Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

ir vairākas reizes grozīts, taču šā panta trešā daļa

1(turpmāk - apstrīdētā norma) no 2009. gada 1. jūlija ir spēkā

2minētajā redakcijā.

32. Satversmes tiesā 2021. gada 29. decembrī tika

4ierosināta lieta Nr. 2021-44-01 "Par Kriminālprocesa likuma

5631. panta trešās daļas otrā teikuma atbilstību Latvijas

6Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".

7Satversmes tiesā tika ierosinātas vēl sešas lietas par

8apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

9teikumam: lieta Nr. 2022-07-01, lieta Nr. 2022-11-01, lieta Nr.

102022-12-01, lieta Nr. 2022-15-01, lieta Nr. 2022-40-01 un lieta

11Nr. 2023-02-01. Lai veicinātu šo lietu vispusīgu un ātru

12iztiesāšanu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 22. panta

13sesto daļu, tās tika apvienotas vienā lietā Nr. 2021-44-01

14"Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas

15atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

16teikumam".

173. Pieteikumu iesniedzēji - ārvalstīs reģistrēti

18komersanti 1Dream OU, Produktech Engineering AG,

19Polaris Consulting Ltd, Fortress Finance Inc., kā

20arī Artjoms Zujevs (Artem Zuev), Baksodirs Boltabajevičs

21Parpijevs (Bakhodir Boltabayevich Parpiyev) un Jusefs

22Fajezs Jusefs Abdelsajeds (Youssef Fayez Youssef

23Abdelsayed) (turpmāk - Pieteikumu iesniedzēji) - uzskata,

24ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam

25teikumam.

26Apstrīdētā norma paredz, ka lieta procesā par noziedzīgi

27iegūtu mantu ir izskatāma divās tiesu instancēs, un neparedz tās

28skatīšanu kasācijas kārtībā. Apgabaltiesai ir piešķirtas tiesības

29atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un taisīt jaunu lēmumu

30lietā, kurš var būt pretējs iepriekš lemtajam. Gadījumā, kad

31rajona (pilsētas) tiesa ir atzinusi mantu par noziedzīgi iegūtu

32un konfiscējamu, lēmuma tiesiskuma kontroli var veikt

33apgabaltiesa. Turpretim Pieteikumu iesniedzēju gadījumā ar rajona

34(pilsētas) tiesas lēmumu process par noziedzīgi iegūtu mantu ir

35izbeigts, bet manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta

36ar apgabaltiesas lēmumu, kas bijis pirmais un vienīgais mantas

37konfiskācijas lēmums. Tā kā šāds lēmums atbilstoši apstrīdētajai

38normai nav pārsūdzams, Pieteikumu iesniedzējiem ir liegta iespēja

39pārliecināties par tā tiesiskumu.

40Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs ir ievērojis formālos

41tās pieņemšanas noteikumus, taču ir pārkāpts labas likumdošanas

42princips. Proti, apstrīdētajā normā nav ieviestas Eiropas

43Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvā 2014/42/ES

44par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un

45konfiskāciju Eiropas Savienībā (turpmāk - Direktīva 2014/42/ES)

46noteiktās prasības. Turklāt no apstrīdētās normas izstrādes

47materiāliem nav iespējams izsecināt ne tās leģitīmo mērķi, ne

48piemērotību šā mērķa sasniegšanai, ne arī citus samērīguma

49apsvērumus.

50Apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir

51leģitīmi mērķi - citu personu tiesību un sabiedrības labklājības

52aizsardzība, proti, nodrošināt savlaicīgu un uz procesa

53ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos mantisko

54jautājumu atrisināšanu, kā arī mazināt valsts izmaksas, kas

55saistītas ar arestētās mantas glabāšanu. Apstrīdētā norma

56pirmšķietami ir piemērota minēto leģitīmo mērķu sasniegšanai.

57Tomēr ir pamatotas šaubas par to, vai šos leģitīmos mērķus var

58attiecināt uz apstrīdēto normu, ciktāl tā liedz iespēju pārsūdzēt

59apgabaltiesas lēmumu tādā gadījumā, ja tas ir pirmais lēmums, ar

60kuru manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta.

61Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

62leģitīmos mērķus var sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk

63ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, procesā par noziedzīgi

64iegūtu mantu atjaunojot kasācijas instanci, bet vienlaikus

65paredzot drošības naudu par kasācijas sūdzības iesniegšanu vai

66nosakot īsākus kasācijas sūdzības iesniegšanas un izskatīšanas

67termiņus. Tāpat par personas tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli

68varētu uzskatīt apgabaltiesas tiesības atcelt rajona (pilsētas)

69tiesas lēmumu un nosūtīt materiālus jaunai izskatīšanai, ja

70konstatēts kāds materiālo vai procesuālo tiesību normu

71pārkāpums.

