6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - piekrīt Pieteikuma

iesniedzējas viedoklim, ka personas, kuru tiesības rīkoties ar

mantu ir aizskartas sevišķā procesa ietvaros, un personas, kuru

tiesības rīkoties ar mantu ir aizskartas pamata kriminālprocesa

ietvaros, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos. Abām šīm personu grupām esot identisks

procesuālais statuss kriminālprocesā.

Tiesībsargs pievienojas Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par

aizskartā mantas īpašnieka tiesībām iesniegt kasācijas sūdzību

pamata kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Augstākās tiesas

judikatūra liekot apšaubīt to, ka praksē aizskartā mantas

īpašnieka tiesības uz kasācijas sūdzības iesniegšanu varētu tikt

interpretētas plašāk. Lai konstatētu Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietvertā vienlīdzības principa pārkāpumu, esot

nepieciešams secināt, ka atšķirīgā attieksme ir ne vien

teorētiski iespējama, bet arī praksē pastāvoša.

Konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī Kriminālprocesa

likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums neesot aizskāris

Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības. Tomēr Tiesībsargs papildus

vērš uzmanību uz to, ka 2017. gada 22. jūnijā Saeima pieņēmusi

grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas stājušies spēkā 2017. gada

1. augustā un citstarp paredz, ka aizskartajam mantas īpašniekam,

kura mantai uzlikts arests, ir tiesības iesniegt kasācijas

sūdzību. Tāpēc šobrīd vienu un to pašu personu tiesības varot

tikt skartas gan izlemjot mantiskos jautājumus pamata

kriminālprocesā, gan izdalot tos procesā par noziedzīgi iegūtu

mantu.

Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrajā teikumā

noteiktais lēmuma pārsūdzības ierobežojums nodrošinot mantisko

jautājumu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu kriminālprocesā,

tādējādi veicinot arī cietušo tiesību aizsardzību. Procesā par

noziedzīgi iegūtu mantu tiekot vērtēts tikai ierobežots jautājumu

loks. Turklāt lēmuma pārsūdzības ierobežojums sevišķajā procesā

ļaujot ātrāk izlemt jautājumus par rīcību ar noziedzīgi iegūtu

mantu.

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu neesot paredzēta tikpat

pilnvērtīga personas tiesību aizsardzība kā kriminālprocesā, kurā

krimināllietu izskata pēc būtības. Procesa virzītāja kompetencē

esot lemt par to, vai uzsākams process par noziedzīgi iegūtu

mantu, savukārt aizskartais mantas īpašnieks pret šādu procesa

virzītāja rīcību varot iebilst tikai pārsūdzot pieņemto lēmumu

par noziedzīgi iegūtu mantu pēc būtības.

Tiesībsargs uzskata, ka ar šobrīd spēkā esošo normatīvo

regulējumu netiek panākts samērīgs līdzsvars starp atšķirīgajām

interesēm kriminālprocesā un nevar atzīt par samērīgu tādu

atšķirīgu attieksmi, kas paredz dažādu pārsūdzības tiesību apjomu

dažādos procesos.