8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja

profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga - uzsver,

ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir atzīstams par

atsevišķu, patstāvīgu procesa veidu speciāla jautājuma

atrisināšanai, tādējādi arī pamatprocesā šie mantiskie jautājumi

vairs netiek pārskatīti. Ja tiesa pieņēmusi Kriminālprocesa

likuma 630. pantā minēto lēmumu, ka manta atzīstama par

noziedzīgi iegūtu, tad tiesai, iztiesājot krimināllietu, vairs

neesot pamata vēlreiz lemt par rīcību ar noziedzīgi iegūtu

mantu.

Vērtējot aizskartā mantas īpašnieka tiesības iesniegt

apelācijas un kasācijas sūdzību pamata kriminālprocesā, K.

Strada-Rozenberga norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma

mērķim un sistēmiskam Kriminālprocesa likuma normu tulkojumam

šādām personām ir tiesības iesniegt gan apelācijas, gan arī

kasācijas sūdzību. Savukārt, liedzot personai iesniegt kasācijas

sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu, tai tiktu liegtas

tiesības vērsties pret galīgo lēmumu par rīcību ar mantu, un tas

esot pretrunā ar taisnīguma principu.

2017. gada 1. augustā stājušies spēkā grozījumi

Kriminālprocesa likumā, kas tieši paredzot aizskartā mantas

īpašnieka tiesības iesniegt apelācijas un kasācijas sūdzību.

Tomēr K. Strada-Rozenberga vērš uzmanību uz to, ka pārsūdzības

tiesības ir paredzētas tikai tam aizskartajam mantas īpašniekam,

kura mantai uzlikts arests. Tātad pastāvot acīmredzama atšķirība

starp aizskartā mantas īpašnieka tiesībām pamata kriminālprocesā

un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Mantiskie jautājumi,

tostarp jautājumi par noziedzīgi iegūtu mantu, attiecoties ne

tikai uz aizskarto mantas īpašnieku, bet arī uz citiem procesa

dalībniekiem. Atsevišķiem procesa dalībniekiem pamata

kriminālprocesā, piemēram, prokuroram, apsūdzības uzturētājam,

esot paredzētas neierobežotas tiesības iesniegt apelācijas un

kasācijas sūdzības.

K. Strada-Rozenberga piekrīt Pieteikuma iesniedzējas

viedoklim, ka izskatāmajā lietā ir saskatāma nevienlīdzīga

attieksme pret aizskarto mantas īpašnieku pamata kriminālprocesā

un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu un tādējādi arī

pastāvošais normatīvais regulējums nebūtu atzīstams par

atbilstošu Satversmei. Turklāt problemātisks esot arī normatīvais

regulējums attiecībā uz iespējamo pārsūdzības efektivitāti pamata

kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.