72Sabiedrības ieguvums no tā, ka procesā par noziedzīgi iegūtu

73mantu nav iespējams kasācijas kārtībā pārbaudīt apgabaltiesas

74lēmuma tiesiskumu, nav lielāks par indivīda tiesībām un

75likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Visas sabiedrības

76interesēs vispirms ir objektīvs un taisnīgs tiesas process par

77noziedzīgi iegūtu mantu, un tikai sekundāri sabiedrībai varētu

78būt interese par procesa ekonomiju un lietas paātrinātu

79izskatīšanu. Turklāt kasācijas instances paredzēšana gadījumos,

80kad apgabaltiesa kā pirmā un vienīgā ir atzinusi mantu par

81noziedzīgi iegūtu un to konfiscējusi, ne tikai nodrošinātu

82indivīda pamattiesību aizsardzību, bet arī atbilstu visas

83sabiedrības interesēm, jo veicinātu vienveidīgas prakses

84veidošanos.

85Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem ārvalstīs reģistrēti

86komersanti 1Dream OU un Produktech Engineering AG,

87kā arī Artjoms Zujevs (Artem Zuev) un Baksodirs

88Boltabajevičs Parpijevs (Bakhodir Boltabayevich Parpiyev)

89izteica apsvērumus par Direktīvas 2014/42/ES attiecināmību uz

90Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā regulēto procesu par noziedzīgi

91iegūtu mantu, kā arī lūdza Satversmes tiesu uzdot jautājumus

92Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Pēc

93Pieteikumu iesniedzēju ieskata, izskatāmajā lietā Satversmes 92.

94panta pirmais teikums ir vērtējams kopsakarā ar Eiropas

95Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk - Harta), īpaši tās 47.

96pantu, Direktīvas 2014/42/ES 8. panta 1. un 6. punktu un Padomes

972005. gada 24. februāra pamatlēmuma 2005/212/TI par noziedzīgi

98iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (turpmāk

99- Pamatlēmums 2005/212/TI) 4. pantu.

1004. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

101Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

10292. panta pirmajam teikumam.

103Tā kā process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izņēmums no

104kārtības, kādā mantiskie jautājumi tiek risināti pamata

105kriminālprocesā, šādu procesu var regulēt atšķirīgi noteikumi,

106kas vērsti uz ātru un efektīvu tā mērķa sasniegšanu. Apstrīdētajā

107normā ietvertais regulējums ir viens no līdzekļiem, ar kuriem

108tiek panākta mantisko jautājumu ātra un efektīva atrisināšana.

109Proti, kriminālprocesuālais regulējums attiecībā uz procesu par

110noziedzīgi iegūtu mantu ir veidots tādējādi, ka jautājumu par to,

111vai manta ir noziedzīgi iegūta un konfiscējama, ir iespējams

112skatīt divās tiesu instancēs un katrā no tām ir patstāvīgi

113pārbaudāma mantas izcelsme, izvērtējot lietas pamatā esošos

114faktiskos apstākļus un juridiskos jautājumus.

115Turklāt ne no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

116aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. panta, ne arī

117Satversmes 92. panta pirmā teikuma neizriet ne prasība ieviest

118kasācijas instanci Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā noteiktajā

119kārtībā uzsāktā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ne arī

120prasība nodrošināt iespēju pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, kas ir

121pirmais lēmums, ar kuru manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un

122konfiscēta. Valstij ir rīcības brīvība noteikt pārsūdzības

123instances un kārtību atkarībā no lietas veida. Tādējādi tas, vai

124procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir paredzēta kasācijas

125instance, kura izvērtē tikai jautājumus par materiālo un

126procesuālo normu piemērošanas pareizību, ir ne tik daudz tiesību

127jautājums, bet drīzāk gan lietderības jautājums, kuru izlemj

128likumdevējs.

1295. Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

130uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta

131pirmajam teikumam.

132Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 28. oktobra spriedumā

133lietā C-319/19 (turpmāk - spriedums lietā C-319/19) norādīts, ka

134Direktīva 2014/42/ES ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav

135piemērojama dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, kurā paredzēts,

136ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju valsts tiesa uzdod

137veikt tādā procedūrā, kura neattiecas uz viena vai vairāku

138noziedzīgu nodarījumu konstatāciju, vai uzreiz pēc šādas

139procedūras. Lai gan minētajā lietā tika vērtēts tāds tiesiskais

140regulējums, kas paredz mantas konfiskāciju civiltiesiskā procesā,

141ir būtiski tas, ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļa paredz

142noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma

143procesā, kurā netiek vērtēta personas vaina noziedzīga nodarījuma

144izdarīšanā.

145Apstrīdētā norma Pieteikumu iesniedzējiem neierobežo

146Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz

147taisnīgu tiesu. Personas tiesības efektīvi īstenot tiesības uz

148savu mantu ir nodrošinātas ne tikai tiesvedības procesa laikā,

149bet jau kopš brīža, kad mantai uzlikts arests. Proti, no brīža,

150kad pieņemts lēmums par aresta uzlikšanu mantai, tās īpašniekam

151ir tiesības informēt procesa virzītāju par jebkuru jautājumu,

152tostarp tiesības iesniegt pierādījumus par mantas likumīgo

153izcelsmi.

