Par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

uzliek valstij pozitīvu pienākumu, saskaņā ar kuru tai

1ne vien jāizveido un jāsaglabā institucionālās infrastruktūras,

2kas nepieciešamas taisnīgas tiesas realizēšanai, bet arī jāpieņem

3un jāievieš tiesību normas, kas garantē, ka pati procedūra ir

4taisnīga un objektīva. Kopsakarā ar Satversmes 90. pantu šis

5pienākums nozīmē likumdevēja pienākumu tiesību normās

6nepārprotami paredzēt tādu procedūru, kas indivīdam radītu

7skaidru un drošu pārliecību par iespējām aizstāvēt savas

8pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta

9sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 2. punktu un

102013. gada 24. oktobra sprieduma lietā Nr. 2012-23-01 14.4.

11punktu).

12Tādējādi Satversmes 92. pantā minētais jēdziens "taisnīga

13tiesa" ietver divus aspektus, proti, "taisnīga

14tiesa" kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata

15lietu, un "taisnīga tiesa" kā pienācīgs, tiesiskai

16valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Taisnīga

17tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process

18nozīmē valsts pienākumu paredzēt tiesiskās garantijas tiesiskuma

19un taisnīguma principu ievērošanai lietu izspriešanā un aptver

20vairākus elementus - savstarpēji saistītas tiesības, citastarp

21arī pušu līdztiesības un sacīkstes principus (sk. Satversmes

22tiesas 2008. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-04-01 8.2.

23punktu, 2010. gada 17. maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 8.3.

24punktu un 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 19.

25punktu). Tiesiskas valsts princips prasa, lai lietas tiktu

26izskatītas tādā kārtībā, kas nodrošinātu to taisnīgu un objektīvu

27izspriešanu (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 9. janvāra

28sprieduma lietā Nr. 2013-08-01 6. punktu).

29Tātad šai Satversmes normai ir gan materiāls, gan procesuāls

30raksturs. Tas nozīmē, ka ikvienam ir tiesības ne tikai uz

31taisnīgu tiesas procesu, bet arī uz pieeju tiesai (sk.

32Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr.

332001-10-01 secinājumu daļas 2. punktu un 2005. gada 17. oktobra

34sprieduma lietā Nr. 2005-07-01 6. punktu).

35Satversme tieši neparedz gadījumus, kuros tiesības uz taisnīgu

36tiesu var ierobežot, tomēr tās nav absolūtas. Šīs tiesības var

37tikt ierobežotas tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības

38(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra

39sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 27. punktu).

40Līdz ar to personai tiesības uz

41taisnīgu tiesu nevar liegt vai atņemt pēc būtības.

4213. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 92.

43pants negarantē personai tiesības jebkuru tai svarīgu jautājumu

44izlemt tiesā (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 6. decembra

45sprieduma lietā Nr. 2004-14-01 8. punktu). Tomēr valstij ir

46jānodrošina efektīva aizsardzība ikvienai personai, kuras

47tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas. Personas tiesību

48uz taisnīgu tiesu nodrošināšana ir svarīgākais līdzeklis šā mērķa

49sasniegšanai, jo tieši no šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas ir

50atkarīga arī citu personas pamattiesību aizsardzība (sk.

51Satversmes tiesas 2012. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr.

522011-16-01 9. punktu).

53Arī procesā par noziedzīgi iegūtu mantu valstij ir pozitīvs

54pienākums nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu tā, lai tiktu

55paredzēta efektīva tiesību aizsardzība. Tas vienlaikus nozīmē

56valsts pienākumu nodrošināt personai arī procesuālās garantijas

57aizstāvēt to īpašuma tiesības, lai sevišķajā procesā lieta pēc

58būtības tiktu izlemta, ievērojot personas tiesības uz taisnīgu

59tiesu.

60Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētajā normā ietvertā

61kārtība, kādā tiek vērtētas Kriminālprocesa likuma 628. pantā

62minēto ar mantu saistīto personu tiesības iepazīties ar procesa

63par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem, nodrošina šīm personām

64tiesības uz taisnīgu tiesu. Visupirms Satversmes tiesa izvērtēs,

65vai personai ir nodrošināta pieeja "tiesai" šā vārda

66institucionālajā nozīmē.

67Satversmes 92. panta pirmais teikums neprasa, lai persona visu

68savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizstāvībai varētu

69vērsties tikai Satversmes 82. pantā minētajās tiesu varas

70institūcijās. Pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi

71saistībā ar Konvencijas 13. pantu, var secināt, ka efektīvs

72tiesību aizsardzības nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no

73iespējas vērsties tiesā, bet gan no visa kopējā uzraudzības

74mehānisma un tā darbības (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11.

75maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 20.1. punktu).

76Ja ar mantu saistītā persona nepiekrīt procesa virzītāja

77lēmumam, kas pieņemts, pamatojoties uz apstrīdēto normu, tā var

78šo lēmumu pārsūdzēt Kriminālprocesa likuma 24. nodaļā noteiktajā

79kārtībā tikai prokuratūras ietvaros. Normatīvais regulējums

80neparedz tiesas kompetenci pārskatīt šo procesa virzītāja lēmumu.

81Turklāt jāņem vērā, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir

82precīzi reglamentēts termiņos, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu

83atrisināti mantiskie jautājumi. Piemēram, Kriminālprocesa likuma

84629. panta otrā daļa noteic, ka tiesas sēdei jānotiek 10 dienu

85laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā. Savukārt

86saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 339. panta otro daļu

87izmeklētāja vai prokurora (procesa virzītāja) lēmumu ar mantu

88saistītā persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no paziņojuma par

89pieņemto lēmumu saņemšanas dienas. Atbilstoši šā likuma 343.

90pantā noteiktajai kārtībai šādas sūdzības tiek izskatītas 10

91dienu laikā, ar iespēju šo termiņu pagarināt līdz 30 dienām.

92Tādējādi tiesas sēde procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var

93notikt agrāk, nekā ar mantu saistītā persona ir paspējusi procesa

94virzītāja lēmumu pārsūdzēt Kriminālprocesa likuma 24. nodaļā

95noteiktajā kārtībā. Tāpēc šāda lēmuma pārsūdzība prokuratūras

96ietvaros nevar tikt uzskatīta par efektīvu personas pamattiesību

97aizsardzībai.

98Satversmes tiesa ir secinājusi, ka prokuratūru noteiktās jomās

99Latvijā var uzskatīt par efektīvu un pieejamu tiesību

100aizsardzības līdzekli, jo prokurora statuss un loma likumības

101uzraudzībā nodrošina sūdzību neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu

102atbilstoši Konvencijas 13. pantam (sk., piemēram, Satversmes

103tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01

10431.2.1. punktu). Tomēr vienlaikus Satversmes tiesa atzinusi:

105tiesas objektīvā neitralitāte nozīmē, ka ir jābūt izslēgtām

106jebkādām pamatotām lietas dalībnieku vai sabiedrības šaubām par

107tiesas objektivitāti. Turklāt nozīme var būt pat šķietamībai,

108tāpēc ir nepieciešams novērst pat šķietamu neobjektivitāti.

109Minētās atziņas par tiesas neitralitāti vienlīdz ir attiecināmas

110arī uz prokuratūru kā tiesu varas institūciju (sk. Satversmes

111tiesas 2013. gada 14. maija sprieduma lietā Nr. 2012-13-01 13.2.

112un 14.2.3. punktu un 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr.

1132015-19-01 16.1. punktu).

114Pieteikuma iesniedzēja un Tiesībsargs norāda, ka prokurors,

115vērtējot personu tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi

116iegūtu mantu lietā esošajiem materiāliem, nevar sniegt objektīvu

117un neatkarīgu izvērtējumu (sk. lietas materiālu 2. sēj.

11811.-12. lp. un 72. lp.). Savukārt Saeima un vairākas lietā

119pieaicinātās personas norāda, ka lēmumu par mantas atzīšanu par

120noziedzīgi iegūtu pēc būtības pieņem tiesa, tāpēc nepastāv

121apstākļi, kuru dēļ varētu tikt apšaubīta prokurora objektivitāte

122(sk. lietas materiālu 1. sēj. 143. lp. un 2. sēj. 18.

123lp.).

124Procesa virzītājs, kas pieņēmis lēmumu uzsākt procesu par

125noziedzīgi iegūtu mantu, ir tas, kurš vislabāk pārzina

126kriminālprocesa lietas materiālus, tāpēc likumdevējs tieši viņam

127uzticējis pieņemt šādu lēmumu un lemt par personas tiesībām

128iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošajiem

129materiāliem. Tomēr vienlaikus procesa virzītājs procesā par

130noziedzīgi iegūtu mantu darbojas kā viens no lietas dalībniekiem,

131tāpēc var rasties pamatotas šaubas par viņa pieņemtā lēmuma

132objektivitāti un neatkarību.

133Tā kā lēmums par atļauju iepazīties ar procesa par noziedzīgi

134iegūtu mantu lietas materiāliem skar personas pamattiesības, ir

135jānovērš visi ar šā lēmuma pamatotību saistītie riski un jebkuras

136šaubas par galīgā lēmuma pieņēmēja neatkarību un

137objektivitāti.

