8. pants

Pieaicinātā persona - zvērināta advokāta palīgs

Mg. iur. Armands Smans - uzskata, ka Pieteikuma

iesniedzēja pamattiesību ierobežojums radies apstrīdēto normu

nepareizas piemērošanas rezultātā.

Ja personas iesniegtā kasācijas sūdzība ir pamatota ar

Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku

pārkāpumu, tā esot izskatāma kasācijas kārtībā, un tas

nepārprotami izrietot no Kriminālprocesa likuma 573. panta pirmās

daļas. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja

norīkotajam tiesnesim, izlemjot jautājumu par nolēmuma pārbaudi

kasācijas kārtībā, esot jāvērtē vienīgi tas, vai kasācijas

sūdzība pēc tās satura atbilst Augstākās tiesas Krimināllietu

departamenta kompetencei, proti, vai kasācijas sūdzībā ir

ietverti quaestiones iuris, tas ir, jautājumi par

materiālo un procesuālo normu piemērošanas pareizību.

Izlemjot jautājumu par apelācijas instances tiesas nolēmuma

tiesiskuma pārbaudi kasācijas kārtībā kriminālprocesā, tiesnesis

vērtējot tikai sūdzības formālo saturisko atbilstību. Šī kārtība

ievērojami atšķiroties no Civilprocesa likumā un Administratīvā

procesa likumā noteiktās kārtības. Proti, gan Civilprocesa

likumā, gan Administratīvā procesa likumā esot noteikts, ka

tiesnešu kolēģijai papildus formālai kasācijas sūdzības satura

izvērtēšanai ir jāapsver arī citi jautājumi, citstarp šādi: vai

sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir

izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais

spriedums tai atbilst; vai nerodas šaubas par pārsūdzētā

sprieduma pareizību un tiesiskumu; vai izskatāmajai lietai ir

nozīme judikatūras veidošanā? Kriminālprocesa likumā attiecībā uz

kasācijas sūdzības pieņemamību izskatīšanai noteiktās prasības

esot daudz zemākas. Šādas regulējuma atšķirības esot pamatotas ar

to, ka personu tiesības un brīvības visvairāk tiek ierobežotas

tieši kriminālprocesā. Kriminālprocesa likums neparedzot tiesības

pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu

tā iemesla dēļ, ka lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz

ar to esot samērīgs tāds regulējums, ka jautājumu vienpersoniski

izlemj viens tiesnesis, lēmums tiek uzrakstīts rezolūcijas veidā

un nav pārsūdzams. Uz to norādot arī tas apstāklis, ka

Kriminālprocesa likuma 63. nodaļā ir paredzēta kārtība, kādā

spēkā stājies tiesas nolēmums, kura tiesiskums nav pārbaudīts

kasācijas kārtībā, citstarp arī tāpēc, ka kasācijas tiesvedības

ierosināšana tika atteikta, ir izskatāms no jauna sakarā ar

materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.