8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu

advokātu padome - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam.

Latvijas kriminālprocesa tiesības neparedz tādu procesuālā

taisnīguma kritēriju kā vienu un to pašu pierādījumu vērtēšanu

dažāda līmeņa tiesās pēc būtības. Taisnīga un objektīva lietas

izskatīšana netiek nodrošināta situācijās, kad uz procesā

iesaistītajām personām attiecas ierobežojums, kas liedz tām

pamatot rajona (pilsētas) tiesas nolēmuma nepareizību ar

pierādījumiem.

Pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes ieskata,

Kriminālprocesa likuma 631. panta pirmajā daļā minētā sūdzība pēc

savas procesuālās nozīmes un būtības līdzinās apelācijas sūdzībai

Kriminālprocesa likuma 549. panta izpratnē. Piemēram,

Kriminālprocesa likuma 551. panta pirmās daļas 4. punkts prasa

norādīt pierādījumus, kuri apgabaltiesai ir jāpārbauda. Savukārt

šā panta 5. punkts prasa norādīt, vai tiek pieteikti pierādījumi,

kādi pierādījumi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi

nebija iesniegti vai pārbaudīti rajona (pilsētas) tiesā. Tādēļ

apelācijas sūdzības saturs pēc vispārējās kriminālprocesa

kārtības būtu analoģiski piemērojams apelācijas sūdzībai par

noziedzīgi iegūtu mantu Kriminālprocesa 59. nodaļas izpratnē.

Apstrīdētās normas dēļ lietas dalībnieki, tostarp aizskartais

mantas īpašnieks, pēc to procesuālo tiesību apjoma atrodas

būtiski nevienlīdzīgā stāvoklī salīdzinājumā ar personām, kuras

piedalās vispārējās kārtības kriminālprocesā. Tas attiecas uz

tādiem aspektiem kā pieteikumu iesniegšana un piedalīšanās ar

mantu un tās izcelsmi saistīto pierādījumu pārbaudē, turklāt

procesa veids un attiecīgi personas tiesību apjoms ir procesa

virzītāja izvēle, kas nav atkarīga no aizskartā mantas īpašnieka

gribas.

Apstrīdētā norma citstarp paredz procesā iesaistītās personas

tiesības iesniegt pat tādus rakstveida paskaidrojumus, kas var

ietvert pilnīgi jaunus argumentus. Savukārt lūgumu pieteikšanas

tiesību mērķis ir tādu jaunu ziņu iegūšana, kurām ir nozīme

lietā, taču apstrīdētā norma pēc būtības neparedz lūgumu

pieteikšanu attiecībā uz pierādījumiem. Turklāt nav pamatots tas,

kādēļ persona nav tiesīga jaunu argumentu pamatošanas nolūkā

lūgt, lai tiesa ļauj tai pievienot lietas materiāliem

pierādījumus. Tādējādi pierādījumu iesniegšanas lieguma dēļ

paskaidrojumu un lūgumu iesniegšanas tiesības ir kļuvušas

neefektīvas un deklaratīvas.

Pieņēmums par mantas noziedzīgo izcelsmi visbiežāk tiek

izteikts procesa virzītāja lēmumā par procesa uzsākšanu un tā

nodošanu tiesai. Līdz šā lēmuma pieņemšanai aizskartajam mantas

īpašniekam tiek izsniegts lēmums par aresta uzlikšanu viņa

mantai, taču tas satur tikai vispārīgu, ar konkrētiem

pierādījumiem neapstiprinātu pieņēmumu par mantas, iespējams,

noziedzīgu izcelsmi, un šo pieņēmumu atspēkot aizskartajam mantas

īpašniekam ir gandrīz vai neiespējami. Tātad pirmstiesas

kriminālprocesa stadijā aizskartajam mantas īpašniekam netiek

nodrošināta efektīva iespēja iesniegt mantas legālo izcelsmi

apstiprinošus pierādījumus atbilstošā apjomā un kvalitātē, proti,

šāda iespēja tiek nodrošināta tikai iztiesāšanas procesā rajona

(pilsētas) tiesā, jo tieši šajā stadijā procesa dalībniekiem

kļūst pieejami lietas materiāli un zināmi procesa virzītāja

argumenti. Turklāt pierādījumu sagatavošanas process var prasīt

diezgan ilgu laiku, sevišķi gadījumos, kad pierādījumi ir

apjomīgi vai darījumiem ir pārrobežu raksturs. Tādējādi tas, ka

personai ir tiesības pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu,

bet nav tiesību sūdzības motīvus pamatot ar pierādījumiem, nav

taisnīgi.

Direktīvas 2014/42/ES 8. panta 6. punkts nosaka dalībvalstu

pienākumu nodrošināt konfiskācijas rīkojuma efektīvu pārsūdzēšanu

tiesā. No tā izriet, ka prasība pēc efektīvas pārsūdzēšanas

nodrošināšanas attiecas arī uz tiesvedību augstāka līmeņa tiesā.

Visbeidzot, sevišķo procesa veidu leģitīmie mērķi Latvijas

kriminālprocesā ir citādi nekā Direktīvā 2014/42/ES noteiktie,

tātad arī apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķi

nevarētu pamatot ar šīs direktīvas prasībām.