138Satversmes tiesa atzīst, ka prokurors nevar tikt uzskatīts par

139neatkarīgu tiesu varas institūciju, kas atbilstu apzīmējumam

140"tiesa", ja viņš vienlaikus ir viens no lietas

141dalībniekiem un galīgā lēmuma pieņēmējs jautājumā par to, kādā

142apjomā personai tiek nodrošinātas tiesības iepazīties ar procesa

143par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem.

144Līdz ar to lēmumu par

145Kriminālprocesa likuma 628. pantā minēto personu iepazīšanos ar

146procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem nepieņem

147"tiesa" šā vārda institucionālajā nozīmē.

14814. Satversmes tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai

149apstrīdētajā normā noteiktajā lēmuma par iepazīšanos ar procesa

150par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem pieņemšanas

151procesā personai tiek efektīvi nodrošinātas Satversmes 92. panta

152pirmajam teikumam atbilstošas procesuālās tiesības.

15314.1. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā

154norma pārkāpj Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā

155ietilpstošo pušu līdzvērtīgu iespēju principu. Procesā par

156noziedzīgi iegūtu mantu personām tiekot nepamatoti ierobežotas

157tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un izteikties par tiem,

158tādējādi tām neesot iespējams arī vienlīdzīgi un efektīvi

159ietekmēt lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu pēc būtības (sk.

160lietas materiālu 1. sēj. 5. - 7. lp. un 13. lp.).

161Savukārt Saeima un lietā pieaicinātās personas uzsver, ka

162tieši procesa virzītājs ir tas, kurš var pieņemt lēmumu un vērtēt

163personu tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Proti, procesa

164virzītājam šajā procesā esot tiesības pieņemt dažādus ar

165kriminālprocesa norisi saistītus lēmumus. Turklāt procesa

166virzītājs esot informēts par visiem pamata kriminālprocesa

167aspektiem, tāpēc tieši viņš varot vislabāk izlemt arī to, kā

168konkrētās intereses būtu līdzsvarojamas (sk. Saeimas papildu

169paskaidrojumus 2. sēj. 64. lp., Ģenerālprokuratūras viedokli 2.

170sēj. 13. lp. un Tieslietu ministrijas viedokli 2. sēj. 18.

171lp.).

172Izskatāmajā lietā ir būtiski izšķirt nevis to, ciktāl procesa

173virzītājam saskaņā ar apstrīdēto normu ir piešķirta rīcības

174brīvība vērtēt personas tiesības iepazīties ar lietas

175materiāliem, bet gan to, vai procesa virzītājs, veicot interešu

176līdzsvarošanas izvērtējumu, var īstenot tiesību uz taisnīgu tiesu

177garantijas, ja viņa pieņemtie lēmumi netiek pārvērtēti tiesā.

178Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27. pantu procesa virzītājs

179vada kriminālprocesu: organizē kriminālprocesa norisi un

180lietvedību tajā, pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību, pats

181vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras

182kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā, pieprasa, lai

183ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro

184procesuālo kārtību, nodrošina iespēju kriminālprocesā

185iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

186Savukārt procesā par noziedzīgi iegūtu mantu šis procesa

187virzītājs pirmstiesas kriminālprocesā ir tas, kurš pieņem lēmumu

188uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Proti, pastāvot

189Kriminālprocesa likuma 626. pantā minētajiem nosacījumiem, nolemj

190izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu.

191Vienlaikus šis pats procesa virzītājs ir tas, kurš procesā par

192noziedzīgi iegūtu mantu lemj par Kriminālprocesa likuma 628.

193pantā minēto ar mantu saistīto personu tiesībām iepazīties ar

194lietas materiāliem. Tāpat saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 629.

195pantu viņš ir viena no personām, kas kā lietas dalībnieki

196piedalās tiesas sēdē. Līdz ar to Kriminālprocesa likums piešķir

197procesa virzītājam plašas un daudzveidīgas pilnvaras gan

198kriminālprocesā, gan procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

199No taisnīgas tiesas jēdziena izrietošais pušu līdzvērtīgu

200iespēju princips noteic, ka lietas izskatīšanas gaitā procesa

201dalībnieku tiesībām jābūt taisnīgi līdzsvarotām, proti, katram

202procesa dalībniekam jābūt nodrošinātām adekvātām iespējām

203izmantot procesuālos līdzekļus un neviens procesa dalībnieks

204nedrīkst tikt nepamatoti nostādīts nelabvēlīgākā situācijā kā

205citi procesa dalībnieki (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2062015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01 20.1.

207punktu). Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 92.

