā Satversmei atbilstošā veidā (sk.

Satversmes tiesas 2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr.

2011-21-01 12. punktu). Tādējādi kasācijas instances tiesa,

citstarp arī kriminālprocesā, sniedz principiālu likuma materiālo

un procesuālo tiesību normu interpretāciju, kas var ietekmēt

daudzu personu tiesības dažādos tiesu procesos, tostarp arī tās

konkrētās personas tiesības, kura vērsusies ar sūdzību kasācijas

instances tiesā konkrētā lietā.

Līdz ar to kasācijas instances

tiesai, jo īpaši kriminālprocesā, ir būtiska loma tiesību

sistēmas attīstīšanā, tiesību normu piemērošanas un

interpretācijas vienotības, kā arī personas pamattiesību

aizsardzības nodrošināšanā.

12.3. Kriminālprocesa likums ir instruments, ar kura

palīdzību tiek noregulētas krimināltiesiskās attiecības.

Kriminālprocesa likuma 1. pantā nostiprināts šā likuma mērķis,

proti, noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina

efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās

personas pamattiesībās (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8.

marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 21. punktu). Satversmes

tiesa attiecībā uz kriminālprocesu ir atzinusi, ka šā procesa

uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus,

noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai

katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu

taisnīgi sodīta, savukārt neviens nevainīgais netiktu saukts pie

kriminālatbildības un notiesāts (sk. Satversmes tiesas 2003.

gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-08-01 secinājumu daļas

2. punktu).

Kriminālprocesā iztiesāšanas stadija ir galvenais procesuālo

darbību sistēmas elements. Visas darbības pirms šīs stadijas ir

saistītas ar sagatavošanos un nepieciešamo apstākļu radīšanu tam,

lai nodrošinātu efektīvu un taisnīgu tiesvedību lietā. Tieši

tiesa ir tā institūcija, kas izvērtē visas iepriekšējās

kriminālprocesa stadijās veiktās procesuālās darbības, citstarp

vērtējot personas pamattiesību ierobežojuma pamatotību

izskatāmajā lietā. Iztiesāšanai ir izvirzīts konkrēts uzdevums,

proti, vērtēt tos lietas apstākļus, kuri izmeklēšanas rezultātā

ir atzīti par svarīgiem, lai pareizi izšķirtu katras

krimināllietas pamatjautājumu, proti, jautājumu par personas

vainu (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2004-06-01 20. punktu).

Satversmes tiesa norāda, ka kasācijas instances tiesas īpašais

tiesiskais raksturs kriminālprocesā izriet no šā procesa dabas.

Tas ir vērsts uz publiski tiesisko interešu nodrošināšanu un var

radīt arī nozīmīgas tiesiski sociālas sekas personai, kurai

konkrētajā kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību. Proti,

kriminālprocesa rezultātā var iestāties tādas tiesiskās sekas,

kas būtiski ierobežo personas pamattiesības.

Kriminālprocesā personas pamattiesību ierobežojuma

nepieciešamību un apjomu nosaka, piemērojot materiālās un

procesuālās tiesību normas. Šo normu pareizas piemērošanas

kontrolei ir arī publiska nozīme. Kasācijas instances tiesas

īpašo raksturu noteic tas, ka šī tiesa veic kriminālprocesā

personai piemērojamā pamattiesību ierobežojuma pamatotības galīgo

pārbaudi. Proti, kasācijas instances tiesa kriminālprocesā

nodrošina sabiedrības publiski tiesiskās intereses, tostarp arī

konkrētās personas tiesības un likumiskās intereses, tādējādi

sekmējot uzticēšanos demokrātiskai tiesiskai valstij.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pieeja tiesai ir viens no

taisnīgas tiesas elementiem. Ja valsts kriminālprocesā ir

paredzējusi kasācijas instanci, tad arī kasācijas instances

tiesas pieejamībai ir jāatbilst taisnīgas tiesas prasībām.

Ievērojot kasācijas instances tiesas īpašo nozīmi

kriminālprocesā, kasācijas instances tiesas pieejamībai ir

jānodrošina sabiedrības publiski tiesiskās intereses, tostarp

efektīva pamattiesību aizsardzība.

Līdz ar to likumdevējam ir pienākums

izveidot tādu kārtību pieejai kasācijas instances tiesai

kriminālprocesā, lai būtu nodrošināta efektīva personas

pamattiesību aizsardzība.