Par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu "rajona (pilsētas) tiesai" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka par atbilstošu risinājumu saudzējošākas pārejas nodrošināšanai

uz jauno regulējumu un personas pamattiesības, proti, tiesības uz

taisnīgu tiesu, mazāk ierobežojošu līdzekli varētu atzīt

Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtās daļas piemērošanu

situācijās, kad lietā nozīmīgi pierādījumi objektīvi kļūst

pieejami tikai tiesvedības laikā apgabaltiesā, ja to apliecinātu

piemēri par šādu minētās normas piemērošanu praksē.

Par apstrīdētās normas projektu Tieslietu ministrijas

pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā ir risinājušās

pienācīgas diskusijas, tika noteikts šīs normas mērķis, kā arī

izvērtēti iebildumi.

Privātpersona nevar paļauties uz to, ka katrā gadījumā tās

tiesiskais stāvoklis paliks nemainīgs. Ir jāievēro likumdevēja

pienākums nodrošināt saudzējošu pāreju uz jaunu tiesisko

regulējumu, ja tas ierobežo personas pamattiesības, taču pārejas

noteikumi ir tikai viens no mehānismiem un attiecīgo mehānismu

izveide ir likumdevēja politiskās izšķiršanās jautājums.

Pieteikumu iesniedzēju piedāvātie pamattiesības mazāk

ierobežojošie līdzekļi nesasniegtu leģitīmo mērķi tādā pašā

kvalitātē, kādā to sasniedz apstrīdētā norma. Pierādījumu

iesniegšana apgabaltiesā gadījumos, kad tie objektīvu iemeslu dēļ

agrāk nav bijuši pieejami, būtu pretrunā ar apstrīdētās normas

pieņemšanas mērķi. Proti, netiktu nodrošināta lietas izskatīšana

pēc vieniem un tiem pašiem pierādījumiem un pēc būtības divās

tiesu instancēs. Savukārt personas tiesības iesniegt pierādījumus

apgabaltiesā, bet šādu tiesību neparedzēšana procesa virzītājam

un prokuroram būtu pretrunā ar pušu līdzvērtīgu iespēju

principu.