208pantu, ir uzsvērusi, ka pušu līdzvērtīgu iespēju princips

209kriminālprocesā, no vienas puses, paredz visām procesā

210iesaistītajām pusēm iespēju izklāstīt lietas apstākļus un, no

211otras puses, liedz kādai no pusēm piešķirt būtiskas priekšrocības

212salīdzinājumā ar oponentu (sal. sk. Satversmes tiesas 2003.

213gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-03-01 secinājumu daļas

2146. punktu).

215Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē ir atzinusi, ka

216pušu līdztiesības princips ir "taisnīgas tiesas procesa

217neatņemams elements" (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2182000. gada 16. februāra sprieduma lietā "Rowe and Davis v.

219the United Kingdom", pieteikums Nr. 28901/95, 60.

220punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē ir

221konsekventi atkārtojusi: pušu līdztiesība nozīmē to, ka "katrai

222tiesvedības pusei jānodrošina saprātīga iespēja izklāstīt savus

223argumentus [..] tādos apstākļos, kas to nenostāda būtiski

224sliktākā stāvoklī salīdzinājumā ar otru tiesvedības pusi"

225(Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1993. gada 27. oktobra sprieduma

226lietā "Dombo Beeher BV v. the Netherlands", pieteikums

227Nr. 14448/88, 33. punktu).

228Tiesības uz pušu līdztiesību krimināllietās nozīmē, ka katrai

229pusei jābūt iespējai iepazīties ar otras puses iesniegtajiem

230komentāriem un pierādījumiem un sniegt savus paskaidrojumus par

231tiem. Tomēr neatkarīgi no izvēlētās metodes, kā šīs prasības

232izpildi nodrošina nacionālajā tiesību sistēmā, tai jānodrošina,

233ka otra puse uzzina par iesniegtajiem paskaidrojumiem un ka šai

234pusei tiek dota reāla iespēja par tiem iesniegt savus

235paskaidrojumus (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991. gada

23628. augusta sprieduma lietā "Brandstetter v. Austria",

237pieteikumi Nr. 11170/84, Nr. 12876/87 un Nr. 13468/87, 67.

238punktu).

239Kriminālprocesa likuma 18. pantā noteikts procesuālo pilnvaru

240līdzvērtības princips. Pieaicinātā persona S. Kaija uzsver, ka

241šis princips uzliek pienākumu attiecīgajam procesa dalībniekam

242nodrošināt personām līdzvērtīgas tiesības un iespējas tās

243īstenot. Satversmes tiesa piekrīt, ka procesuālo pilnvaru

244līdzvērtības princips ir viens no kriminālprocesa

245pamatprincipiem, kas darbojas visā kriminālprocesā, proti, gan

246pirmstiesas, gan tiesas procesa laikā (sk. lietas materiālu 2.

247sēj. 45. lp.).

248Sevišķajā kriminālprocesā par

249noziedzīgi iegūtu mantu demokrātiskā tiesiskā valstī ir

250jānodrošina pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana, kas

251citstarp ir saistīta ar personas tiesībām iepazīties ar procesa

252par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem.

25314.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

254kriminālprocesā savākto pierādījumu apjoms laikā, kad parasti

255tiek uzsākts process par noziedzīgi iegūtu mantu, ir tāds, kas

256pēc būtības izslēdz risku, ka iepazīšanās ar lietas materiāliem

257varētu traucēt kriminālprocesa efektīvu norisi. Turklāt procesa

258par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošo materiālu aizsardzība

259vienlīdz labi varot tikt nodrošināta, ar mantu saistītās personas

260rakstveidā brīdinot par aizliegumu izpaust pirmstiesas

261kriminālprocesā iegūtās ziņas (sk. lietas materiālu 1. sēj.

26216. lp. un 18.-19. lp.).

263Savukārt Saeima uzsver, ka procesa virzītājam ir jāņem vērā,

264ka izdalītie materiāli var saturēt tādu informāciju, kas var

265aizskart citu personu tiesības vai apdraudēt turpmāko

266kriminālprocesa norisi (sk. lietas materiālu 1. sēj. 143.

267lp.).

268Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir jānodrošina sabiedrības

269interese uz efektīva kriminālprocesa norisi un nepieciešamība

270aizsargāt citu personu tiesības. Tas saskan ar Kriminālprocesa

271likuma 1. pantā nostiprināto kriminālprocesa mērķi. Tāpēc,

272vērtējot personas tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi

273iegūtu mantu lietā esošajiem materiāliem, ir būtiski ņemt vērā

274nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu.

275Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāli var tikt

276izdalīti no kriminālprocesa materiāliem tā pirmstiesas stadijā.

