7. pants

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam un uzskata, ka

attiecībā uz prasījumu atzīt Kriminālprocesa likuma 629. panta

piekto daļu par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam tiesvedība lietā būtu izbeidzama, pamatojoties uz

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu.

Ģenerālprokuratūra uzsver, ka noziedzīgu nodarījumu

izmeklēšana nereti ir sarežģīts un ilgstošs process, kura

ietvaros jautājumus par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un

turpmāko rīcību ar šo mantu var būt nepieciešams risināt,

negaidot galīgo nolēmumu pamata kriminālprocesā. No

kriminālprocesa varot tikt izdalīti materiāli, lai īpaša procesa

- procesa par noziedzīgi iegūtu mantu - ietvaros tiesa izlemtu

šos jautājumus. Šā procesa laikā tiesai saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 630. pantu jāizvērtē, vai manta ir

saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, vai tās izcelsme ir

noziedzīga, vai ir zināms mantas īpašnieks vai likumīgais

valdītājs, vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz šo mantu,

kā arī jāizlemj jautājums par turpmāko rīcību ar noziedzīgi

iegūtu mantu.

Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pamatā esot procesuālās

ekonomijas princips, jo mantiskie jautājumi tiekot risināti bez

neattaisnotiem izdevumiem, samazinot arī tos izdevumus, kas

saistīti ar izņemtās noziedzīgi iegūtās mantas uzglabāšanu.

Process par noziedzīgi iegūtu mantu atbilstoši tā mērķim esot

ierobežots termiņos. Savukārt šāda procesa paildzināšana

neatbilstu tā mērķim. Turklāt esot jāņem vērā, ka šajā procesā

tiek izlemts tikai viens no jautājumiem, kurus skata un par

kuriem lemj tiesa, iztiesājot krimināllietu. Ja pirmstiesas

kriminālprocesā ir bijis process par noziedzīgi iegūtu mantu, tad

tiesa vairs nelemjot par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu.

Izņēmums esot gadījums, kad tiesa šajā procesā atzinusi, ka

mantas saistība ar noziedzīgu nodarījumu nav pierādīta vai mantas

izcelsme nav noziedzīga.

Jautājums par noziedzīgi iegūtu mantu tiekot izlemts īpaša

procesa ietvaros, proti, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu,

tāpēc arī neesot pamata uzskatīt, ka personas atrodas vienādos un

pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Ģenerālprokuratūra piekrīt, ka pēc grozījumu Kriminālprocesa

likumā stāšanās spēkā šā gada 1. augustā aizskartā mantas

īpašnieka tiesību apjoms dažādos procesos ir atšķirīgs, tomēr

esot jāņem vērā, ka tāds pats atšķirīgs tiesību apjoms ir arī

pārējiem procesa dalībniekiem. Tāpēc esot jāievēro sevišķā

procesa mērķis un šajā procesā skatāmo jautājumu loks, turklāt

līdzīga pārsūdzības kārtība esot paredzēta arī citos ar atsevišķu

jautājumu izskatīšanu saistītos procesos.