5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka, ievērojot spriedumu lietā Nr. 2016-13-01 un ņemot

vērā Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu,

pastāvot priekšnoteikums tam, lai Satversmes tiesa lemtu par

tiesvedības izbeigšanu prasījuma daļā par Kriminālprocesa likuma

629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Tieslietu ministrija uzsver, ka pamata kriminālprocesā

aizskartajam mantas īpašniekam no Kriminālprocesa likuma

111.1 panta kopsakarā ar šā likuma 571. pantu neizriet

tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Tādējādi šādas tiesības

aizskartajam mantas īpašniekam neesot ne procesā par noziedzīgi

iegūtu mantu, ne pamata kriminālprocesā gadījumā, ja process par

noziedzīgi iegūtu mantu nav uzsākts.

Satversme neliedzot likumdevējam noteikt, ka procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu apelācijas instances tiesas spriedums nav

pārsūdzams. Šis process esot uzskatāms par izņēmumu no vispārīgās

kriminālprocesa kārtības un paredzēts mantisko jautājumu

savlaicīgai atrisināšanai un procesuālās ekonomijas interesēs.

Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu mērķis neesot atzīt personu

par vainīgu konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Satversmes 92. pants garantējot tiesības nevis uz bezgalīgu

tiesas procesu, bet, tieši otrādi, uz procesu, kuram saprātīgā

laika posmā jānoslēdzas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. pants, nosakot, ka

apelācijas instances tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu

nav pārsūdzams, visefektīvāk sasniedzot procesa par noziedzīgi

iegūtu mantu mērķi.