277Kriminālprocess joprojām turpinās, un materiālu satura atklāšana

278var negatīvi ietekmēt kriminālprocesa gaitu, tāpēc arī procesa

279par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāli ir atzīstami par

280izmeklēšanas noslēpumu. Kaut arī procesā par noziedzīgi iegūtu

281mantu tiek lemts par mantiskiem jautājumiem, pierādījumu

282izsniegšana pilnā apjomā laikā, kad kriminālprocess vēl nav

283pabeigts, var apdraudēt sabiedrības interesi atklāt noziedzīgo

284nodarījumu un noskaidrot vainīgo personu, kā arī aizskart

285iesaistīto personu drošību un intereses.

286Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

287praksi, jau iepriekš norādījusi, ka nepieciešamība nodrošināt

288efektīvu kriminālprocesa norisi var būt pamats tam, lai paturētu

289slepenībā kādu daļu no kriminālprocesa laikā savāktās

290informācijas. Tādējādi tiktu novērsta iespējamība, ka persona,

291pret kuru kriminālprocess uzsākts, var slēpt citus pierādījumus

292vai traucēt izmeklēšanai (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 3.

293aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 13.

294punktu).

295Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments,

296interpretējot Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmajā daļā

297minēto izmeklēšanas noslēpuma jēdzienu, ir norādījis, ka tas

298saprotams nevis kā vispārējs aizliegums pirmstiesas procesā

299izsniegt krimināllietas materiālus šajā normā neminētām personām,

300bet gan ir vērsts uz kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Tomēr

301šādu materiālu neizsniegšana kriminālprocesā nevar būt pašmērķis

302(sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

3032008. gada 6. novembra spriedumu Nr. SKA-705/2008).

304Procesa virzītājam katrā gadījumā rūpīgi jāizvērtē ar mantu

305saistītās personas tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi

306iegūtu mantu lietas materiāliem un savs lēmums ir jāpamato,

307samērojot to ar konkrētā kriminālprocesa interesēm un tā sekmīgu

308virzību. Procesa virzītājam ir jāizvērtē personas lūgums un

309jāpieņem pamatots un argumentēts lēmums - vispārīga izmeklēšanas

310noslēpuma pieminēšana nav uzskatāma par pietiekamu.

311Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāli satur tos

312materiālus, kas atrodas arī pamata krimināllietas materiālos.

313Tātad procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli

314ietver pierādījumus un pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas

315(sk. Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj.

31616. lp.). Satversmes tiesa piekrīt, ka pirmstiesas

317kriminālprocesa efektīvas norises intereses prasa, lai materiāli,

318kas satur šādu informāciju, nebūtu pilnībā pieejami visām

319kriminālprocesā iesaistītajām personām. Pāragra pierādījumu

320uzrādīšana varētu apdraudēt citu personu tiesību uz taisnīgu

321tiesu nodrošināšanu, kā arī kriminālprocesā iesaistīto personu

322tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, jo pierādījumi tiktu

323izplatīti, pirms tos izvērtējusi tiesa (sk., piemēram, Saeimas

324atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 141. lp., Tieslietu

325ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 16. lp.). Arī

326pieaicinātā persona J. Stukāns uzsver, ka, lai arī ar mantu

327saistītajām personām vairs nav iespējams šos pierādījumus

328ietekmēt, tomēr to uzrādīšana pirms kriminālprocesa pabeigšanas

329var apdraudēt citu kriminālprocesā iesaistīto personu un

330sabiedrības intereses. Attiecīgo materiālu satura atklāšana var

331apgrūtināt vainīgo personu atklāšanu, turpmāku pierādījumu

332iegūšanu un saglabāšanu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 40.

333lp.).

334Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošo materiālu

335atklāšana un uzrādīšana bez iepriekšējas izvērtēšanas būtu

336pretrunā ar citu personu tiesībām uz taisnīgu tiesu un varētu

337apdraudēt pirmstiesas kriminālprocesa sekmīgu norisi. Procesa

338virzītājam izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība ir jānodrošina ne

339tikai lemjot par personu tiesībām iepazīties ar lietas

340materiāliem, bet arī tad, kad šāda atļauja tiek dota, brīdinot

341personas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 396. panta pirmo

342daļu, par kriminālatbildību saskaņā ar šā likuma 304. pantu par

343ziņu izpaušanu.

344Tādējādi, lai nodrošinātu

345kriminālprocesa mērķi, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir

346jānodrošina izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība. Tas nepieciešams,

347lai neapdraudētu kriminālprocesa norisi un nodrošinātu citām

348personām efektīvu pamattiesību īstenošanu.