154Kasācijas instances tiesai ir būtiska loma tiesību normu

155iztulkošanā un piemērošanā. Tai ir jānodrošina vienveidīga

156tiesību normu iztulkošanas un piemērošanas prakse, nevis

157jāpārvērtē pierādījumi, kurus vērtējušas zemāku instanču tiesas.

158Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir vērsts tikai uz konkrētajā

159kriminālprocesā esošo mantisko jautājumu noregulēšanu, tātad,

160paredzot pārsūdzību kasācijas kārtībā, netiktu nodrošināts šā

161īpašā procesa mērķis. Proti, ja rajona (pilsētas) tiesa pieņemtu

162lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, bet

163apgabaltiesa pieņemtu lēmumu atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu,

164tad pat tādā gadījumā, ja būtu paredzēta pārsūdzība kasācijas

165kārtībā, netiktu nodrošināta apgabaltiesas lēmumā norādīto

166pierādījumu pārvērtēšana pēc būtības, jo šāda pārvērtēšana

167neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.

1686. Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda,

169ka Direktīvas 2014/42/ES 8. panta 6. punktā ietvertie tiesību

170aizsardzības pasākumi daļā, kas attiecas uz pārsūdzības tiesību

171nodrošināšanu atsevišķi izdalītā konfiskācijas procesā, nav

172pienācīgi ieviesti un pārņemti Latvijas tiesiskajā

173regulējumā.

174Tā kā process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izņēmums no

175mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā,

176šādu procesu var regulēt atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz ātru

177un efektīvu tā mērķa sasniegšanu. Tādējādi nevar uzskatīt, ka

178likumdevējs, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu neparedzot

179iespēju pārsūdzēt lēmumu kasācijas kārtībā, būtu rīkojies

180acīmredzami neatbilstoši taisnīgas tiesas principam.

181Tomēr Direktīvas 2014/42/ES 8. panta 6. punktā ietvertais

182nosacījums, ka personai, pret kuru tiek vērsta konfiskācija, ir

183jābūt nodrošinātām efektīvām iespējām pārsūdzēt tiesā

184konfiskācijas rīkojumu, viennozīmīgi norāda uz to, ka personai

185vajag būt nodrošinātai iespējai pārsūdzēt tādu tiesas lēmumu, ar

186kuru tās īpašums tiek galīgi atsavināts. Apstrīdētā norma,

187atbilstoši kurai apgabaltiesas pieņemtais lēmums nav pārsūdzams,

188ir absolūta un galīga. Līdz ar to tādos faktiskajos un

189tiesiskajos apstākļos kā izskatāmajā lietā, kurā manta pirmo

190reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta ar apgabaltiesas

191lēmumu, ir secināms, ka Pieteikumu iesniedzējiem nav tikusi

192nodrošināta efektīva tiesību aizsardzība.

1937. Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

194uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta

195pirmajam teikumam.

196Senāts jau norādījis, ka kasācijas kārtībā nav pārbaudāmi

197kasācijas protesta un sūdzības iesniedzēju apsvērumi par citādu

198lietas apstākļu novērtējumu, nekā to veikusi apgabaltiesa. Proti,

199kasācijas instances tiesa veic tikai tiesas nolēmuma tiesiskuma

200pārbaudi, bet neskata lietu pēc būtības, nespriež par faktiem un

201nevērtē lietā esošos pierādījumus no jauna. Tādējādi kasācijas

202instances paredzēšana procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nebūtu

203lietderīga. Savukārt apgabaltiesas kompetences ierobežošana,

204paredzot tai iespēju vienīgi atcelt rajona (pilsētas) tiesas

205nolēmumu, faktiski nenodrošinātu Direktīvas 8. panta 6. punktā

206noteikto prasību ievērošanu, jo rajona (pilsētas) tiesai būtu

207saistoši apgabaltiesas paustie apsvērumi. Tādējādi tiesības uz

208taisnīgu tiesu un sprieduma pārskatīšanu augstākā instancē tiek

209pilnībā nodrošinātas ar divām tiesu instancēm.

210Sakarā ar Direktīvas 2014/42/ES piemērošanu Ģenerālprokuratūra

211vērš uzmanību uz spriedumā lietā C-319/19 norādīto, ka Direktīva

2122014/42/ES ir tiesību akts, ar kuru dalībvalstīm uzlikts

213pienākums ieviest kopēju noteikumu minimumu attiecībā uz

214nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, lai

215atvieglotu kriminālprocesa ietvaros tiesas izdotu konfiskācijas

216rīkojumu savstarpējo atzīšanu. Taču Direktīva 2014/42/ES

217nereglamentē nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu

218konfiskāciju, ko kāda dalībvalsts tiesa uzdevusi veikt tādā

219procedūrā, kura neattiecas uz viena vai vairāku noziedzīgu

220nodarījumu konstatēšanu, vai uzreiz pēc šādas procedūras.

