6. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - piekrīt Pieteikuma

3iesniedzējas viedoklim, ka personas, kuru tiesības rīkoties ar

4mantu ir aizskartas sevišķā procesa ietvaros, un personas, kuru

5tiesības rīkoties ar mantu ir aizskartas pamata kriminālprocesa

6ietvaros, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

7salīdzināmos apstākļos. Abām šīm personu grupām esot identisks

8procesuālais statuss kriminālprocesā.

9Tiesībsargs pievienojas Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par

10aizskartā mantas īpašnieka tiesībām iesniegt kasācijas sūdzību

11pamata kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Augstākās tiesas

12judikatūra liekot apšaubīt to, ka praksē aizskartā mantas

13īpašnieka tiesības uz kasācijas sūdzības iesniegšanu varētu tikt

14interpretētas plašāk. Lai konstatētu Satversmes 91. panta pirmajā

15teikumā ietvertā vienlīdzības principa pārkāpumu, esot

16nepieciešams secināt, ka atšķirīgā attieksme ir ne vien

17teorētiski iespējama, bet arī praksē pastāvoša.

18Konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī Kriminālprocesa

19likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums neesot aizskāris

20Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības. Tomēr Tiesībsargs papildus

21vērš uzmanību uz to, ka 2017. gada 22. jūnijā Saeima pieņēmusi

22grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas stājušies spēkā 2017. gada

231. augustā un citstarp paredz, ka aizskartajam mantas īpašniekam,

24kura mantai uzlikts arests, ir tiesības iesniegt kasācijas

25sūdzību. Tāpēc šobrīd vienu un to pašu personu tiesības varot

26tikt skartas gan izlemjot mantiskos jautājumus pamata

27kriminālprocesā, gan izdalot tos procesā par noziedzīgi iegūtu

28mantu.

29Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrajā teikumā

30noteiktais lēmuma pārsūdzības ierobežojums nodrošinot mantisko

31jautājumu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu kriminālprocesā,

32tādējādi veicinot arī cietušo tiesību aizsardzību. Procesā par

33noziedzīgi iegūtu mantu tiekot vērtēts tikai ierobežots jautājumu

34loks. Turklāt lēmuma pārsūdzības ierobežojums sevišķajā procesā

35ļaujot ātrāk izlemt jautājumus par rīcību ar noziedzīgi iegūtu

36mantu.

37Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu neesot paredzēta tikpat

38pilnvērtīga personas tiesību aizsardzība kā kriminālprocesā, kurā

39krimināllietu izskata pēc būtības. Procesa virzītāja kompetencē

40esot lemt par to, vai uzsākams process par noziedzīgi iegūtu

41mantu, savukārt aizskartais mantas īpašnieks pret šādu procesa

42virzītāja rīcību varot iebilst tikai pārsūdzot pieņemto lēmumu

43par noziedzīgi iegūtu mantu pēc būtības.

44Tiesībsargs uzskata, ka ar šobrīd spēkā esošo normatīvo

45regulējumu netiek panākts samērīgs līdzsvars starp atšķirīgajām

46interesēm kriminālprocesā un nevar atzīt par samērīgu tādu

47atšķirīgu attieksmi, kas paredz dažādu pārsūdzības tiesību apjomu

48dažādos procesos.