34915. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir jānodrošina

350tāda procesa dalībnieku tiesību un interešu līdzsvarošana, kas

351sasniegtu kriminālprocesa mērķi. Vērtējot personu tiesības

352iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

353materiāliem, ir jālīdzsvaro personu interese uz pušu līdzvērtīgu

354iespēju principa nodrošināšanu un izmeklēšanas noslēpuma

355aizsardzību, kas ir sabiedrības interese uz efektīvu

356kriminālprocesa norisi.

35715.1. Saeima norāda, ka procesā par noziedzīgi iegūtu

358mantu tiekot samērīgi līdzsvarotas dažādas intereses. Šāds

359līdzsvars, kas vienlaikus nodrošinot gan pušu līdzvērtīgu iespēju

360principa ievērošanu, gan arī efektīvu kriminālprocesa norisi,

361tiekot panākts, izsniedzot personām lēmumu uzsākt procesu par

362noziedzīgi iegūtu mantu. Turklāt personām procesā joprojām tiekot

363nodrošinātas vienādas iespējas realizēt savas tiesības atbilstoši

364Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtajai daļai (sk. lietas

365materiālu 1. sēj. 143. lp.). Savukārt Pieteikuma iesniedzēja

366uzskata, ka lēmums uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu ne

367vienmēr atspoguļo visus lietā būtiskos apstākļus, jo ir vienīgi

368procesa virzītāja interpretācija par konkrētā kriminālprocesa

369materiāliem (sk. lietas materiālu 1. sēj. 8. lp.).

370Kriminālprocesa likuma 628. pants expressis verbis

371nosaka procesa virzītāja pienākumu izsniegt ar mantu saistītajām

372personām lēmuma kopiju, kurā pamatota izvēle uzsākt procesu par

373noziedzīgi iegūtu mantu. Procesa virzītāja lēmums uzsākt procesu

374par noziedzīgi iegūtu mantu satur ne tikai izdalīto materiālu

375uzskaitījumu, bet arī šajos materiālos ietverto ziņu detalizētu

376aprakstu un argumentāciju, kas ir pamats pieņēmumam, ka

377attiecīgās mantas izcelsme ir noziedzīga vai tā ir saistīta ar

378noziedzīgu nodarījumu.

379Kriminālprocesa likums detalizēti un precīzi nosaka lēmuma

380uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu saturu. Ir būtiski arī

381tas, ka šāds lēmums ietver izdalīto lietas materiālu

382uzskaitījumu. Tomēr procesa virzītāja lēmums uzsākt procesu par

383noziedzīgi iegūtu mantu ne vienmēr var tikt uzskatīts par

384pietiekamu, lai persona īstenotu savas Kriminālprocesa likuma

385629. panta ceturtajā daļā paredzētās vienādās tiesības tiesas

386sēdē.

38715.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā

388norma neparedz skaidru kārtību, kādā procesa virzītājs izvērtē,

389vai un cik lielā apjomā ar mantu saistītās personas drīkst

390iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

391materiāliem. Apstrīdētā norma neparedzot nekādus kritērijus,

392tāpēc lēmuma pieņemšana esot atkarīga tikai no procesa virzītāja

393subjektīvā vērtējuma un līdz ar to procesa virzītājam rodoties

394nepamatotas priekšrocības (sk. lietas materiālu 1. sēj. 8. -

3959. lp.).

396Savukārt Saeima un Tieslietu ministrija uzsver, ka atsevišķu

397kritēriju noteikšana šāda lēmuma pieņemšanai neesot nepieciešama,

398jo procesa virzītājs katru lietu izvērtējot individuāli un

399principi, kas viņam jāievēro, jau šobrīd izrietot no

400Kriminālprocesa likuma un tiesību sistēmas kopumā (sk. lietas

401materiālu 1. sēj. 142. lp un 2. sēj. 18. lp.).

402Satversmes tiesa norāda, ka kritēriji, kas procesa virzītājam

403jāņem vērā, lemjot par personas tiesībām iepazīties ar procesa

404par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, jau šobrīd pastāv

405tiesību sistēmā un, sistēmiski interpretējot tiesību normas, ir

406tieši piemērojami, tāpēc tos atkārtoti ietvert normatīvajā

407regulējumā nav nepieciešams. No Kriminālprocesa likuma 1. panta

408izriet, ka procesa virzītājam ir pienākums nodrošināt efektīvu

409Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību

410taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas

411dzīvē. Minētais jāņem vērā arī lemjot par atļauju iepazīties, kā

412arī vērtējot tieši to, kādā apjomā ļaut iepazīties ar procesa par

413noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošajiem materiāliem.