2218. Pieaicinātā persona - Finanšu izlūkošanas

222dienests - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

22392. panta pirmajam teikumam.

224Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu primāri tiek vērtēts tas,

225vai manta ir noziedzīgi iegūta. Ja manta tiek atzīta par

226noziedzīgi iegūtu, tiek risināts jautājums par turpmāko rīcību ar

227šo mantu, un šī rīcība var būt ne tikai mantas konfiskācija

228valsts labā, bet arī noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušās

229personas aizsardzība, atdodot mantu tās likumīgajam īpašniekam.

230Tādēļ šādos procesos ir būtiski nodrošināt savlaicīgu mantisko

231jautājumu atrisināšanu. Turklāt uzmanība jāpievērš spriedumā

232lietā C-319/19 izdarītajam secinājumam, ka Direktīva 2014/42/ES

233nav attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, kas

234tiek veikta procesā, kurš vērsts vienīgi uz mantas noziedzīgas

235izcelsmes konstatēšanu un kurā nenotiek vēršanās pret prezumēto

236noziedzīga nodarījuma izdarītāju, kā arī netiek veikti pasākumi

237šīs personas iespējamai notiesāšanai.

2389. Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

239padome - uzskata, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz

240iespēju pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, ar kuru manta pirmo reizi

241atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, neatbilst Satversmes

24292. panta pirmajam teikumam.

243Latvijas Zvērinātu advokātu padome piekrīt tiesībsarga

244atzinumā par pārbaudes lietu Nr. 2020-40-4AD konstatētajam, ka

245Direktīvas 2014/42/ES 8. panta 6. punkts interpretējams tādējādi,

246ka valstij ir pienākums radīt iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu,

247kas uzskatāms par konfiskācijas rīkojumu atbilstoši minētās

248normas tiešajai gramatiskajai nozīmei. Attiecīgi tāds tiesas

249lēmums, ar kuru netiktu piemērota mantas konfiskācija, piemēram,

250labvēlīgs rajona (pilsētas) tiesas lēmums par procesa par

251noziedzīgi iegūtu mantu izbeigšanu, nebūtu uzskatāms par

252konfiskācijas rīkojumu Direktīvas 2014/42/ES izpratnē.

253Apstrīdētā norma ir pietiekami skaidri formulēta un

254nepārprotama, un persona var izprast no tās izrietošo tiesību un

255pienākumu saturu, kā arī paredzēt tās piemērošanas sekas. Tomēr

256apstrīdētā norma neatbilst Latvijai saistošajām Eiropas

257Savienības tiesību prasībām, jo tajā nav pienācīgi ieviesti

258Direktīvas 2014/42/ES 8. panta 6. punktā ietvertie tiesību

259aizsardzības pasākumi attiecībā uz pārsūdzības tiesību

260nodrošināšanu atsevišķi izdalītā konfiskācijas procesā.

261Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

262leģitīmais mērķis ir nodrošināt savlaicīgu un uz procesa

263ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos mantisko

264jautājumu atrisināšanu. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir

265piemēroti šā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tomēr šo mērķi tādā

266pašā kvalitātē var sasniegt arī ar citiem līdzekļiem, piemēram,

267sašaurinot apgabaltiesas kompetenci vai ieviešot kasācijas

268instanci procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

269Latvijas Zvērinātu advokātu padome pievienojas Pieteikumu

270iesniedzēju viedoklim, ka labums, ko gūst sabiedrība no

271apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma, nav

272lielāks par personai nodarīto kaitējumu. Primāri visas

273sabiedrības interesēs ir objektīvs un taisnīgs tiesas process par

274noziedzīgi iegūtu mantu, un tikai sekundāri sabiedrībai varētu

275būt interese par procesa ekonomiju un lietas paātrinātu

276izskatīšanu. Procesa apzināta steidzināšana var ietekmēt procesa

277kvalitāti un radīt pamatotas šaubas par procesa taisnīgu

278norisi.

27910. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

280Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docents

281zvērināts advokāts Dr. iur. Jānis Rozenbergs -

282uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta

283pirmajam teikumam.

284Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

285leģitīmie mērķi ir savlaicīga un uz procesa ekonomijas interesēm

286vērsta kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu atrisināšana,

287citu personu tiesību aizsardzība, kā arī tiesību uz

288kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ievērošana.

289Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti šo leģitīmo mērķu

290sasniegšanai. Tomēr leģitīmos mērķus līdzvērtīgā kvalitātē ir

291iespējams sasniegt arī ar citiem līdzekļiem, piemēram, atjaunojot

292kasācijas instanci procesā par noziedzīgi iegūtu mantu vai

293sašaurinot apgabaltiesas kompetenci.

