4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam.

Ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis ir sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību

aizsardzība. Apstrīdētā norma ietver disciplinējošu mudinājumu

aizskartajam mantas īpašniekam līdzdarboties un aktīvi realizēt

savas procesuālās tiesības. Tādējādi apstrīdētā norma nodrošina

procesuālās efektivitātes principa īstenošanu. Savukārt no

Satversmes 92. panta izrietošās procesuālās garantijas

aizskartajam mantas īpašniekam tiek nodrošinātas tādējādi, ka uz

apstrīdētās normas pamata abās tiesu instancēs tiek vērtēti vieni

un tie paši pierādījumi.

Ar apstrīdēto normu noteiktais pamattiesību ierobežojums ir

atzīstams par samērīgu. No vienas puses, pierādījumu iesniegšanas

ierobežojums ir attiecināts uz noteiktu kriminālprocesa stadiju -

iztiesāšanu apgabaltiesā, taču, no otras puses, šis ierobežojums

nodrošina to, ka jautājums par mantas izcelsmi tiek izskatīts pēc

būtības divās tiesu instancēs. Turklāt personai ir tiesības

iesniegt pierādījumus par mantas izcelsmi Kriminālprocesa likuma

356. panta piektajā daļā noteiktajā 45 dienu laikā un pat pēc

minētā termiņa tik ilgi, kamēr ir spēkā mantai uzliktais

arests.

Pieteikuma iesniedzēju piedāvāto alternatīvu - nodrošināt

personas tiesības iesniegt apgabaltiesai pierādījumus, kuri

objektīvu iemeslu dēļ nevarēja tikt iesniegti rajona (pilsētas)

tiesā, - Saeima uzskata par izņēmuma gadījumu, kura risinājumu

jau paredzējusi Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtā daļa.

Tādējādi Pieteikumu iesniedzēju tiesību aizskārumu ir radījusi

nevis pati apstrīdētā norma, bet gan, iespējams, kļūdaina šīs

normas un ar to saistītā tiesiskā regulējuma piemērošanas

prakse.

Apstrīdētā norma nepārkāpj Pieteikuma iesniedzēja

"KASPIANLAB LP" tiesisko paļāvību. Likumdevējam ir

tiesības piemērot grozījumus ar tūlītēju spēku. Likumprojekta

izstrādes laikā netika konstatēta nepieciešamība pēc pārejas

perioda, jo apstrīdētā norma ne tikai nepasliktina personas

tiesisko stāvokli, bet pat nosaka labvēlīgāku regulējumu. Proti,

apstrīdētā norma novērš tādu personas tiesisko stāvokli

pasliktinošu situāciju, ka apgabaltiesā tiktu vērtēti pierādījumi

un tā būtu vienīgā tiesu instance, kurā šie pierādījumi tiek

vērtēti pēc būtības. Tad apgabaltiesa pieņemtu tikai uz šiem

pierādījumiem balstītu un, iespējams, personai nelabvēlīgu

nolēmumu, kurš saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 631. panta trešo

daļu nav pārsūdzams.