414Kriminālprocesa likuma 12. pantā ir nostiprināts viens no

415kriminālprocesa pamatprincipiem, proti, cilvēktiesību

416garantēšanas princips. No šā principa izriet procesa virzītāja

417pienākums pieņemt tādu lēmumu, lai procesā tiktu nodrošinātas

418cilvēktiesības.

419Tātad procesa virzītājam jau šobrīd, lemjot par personas

420tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā

421esošajiem materiāliem, ir jāņem vērā gan tiesību sistēmā spēkā

422esošie vispārējie tiesību principi, gan likumdevēja noteiktais

423normatīvais regulējums.

42415.3. Lemjot par iepazīšanos ar procesa par noziedzīgi

425iegūtu mantu lietas materiāliem, katrā konkrētajā gadījumā ir

426jāsamēro lietā iesaistīto personu intereses, ņemot vērā

427kriminālprocesa mērķi. Tomēr apstrīdētajā normā paredzētais

428izmeklēšanas noslēpums vai nepieciešamība aizsargāt citu personu

429tiesības nevar kalpot par pamatu tam, lai procesā par noziedzīgi

430iegūtu mantu netiktu nodrošināts pušu līdzvērtīgu iespēju

431princips, proti, tiesības pienācīgi sagatavoties lietas

432izskatīšanai un tiesības tikt uzklausītam.

433Satversmes tiesa atzīst, ka tieši procesa virzītājs ir tas

434subjekts, kas nodrošina sevišķā kriminālprocesa savlaicīgu un

435efektīvu norisi. Ņemot vērā procesa virzītāja kompetenci, viņam

436ir piešķirta plaša rīcības brīvība katrā lietā individuāli

437izvērtēt to, vai attiecīgie materiāli būtu uzrādāmi personai, un

438vienlaikus ņemt vērā arī nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas

439noslēpumu. Bez tam, tā kā šāds procesa virzītāja lēmums skar

440lietas dalībnieka pamattiesības, procesa virzītājam savs lēmums

441ir arī īpaši jāpamato.

442Tomēr procesa virzītājs, kas vienlaikus ir viena no procesa

443par noziedzīgi iegūtu mantu pusēm, kas turklāt joprojām turpina

444izmeklēt noziedzīgo nodarījumu, pieņemot lēmumu par iepazīšanos

445ar noziedzīgi iegūtas mantas lietas materiāliem, rada pamatotas

446šaubas par šā lēmuma objektivitāti un neatkarību, ja saskaņā ar

447taisnīgas tiesas principu šāds lēmums netiek pārvērtēts tiesā.

448Tikai tādā procesā, kurā tiek nodrošināts pušu līdzvērtīgu

449iespēju princips, var nonākt līdz taisnīgam tiesas nolēmumam pēc

450būtības.

451Savukārt Kriminālprocesa likuma 17. pantā ir ietverts

452procesuālo funkciju nodalīšanas princips, kas vienlaikus uzliek

453pienākumu katrai no kriminālprocesā iesaistītajām amatpersonām

454attiecīgajā procesa stadijā veikt cilvēka tiesību ierobežojumu

455kontroles funkciju. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu lēmumu

456pēc būtības pieņem tiesa, tātad arī tiesai, spriežot lietu pēc

457būtības, ir jānodrošina cilvēka tiesību ierobežojuma kontroles

458funkcija. Tas vienlaikus nozīmē, ka tiesai ir jālemj arī par to,

459vai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir samērīgi līdzsvarotas

460personu intereses, ievērojot personu pamattiesības. Šo secinājumu

461pamato arī sistēmiskā interpretācija, proti, apstrīdētās normas

462interpretācija kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 629. panta

463nosaukumu: "Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu"

464un procesa par noziedzīgi iegūtu mantu nozīmi Kriminālprocesa

465likuma sistēmā. Jāņem vērā, ka tiesai procesā par noziedzīgi

466iegūtu mantu, izskatot jautājumu pēc būtības, rūpīgi jāpārbauda

467arī tas, vai process par noziedzīgi iegūtu mantu ir uzsākts

468atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām (sk., piemēram,

469Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008. gada 6.

470marta lēmumu lietā Nr. SKK - 93/2008 un 2009. gada 19. februāra

471lēmumu lietā Nr. SKK-2/2009).

472Likumdevējam būtu jāparedz tāda kārtība, kas nodrošinātu pušu

473līdzvērtīgu iespēju principu šajās lietās, paredzot tiesai

474iespēju pārbaudīt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām

475iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

476materiāliem tiesiskumu un pamatotību, tādējādi nodrošinot

477personai efektīvu īpašuma tiesību aizsardzību. Tieši tiesa ir tas

478subjekts, kam, izskatot jautājumu pēc būtības, vienlaikus būtu

479jāveic kontroles funkcija pār ar mantu saistīto personu

480pamattiesību ievērošanu. Turklāt tiesa, izskatot lietu pēc

481būtības, jebkurā gadījumā iepazīstas ar visiem procesa par

482noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem.

