Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes doktorants, zvērināts advokāts

Mg. iur. Armands Smans - uzskata, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi, paredzot iespēju ierobežot

piekļuvi lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu,

ir nodrošinājuši izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību. Tiesas

kontrole pār to materiālu apjomu, kuri personai tiek uzrādīti,

visefektīvāk nodrošina līdzsvaru starp personas interesi par pušu

līdzvērtīgu iespēju principa nodrošināšanu un nepieciešamību

aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu - ar nosacījumu, ka apstrīdētās

normas tiek piemērotas pareizi. Šāda tiesas kontrole neizslēdz

arī tiesas iespēju lemt par materiālu uzrādīšanu ar mantu

saistītajai personai, iepriekš anonimizējot vai aizklājot

liecinieku un citu iesaistīto personu datus. Kā Satversmes tiesa

ir secinājusi lietā Nr. 2016‑13‑01, izsvērta un izvērtēta

anonimizēto un aizklāto materiālu uzrādīšana sasniedz

apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

mērķus labākā kvalitātē nekā automātiska visu materiālu

uzrādīšana. Savukārt attiecībā uz personas brīdināšanu par ziņu

neizpaušanu un kriminālatbildību svarīgi ir tas, ka procesa

virzītājam izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība ir jānodrošina ne

tikai tad, kad tiek lemts par personu tiesībām iepazīties ar

lietas materiāliem, bet arī tad, kad šāda atļauja tiek dota,

brīdinot personas par kriminālatbildību.

Izskatāmajā lietā Pieteikumu iesniedzēju tiesību aizskārums

varētu būt radies apstrīdēto normu nepareizas, formālas

piemērošanas rezultātā. Katrā konkrētajā gadījumā ir svarīgi

rūpīgi izvērtēt personas tiesības iepazīties ar lietas

materiāliem, un procesa virzītājam savs lēmums vienmēr ir

pienācīgi jāargumentē un jāpamato. Pilnīgi nepamatoti un pretēji

procesuālās līdztiesības principam būtu liegt piekļuvi lietas

materiāliem un šo liegumu argumentēt tādējādi, ka ar mantu

saistītajai personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir nevis

jāatspēko otras puses argumenti, bet gan jāsniedz tiesai

pierādījumi, lai tiesa varētu objektīvi izvērtēt mantas izcelsmi.

Turklāt gadījumos, kad piekļuve lietas materiāliem tiek liegta

personām, kurām nav tiesību uz aizstāvību, atteikumam jābūt īpaši

pamatotam.

Mg. iur. Armands Smans pievienojas Saeimas atbildes

rakstā paustajam viedoklim, ka apstrīdēto normu grozīšana pati

par sevi nenozīmē, ka tās neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.