5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam.

Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācijas, kas liktu

apšaubīt to, ka apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā ir ievērots

labas likumdošanas princips. Priekšlikums pieņemt apstrīdētās

normas iesniegts pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā

lasījumā, un ir iesniegts arī šā priekšlikuma pamatojums.

Apstrīdētās normas ir arī pietiekami skaidri formulētas, lai

persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu

saturu un paredzēt to piemērošanas sekas.

Attiecībā uz apstrīdēto normu mērķi aizsargāt izmeklēšanas

noslēpumu Tieslietu ministrija pievienojas Saeimas viedoklim,

papildus norādot, ka tas ir īpaši svarīgi gadījumā, kad

nepieciešams aizsargāt lieciniekus, nodrošināt komercnoslēpuma

aizsardzību, un citos gadījumos. Apstrīdētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir gan nodrošināt

kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, gan aizsargāt sabiedrības

intereses un drošību.

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi sasniedz apstrīdētajās normās

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus. Procesa

virzītājam un tiesai katrā konkrētajā gadījumā rūpīgi jāizvērtē,

kādā apjomā var ļaut ar mantu saistītajai personai iepazīties ar

lietas materiāliem, jo nav pieļaujams tas, ka tiesa lēmumu par

mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pieņem, pamatojoties uz

tādiem pierādījumiem, kas nav pieejami procesa dalībniekiem.

Apstrīdētās normas nodrošināja personas tiesības uz taisnīgu

tiesu, un tajās nav paredzēta absolūta izmeklēšanas noslēpuma

noteikšana. Tas, ka likumā noteiktais regulējums nav pilnībā

ievērots vai ka procesa gaitā ir notikuši procesuāli pārkāpumi,

nevar būt par pamatu apstrīdēto normu atzīšanai par neatbilstošām

Satversmei.

Konkrētajā gadījumā nepastāv citi līdzekļi, kas ļautu

apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē. 2022. gada 6. oktobra

grozījumu mērķis bija noteikt, ka lietas materiāli procesa

dalībniekiem ir pieejami ar nosacījumu, ka netiek pieļauts

pierādījumos minēto personu pamattiesību apdraudējums, tiek

nodrošināta sabiedrības interešu aizsardzība un netiek apdraudēta

kriminālprocesa, no kura izdalīti materiāli, mērķa sasniegšana.

Tomēr arī apstrīdētās normas paredzēja līdzīgus nosacījumus, kas

ir jāizvērtē, lemjot par to, kādā apjomā ļaut ar mantu

saistītajai personai iepazīties ar lietas materiāliem. Proti,

procesa virzītājam un tiesai bija jāvērtē, vai lietas materiālu

uzrādīšana personai nevar apdraudēt citu personu pamattiesības,

sabiedrības intereses vai traucēt kriminālprocesa mērķa

sasniegšanai. Turklāt nebija liegts, piemēram, anonimizēt

liecinieka datus un ļaut ar mantu saistītajai personai iepazīties

ar attiecīgo liecību.

Tieslietu ministrija papildus norāda, ka 2022. gada 6. oktobra

grozījumi izstrādāti, ņemot vērā praksē konstatētās nepilnības.

Proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 629. panta otro daļu

tiesas sēdei jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma

saņemšanas tiesā, bet praksē konstatēts, ka pirmajā tiesas sēdē

vairumā gadījumu personas izsaka lūgumu par atļauju iepazīties ar

lietas materiāliem un tiesa, apmierinot šo lūgumu, atliek tiesas

sēdi. Attiecīgi nākamā tiesas sēde notiek pēc tam, kad jau ir

notikusi iepazīšanās ar materiāliem, un tas atkarībā no tiesu,

procesa virzītāju un advokātu noslodzes var būt arī pēc

Kriminālprocesa likuma 629. pantā noteiktā termiņa. Tāpat procesa

virzība var tikt kavēta arī gadījumā, kad tiek pārsūdzēts procesa

virzītāja lēmums par iepazīšanos ar lietas materiāliem, un it

īpaši gadījumā, kad tiesa procesa virzītāja lēmumu atceļ un ir

nepieciešams laiks, lai persona varētu iepazīties ar lietas

materiāliem.