483Līdz ar to apstrīdētā norma, ciktāl

484tā nenodrošina pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu,

485neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

48616. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

487daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

488neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

489par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

490dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā

491Satversmes tiesas likuma norma Satversmes tiesai piešķir plašu

492rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda norma, kas

493atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

494normai.

495Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāapsver, no kura brīža

496apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu.

49716.1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz atzīt apstrīdēto

498normu par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam no

4992015. gada 19. maija, proti, no brīža pagātnē - kad procesa

500virzītājs pieņēma lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu

501mantu.

502Satversmes tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka izskatāmā lieta

503ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības. Satversmes tiesas

504uzdevums ir pēc iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu

505(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra

506sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Ar

507Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora

5082015. gada 13. jūlija lēmumu procesa virzītāja lēmums, ar kuru

509bija noraidīts Pieteikuma iesniedzējas lūgums iepazīties ar

510procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, atzīts

511par tiesisku un pamatotu. Ja Pieteikuma iesniedzējai nebūtu

512iespēju īstenot savu tiesību aizsardzību, tad konkrētajā gadījumā

513netiktu novērstas šaubas par tā procesa virzītāja objektivitāti

514un neatkarību, kurš pieņēma lēmumu par personas tiesībām

515iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

516materiāliem.

517Lai nodrošinātu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Cell

518Finance" tiesību aizsardzību un dotu tai iespēju iesniegt

519pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā sakarā ar jaunatklātiem

520apstākļiem, Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa, ciktāl

521tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas

522tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

523materiāliem tiesiskumu un pamatotību, nodrošinot personai

524efektīvu īpašuma tiesību aizsardzību, atzīstama par spēkā neesošu

525no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

52616.2. Satversmes tiesai, izmantojot tai Satversmes

527tiesas likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, iespēju

528robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no

529brīža, kad apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu, līdz

530brīdim, kad likumdevējs tās vietā pieņems jaunu normu, neradītu

531personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī

532nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm

533(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

534Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2013. gada 31. janvāra sprieduma

535lietā Nr. 2012-09-01 16.1. punktu). Apstrīdētās normas

536atzīšana par spēkā neesošu nedrīkst radīt jaunus Satversmē

537noteikto pamattiesību aizskārumus (sk. Satversmes tiesas 2016.

538gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2015-19-01 17.

539punktu).

540Satversmes tiesa norāda, ka process par noziedzīgi iegūtu

541mantu ir vērsts uz mantisko jautājumu savlaicīgu un efektīvu

542atrisinājumu kriminālprocesā. Kriminālprocesā ir nepieciešams

543aizsargāt to personu pamattiesības, kuras procesā par noziedzīgi

544iegūtu mantu vēlas iepazīties ar lietas materiāliem, līdz brīdim,

545kad likumdevējs pieņems Satversmei atbilstošu tiesisko

546regulējumu, atbilstoši kuram šīs Kriminālprocesa likuma 628.

547pantā minētās ar mantu saistītās personas varētu izmantot

548tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

549materiāliem.

550Satversmes tiesa secinājusi: ja ir aizskartas personai

551Satversmē noteiktās pamattiesības, šī persona ir tiesīga vērsties

552tiesā, atsaucoties tieši uz attiecīgo Satversmes normu (sk.

553Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr.

5542001-07-0103 secinājumu daļu). Izskatāmajā lietā Satversmes

555tiesa vērš uzmanību uz to, ka līdz jauna tiesiskā regulējuma

556pieņemšanai Kriminālprocesa likuma 628. pantā minētās ar mantu

557saistītās personas tiesības lūgt tiesu pārvērtēt procesa

558virzītāja lēmumu par tās iepazīšanos ar procesa par noziedzīgi

559iegūtu mantu lietas materiāliem, nodrošināmas, tieši piemērojot

560Satversmes 92. pantu un šā sprieduma atziņas.

561Nolēmumu

562daļa

563Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

564Satversmes tiesa

565nosprieda:

5661. Atzīt Kriminālprocesa likuma 629.

567panta piekto daļu, ciktāl tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja

568lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi

569iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par

570neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

571teikumam.

5722. Atzīt Kriminālprocesa likuma 629.

573panta piekto daļu, ciktāl tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja

574lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi

575iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu un pamatotību,

576attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Cell

577Finance" par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.

578panta pirmajam teikumam no pamattiesību aizskāruma rašanās

579brīža.

580Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

581Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

582Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

583Laviņš