17. pants

Izskatāmajā lietā ir apstrīdēta Kriminālprocesa

likuma 627. pantā ietverto tiesību normu satversmība. Apstrīdētās

normas noteica kārtību, kādā personas ir tiesīgas iepazīties ar

procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 jau ir vērtējusi

līdzīga tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam. Turklāt pēc izskatāmās lietas ierosināšanas

likumdevējs Kriminālprocesa likuma 627. pantu ir grozījis.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajai daļai

katrs no šiem apstākļiem var būt par pamatu tiesvedības

izbeigšanai lietā. Līdz ar to Satversmes tiesa vispirms izvērtēs

katru no tiem.

17.1. Lai noskaidrotu, vai prasījums uzskatāms par

izspriestu Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5.

punkta izpratnē, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai: 1) prasījums

formāli ir izspriests; 2) prasījums ir mainījies pēc būtības; 3)

pastāv būtiski jauni apstākļi, kuru dēļ prasījumu nevarētu

uzskatīt par jau izspriestu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2021. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2020‑49‑01 15.1.

punktu).

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016‑13‑01 vērtēja

Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2018. gada 31. augustam, atbilstību Satversmes

92. panta pirmajam teikumam. Minētā tiesību norma, ciktāl tiesa

nevarēja pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām

iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

materiāliem tiesiskumu un pamatotību, tika atzīta par

neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Satversmes

tiesa norādīja, ka likumdevējam būtu jānosaka tāda kārtība, kas

nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju principu procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu, un jāparedz tiesai iespēja pārbaudīt

procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar

procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu

un pamatotību (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija

sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01 15.3. punktu).

Pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2016‑13‑01

likumdevējs grozīja procesu par noziedzīgi iegūtu mantu

reglamentējošās tiesību normas. Ar 2018. gada 20. jūnija

grozījumiem Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa

nemainītā redakcijā tika iekļauta Kriminālprocesa likuma 627.

panta ceturtajā daļā, kas ir apstrīdēta izskatāmajā lietā.

Turklāt ar minētajiem grozījumiem likumdevējs papildināja

Kriminālprocesa likuma 627. pantu ar piekto daļu (redakcijā, kas

bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2.

novembrim), nosakot ar mantu saistītajai personai tiesības

pārsūdzēt tiesā procesa virzītāja lēmumu, ar kuru ir noraidīts

lūgums par iepazīšanos ar lietas materiāliem. Proti,

apstrīdētajās normās ietvertais tiesiskais regulējums ir

mainījies pēc būtības salīdzinājumā ar spriedumā lietā Nr.

2016-13-01 vērtēto.

Līdz ar to izskatāmās lietas

prasījums nav izspriests.

17.2. Lemjot par tiesvedības izbeigšanu uz Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta pamata, tiesai

jānoskaidro: 1) vai apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku un 2)

vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 20. decembra sprieduma

lietā Nr. 2023‑47‑01 11. punktu).

17.2.1. Lai secinātu, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi

spēku, nepietiek ar konstatējumu, ka no regulējuma ir izslēgts

apstrīdētās normas teksts. Satversmes tiesai ir jānoskaidro ar

grozījumiem izdarītās izmaiņas regulējumā, lai pārliecinātos, ka

tiesību normas saturs ir mainījies pēc būtības (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr.

2018-21-01 9. punktu).

Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā daļa redakcijā, kas

bija spēkā no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 2.

novembrim, noteica, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā

esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar mantu saistītā

persona ar tiem varēja iepazīties ar procesa virzītāja atļauju un

viņa noteiktajā apjomā. Arī pēc 2022. gada 6. oktobra grozījumu

spēkā stāšanās procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie

materiāli joprojām ir uzskatāmi par izmeklēšanas noslēpumu. Tomēr

šis jaunais regulējums piešķir procesa dalībniekiem tiesības

iepazīties ar materiāliem, kas minēti lēmumā, ar kuru tiek

uzsākts process par noziedzīgi iegūtu mantu. Proti, tas prezumē,

ka procesa dalībniekiem ir pieejami lietas materiāli, kas tiek

nodoti tiesai, ja vien netiek pieļauts pierādījumos minēto

personu pamattiesību apdraudējums, ir nodrošināta sabiedrības

interešu aizsardzība un netiek apdraudēta kriminālprocesa, no

kura izdalīti materiāli, mērķa sasniegšana (sk. arī Tieslietu

ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 67. lp. un

likumprojekta Nr. 1323/Lp13 sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojumu (anotāciju). Pieejams: saeima.lv).

Saskaņā ar 2022. gada 6. oktobra grozījumiem vairs nav

paredzēta tiesas kontrole pār procesa virzītāja lēmumu par

personas, kas saistīta ar mantu, lūgumu ļaut tai iepazīties ar

procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Tādējādi

ar 2022. gada 6. oktobra grozījumu spēkā stāšanos Kriminālprocesa

likuma 627. panta piektā daļa ir zaudējusi spēku, bet tā paša

panta ceturtā daļa ir grozīta, proti, apstrīdēto normu saturs ir

mainījies pēc būtības.

17.2.2. Noskaidrojot, vai pastāv apstākļi, kas prasa

turpināt tiesvedību pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātā

lietā, Satversmes tiesa galvenokārt vērtē, vai tas, ka apstrīdētā

norma zaudējusi spēku, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ir

novērstas visas negatīvās sekas, kuras personai radušās sakarā ar

šo normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18.

aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015‑15‑01 7.

punktu). Par nepieciešamību turpināt tiesvedību liecina arī

tas, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt

apstrīdēto normu par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma

lietā Nr. 2020-26-0106 8. punktu).

Katram no Pieteikumu iesniedzējiem apstrīdētās normas tika

piemērotas to spēkā esības laikā, un viņi ir lūguši Satversmes

tiesu atzīt tās par spēkā neesošām no viņu pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža.

Tādējādi apstrīdēto normu saturs ir

mainījies pēc būtības, taču nav novērsts iespējamais Pieteikumu

iesniedzēju pamattiesību aizskārums.

Līdz ar to tiesvedība lietā nav

izbeidzama.