294Turklāt sabiedrības ieguvums no regulējuma, kas neparedz

295apgabaltiesas lēmuma pārsūdzību procesā par noziedzīgi iegūtu

296mantu, nekompensē indivīdam ar apstrīdētajā normā ietverto

297pamattiesību ierobežojumu nodarīto kaitējumu. Situācijā, kad

298rajona (pilsētas) tiesa pieņem lēmumu, ar kuru process par

299noziedzīgi iegūtu mantu tiek izbeigts, savukārt apgabaltiesa

300nolemj atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt, ar mantu

301saistītajai personai tiek pilnībā liegta iespēja aizsargāt savas

302īpašuma tiesības pret nelikumīgu apgabaltiesas lēmumu. Proti, tai

303būtībā nav iespēju atspēkot tos apgabaltiesas motīvus, kuri

304bijuši pamatā mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un tās

305konfiskācijai.

30611. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

307Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors

308Dr. iur. Gunārs Kūtris - uzskata, ka apstrīdētā norma

309neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

310Gadījumā, kad rajona (pilsētas) tiesa ir nolēmusi izbeigt

311procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, jo tās noziedzīgā izcelsme

312nav pierādīta, savukārt apgabaltiesa ir atcēlusi šo lēmumu un

313atzinusi mantu par noziedzīgi iegūtu, Satversmes 92. pantā

314ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības netiek

315nodrošinātas. Šāds apgabaltiesas lēmums, ar kuru manta pirmo

316reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, ir rīkojums par

317mantas konfiskāciju.

318Nebūtu korekti secināt, ka procesā, kurā jau bijis tiesas

319spriedums par kādas personas vainu noziegumā, aizskartā mantas

320īpašnieka tiesības tiktu aizsargātas vairāk nekā tādas pašas

321personas tiesības konfiskācijas procesā, kurā pirms tam nav bijis

322tiesas spriedums par kāda nozieguma izdarīšanu. Tādēļ Direktīvas

3232014/42/ES 8. pantā noteiktā efektīvā iespēja pārsūdzēt tiesā

324konfiskācijas rīkojumu ir atzīstama par obligātu prasību visos

325gadījumos, kad persona pirmo reizi saskaras ar rīkojumu par tās

326mantas konfiskāciju.

327Apstrīdētā norma ir vērsta uz to, lai sekmētu atsevišķa

328procesuāla jautājuma ātrāku atrisināšanu. Tomēr procesuālās

329ekonomijas princips nedrīkst prevalēt pār citiem principiem. To

330pašu mērķi ir iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības

331mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, atjaunojot normatīvajā

332regulējumā sākotnējo kārtību, kas ļāva pārsūdzēt apgabaltiesas

333lēmumu, vai paredzot, ka tādā gadījumā, ja apgabaltiesas

334viedoklis par mantas noziedzīgo izcelsmi atšķiras no rajona

335(pilsētas) tiesas lēmumā izdarītajiem secinājumiem, apgabaltiesai

336ir pienākums atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nodot

337lietu atkārtotai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā, motivēti

338norādot, kuri pierādījumi, pēc tās ieskata, prasa atkārtotu

339izvērtēšanu.

34012. Pieaicinātās personas - Latvijas Universitātes

341Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu

342katedras vadītājs un docents Dr. iur. Arnis Buka un

343docents Dr. iur. Edmunds Broks - norāda, ka Direktīva

3442014/42/ES neregulē konfiskāciju, ko kāda dalībvalsts tiesa

345uzdevusi veikt tādā procedūrā, kura neattiecas uz viena vai

346vairāku noziedzīgu nodarījumu konstatēšanu.

347Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-319/19 ir

348ierobežojusi Direktīvas 2014/42/ES piemērošanas jomu. Tā

349norādījusi, ka Direktīva 2014/42/ES ir piemērojama tad, ja

350izpildās divi kritēriji. Pirmkārt, nodarījumam, saistībā ar kuru

351tiek veikta konfiskācija, ir jābūt Eiropas Savienības līmenī

352saskaņotam Direktīvas 2014/42/ES 3. pantā minētajos Eiropas

353Savienības tiesību aktos. Un, otrkārt, tā ir piemērojama tikai

354tādam konfiskācijas procesam, kurā attiecībā uz noziedzīgo

355nodarījumu ir pasludināts galīgs un notiesājošs spriedums.

35613. Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

357universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Mg. iur.

358Andrejs Ņikiforovs - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

359Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

360Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu mērķis ir nevis konfiscēt

361noziedzīgi iegūto mantu valsts labā pēc iespējas īsākā termiņā,

362bet atjaunot cietušajai personai pretlikumīgi atņemtās vai

363ierobežotās īpašuma tiesības. Tas izskaidro nepieciešamību

364noteikt īsākus procesuālos termiņus, ierobežot pieeju lietas

365materiāliem, kā arī paredzēt iespēju pārsūdzēt rajona (pilsētas)

366tiesas lēmumu tikai apgabaltiesā.

367Rajona (pilsētas) tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu ir

368pārsūdzams apgabaltiesā. Apgabaltiesai ir pieejami visi lietas

369materiāli, paskaidrojumi, kas bija pieejami rajona (pilsētas)

370tiesai, kā arī rajona (pilsētas) tiesas nolēmums, sūdzība,

371protests un, iespējams, arī papildu paskaidrojumi un pierādījumi.

372Tādējādi apgabaltiesas rīcībā, izskatot lietas materiālus procesā

373par noziedzīgi iegūtu mantu, ir lielāks informācijas apjoms, nekā

374bija pieejams rajona (pilsētas) tiesai. Kasācijas instances

375paredzēšana procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nebūtu nedz

376tiesiski pamatota, nedz lietderīga no cietušās personas viedokļa,

377jo ne tikai noslogotu tiesu sistēmu, bet arī padarītu procesu par

378noziedzīgi iegūtu mantu par mazāk efektīvu līdzekli īpašuma

379tiesību aizsardzībai.

380Tomēr Mg. iur. Andrejs Ņikiforovs vērš uzmanību uz to,

381ka praksē vairumā gadījumu, kad ar mantu saistītā persona saņem

382lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un

383izdalīšanu no kriminālprocesa, šāds lēmums nesatur ne precīzu

384predikatīvā noziedzīga nodarījuma identifikāciju, ne

385pierādījumus, kas liecinātu par mantas saistību ar noziedzīgu

386nodarījumu, ne arī norādes uz noziedzīga nodarījuma izdarītājiem.

387Proti, šāds lēmums nesatur nekādu tiešu informāciju, kas ļautu

388mantu objektīvi uzskatīt par noziedzīgi iegūtu.

38914. Satversmes tiesa, izskatot lietu rakstveida

390procesā, 2023. gada 31. janvārī pieņēma lēmumu uzdot Eiropas

391Savienības Tiesai jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai un

392apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas

393Savienības Tiesas nolēmums.

394Eiropas Savienības Tiesa 2024. gada 4. oktobrī pasludināja

395spriedumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23

396"1Dream u.c.". Tā nosprieda, ka Direktīva 2014/42/ES un

397Pamatlēmums 2005/212/TI jāinterpretē tādējādi, ka šo tiesību aktu

398piemērošanas jomā neietilpst valsts tiesiskais regulējums, kas

399paredz iespēju tāda kriminālprocesa gaitā, kura mērķis ir

400noskaidrot, vai persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu,

401uzsākt procesu, lai, pamatojoties uz krimināllietas materiāliem,

402lemtu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja šis

403konfiskācijas process neattiecas uz šāda noziedzīga nodarījuma

404konstatāciju un ja pat nav neviena ar attiecīgās personas slimību

405vai bēguļošanu saistīta iemesla, kura dēļ tā nevarētu ierasties

406tiesā.

40715. Satversmes tiesa 2024. gada 13. novembrī atjaunoja

408tiesvedību lietā Nr. 2021-44-01. Pēc tiesvedības atjaunošanas

409Pieteikumu iesniedzēji Artjoms Zujevs (Artem Zuev) un

410ārvalstīs reģistrēts komersants Produktech Engineering AG

411izteikuši viedokli par lietas materiāliem.

412Pieteikumu iesniedzēji norādīja: nebūtu pieļaujams tas, ka

413mantas īpašniekiem tiek nodrošināts zemāks pamattiesību

414aizsardzības standarts tikai tādēļ vien, ka sevišķais

415kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu mantu neietilpst Direktīvas

4162014/42/ES un Pamatlēmuma 2005/212/TI tvērumā. Minētajos Eiropas

417Savienības tiesību aktos ietvertie minimālie noteikumi attiecībā

418uz personām paredzētiem aizsargpasākumiem ir attiecināmi arī uz

419sevišķo procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un vērtējami

420Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā.

421Secinājumu

422daļa

42316. Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka:

424"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

425intereses taisnīgā tiesā."

42616.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā

427norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām

428tiesībām uz taisnīgu tiesu. Proti, Pieteikumu iesniedzējiem esot

429liegtas tiesības pārbaudīt tāda apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu,

430ar kuru viņiem piederošā manta pirmo reizi atzīta par noziedzīgi

431iegūtu un konfiscēta, jo saskaņā ar apstrīdēto normu šāds

432apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

433Apstrīdētā norma ir daļa no Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā

434noteiktā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskā regulējuma.

435Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu uz personu, kas saistīta ar

436šo mantu, ir attiecināmas tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas

437(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā

438Nr. 2016-13-01 10. punktu). Taisnīga tiesa kā pienācīgs,

439tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver vairākas

440savstarpēji saistītas tiesības, tostarp arī tiesības uz

441pārsūdzību (sal.: Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta

442sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 28.1. punkts).

443Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

444judikatūru, jau vairākkārt atzinusi, ka procesā par noziedzīgi

445iegūtu mantu uz personu, kas saistīta ar mantu, ir attiecināms

446Konvencijas 6. pants tā darbības civiltiesiskajā aspektā (sk.,

447piemēram, Satversmes tiesas 2025. gada 19. februāra sprieduma

448lietā Nr. 2022-01-01 19.2. punktu). Tādējādi uz minēto

449procesu neattiecas Konvencijas 7. protokola 2. pantā noteiktā

450prasība nodrošināt notiesājoša sprieduma pārsūdzību vismaz vienā

451instancē. Attiecībā uz Konvencijas 6. pantu tā darbības

452civiltiesiskajā aspektā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā

453norādīts, ka tas neuzliek pienākumu dalībvalstīm visos gadījumos

454izveidot kasācijas vai apelācijas instances tiesas, tomēr tad, ja

455šādas tiesas tiek izveidotas, tām savā darbībā jāievēro

456Konvencijas 6. pants (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību

457tiesas 1970. gada 17. janvāra sprieduma lietā "Delcourt v.

458Belgium", pieteikums Nr. 2689/65, 25.-26. punktu).

459Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās normas

460atbilstība Satversmes 92. panta pirmajam teikumam būtu vērtējama

461kopsakarā ar Hartas 47. pantu, Direktīvas 2014/42/ES 8. panta 1.

462un 6. punktu, kā arī Pamatlēmuma 2005/212/TI 4. pantu. Tomēr

463Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Direktīvas 2014/42/ES un

464Pamatlēmuma 2005/212/TI piemērošanas jomā neietilpst tāds valsts

465tiesiskais regulējums, kāds ietverts apstrīdētajā normā (sk.

466Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 4. oktobra sprieduma

467apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 "1Dream u.

468c." 89. punktu). Uz Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā

469ietverto procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējumu attiecas

470Hartas 47. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14.

471novembra regula 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un

472konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu. Vērtējot apstrīdētās

473normas satversmību, jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Līguma par

474Eiropas Savienību 6. panta 3. punktu un Hartas 52. panta 3.

475punktu pamattiesības, kas garantētas Konvencijā un izriet no

476dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir

477uzskatāmas par Eiropas Savienības vispārējiem tiesību principiem

478un Hartā ietverto Konvencijā garantētajām tiesībām atbilstošo

479tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā Konvencijā noteiktajām

480tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2025. gada 19. februāra

481sprieduma lietā Nr. 2022-01-01 19.3. punktu).

482Tādējādi izskatāmajā lietā Satversmes tiesa pārbaudīs

483apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

484teikumam kopsakarā ar prasībām, kas noteiktas Hartas 47. pantā un

485Konvencijas 6. panta 1. punktā tā civiltiesiskajā aspektā.

48616.2. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumdevējs,

487ievērojot savas rīcības brīvības robežas, kas izriet no Latvijas

488tiesību sistēmas un valstij saistošiem starptautiskajiem

489cilvēktiesību standartiem, var noteikt tādas lietu kategorijas,

490kurās tiesas nolēmumi nav pārsūdzami (sk. Satversmes tiesas

4912015. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2014-23-01 10.

492punktu). Tādējādi Satversmes 92. panta pirmais teikums

493neparedz valstij pienākumu visās lietu kategorijās noteikt

494personai tiesības uz pārsūdzību augstākas instances tiesā, ja

495zemākās instances tiesā ir bijis nodrošināts pienācīgs tiesas

496process (sal.: Satversmes tiesas 2016. gada 28. septembra

497sprieduma lietā Nr. 2016-01-01 9. punkts).

498Tātad, lai izskatāmajā lietā noskaidrotu, vai apstrīdētā norma

499atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesa

500pārbaudīs:

5011) kāds ir likumdevēja mērķis procesa par noziedzīgi iegūtu

502mantu regulēšanā un kāds ir šā procesa raksturs;

5032) vai personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, jo īpaši

504apgabaltiesā, tiek nodrošināts taisnīgs tiesas process.

50517. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētā norma atbilst

506Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz

507taisnīgu tiesu, Satversmes tiesai vispirms jānoskaidro, kāds ir

508likumdevēja mērķis konkrētās lietu kategorijas regulēšanā un kāds

509ir tās lietu kategorijas raksturs, kuras ietvaros tiesas nolēmums

510tiek pieņemts.

51117.1. Kriminālprocesā vienlaikus ar jautājumiem par

512personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā var būt

513nepieciešams risināt jautājumus, kas skar personas mantiskās

514intereses, arī īpašuma tiesības. Tomēr noziedzīgu nodarījumu

515izmeklēšana nereti ir sarežģīts un ilgstošs process, kurā vajag

516lemt par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un par turpmāku

517rīcību ar šo mantu, negaidot galīgo nolēmumu kriminālprocesā.

518Tāpēc Kriminālprocesa likumā ir paredzēts, ka mantiskie jautājumi

519var tikt risināti ne tikai pamata kriminālprocesā, bet arī

520procesā par noziedzīgi iegūtu mantu (sk. Satversmes tiesas

5212017. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-10-01 20.1.

522punktu).

523Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana cietušajam vai konfiskācija

524nodrošina tiesiskuma atjaunošanu un sabiedrības interešu

525ievērošanu. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka arī Latvijas

526starptautiskās saistības ietver pienākumu izveidot tādu tiesisko

527regulējumu, kas nodrošinātu, ka noziedzīgi iegūta manta tiek

528konfiscēta. Noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta, lai persona

529no tās negūtu labumu un nevarētu netaisni iedzīvoties noziedzīga

530nodarījuma rezultātā. Arī tad, ja kriminālprocesā netiek

531konstatēta personas vaina, noziedzīgas darbības nevar radīt tai

532finansiālu labumu. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai piemīt

533arī atturoša un korektīva ietekme, tā kalpo tam, lai novērstu

534noziedzīgas darbības sekas un pēc iespējas atjaunotu stāvokli,

535kāds bija pirms noziedzīgās darbības izdarīšanas. Lai pildītu

536minētos uzdevumus, noziedzīgi iegūta manta ir jāizņem no

537civiltiesiskās apgrozības - tas ir mantas konfiskācijas galvenais

538mērķis (sal.: Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija sprieduma

539lietā Nr. 2021-18-01 26.2.-26.3. punkts).

540Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmā daļa noteic, ka

541izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram ir

542tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu

543savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt

544no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un

545uzsākt procesu, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) pierādījumu kopums

546dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta vai kurai uzlikts

547arests, ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu

548nodarījumu; 2) objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana

549tiesai tuvākajā laikā nav iespējama vai tas var radīt būtiskus

550neattaisnotus izdevumus.

551Līdz ar to likumdevēja mērķis, izdalot mantisko jautājumu

552vērtēšanu atsevišķā procesā, bija nodrošināt savlaicīgu un uz

553procesa ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos

554mantisko jautājumu atrisināšanu (sk. Satversmes tiesas 2017.

555gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-10-01 20.2.

556punktu), proti, izņemt noziedzīgi iegūtu mantu no

557civiltiesiskās apgrozības pēc iespējas efektīvākā procesā.

55817.2. Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir atsevišķs,

559no pamata kriminālprocesa nodalīts process. Šim procesam ir

560raksturīgs tas, ka tajā netiek noskaidrota personas vaina, bet

561gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai saistību ar

562noziedzīgu nodarījumu. Process par noziedzīgi iegūtu mantu

563atbilst doktrīnā atzītajam šāda sevišķā procesa apzīmējumam

564"process par lietu" (sal.: Satversmes tiesas 2022.

565gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01 26.1. punkts).

566Arī tiesu praksē tiek atzīts, ka procesā par noziedzīgi iegūtu

567mantu ir jāvērtē mantas izcelsme un tas, vai pastāv apstākļi,

568kuru dēļ šo mantu var atzīt par noziedzīgi iegūtu, nevis tas, vai

569persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (sk., piemēram,

570Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 21.

571maija lēmumu lietā Nr. 11816005518).

572Turklāt šajā procesā jautājums par mantas izcelsmi tiek

573izlemts galīgi. Proti, ja pirmstiesas kriminālprocesā ir bijis

574process par noziedzīgi iegūtu mantu un tiesa ir atzinusi mantu

575par noziedzīgi iegūtu, tad tiesai pamata kriminālprocesā šis

576jautājums atkārtoti vairs nav jāizlemj.

577Tātad process par noziedzīgi iegūtu mantu ir atsevišķs un

578nošķirts process, kurā tiesa izlemj tikai vienu lietā radušos

579jautājumu - mantisko jautājumu.

58017.3. Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izņēmums

581no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata

582kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi

583noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu

584sasniegšanu.

585Pieteikumu iesniedzēji un vairākas lietā pieaicinātās personas

586norāda, ka mantisko jautājumu ātra un efektīva atrisināšana nav

587procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pašmērķis. Neesot samērīgi

588tas, ka, izskatot jautājumu par mantas noziedzīgo izcelsmi pamata

589kriminālprocesā, personai tiek nodrošinātas tiesības pārsūdzēt

590apgabaltiesas lēmumu, savukārt procesā par noziedzīgi iegūtu

591mantu tai šādas tiesības netiek nodrošinātas. Lai ievērotu

592personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nodrošinātu

593vienveidīgu procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanas

594praksi, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu vajagot paredzēt

595iespēju pārsūdzēt kasācijas instances tiesā vismaz tādu

596apgabaltiesas lēmumu, ar kuru manta pirmo reizi atzīta par

597noziedzīgi iegūtu un konfiscēta.

598Savukārt Saeima norāda: tas vien, ka procesā par noziedzīgi

599iegūtu mantu uz personu, kas saistīta ar mantu, ir attiecināmas

600no Konvencijas 6. panta 1. punkta un Satversmes 92. panta pirmā

601teikuma izrietošās tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas,

602nenozīmē, ka šajā procesā ir nodrošināma kasācijas instance.

603Proti, nedz no Konvencijas 6. panta 1. punkta, nedz Satversmes

60492. panta pirmā teikuma neizriet prasība ieviest kasācijas

605instanci procesā par noziedzīgi iegūtu mantu vai prasība

606nodrošināt iespēju pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, ar kuru pēc

607personai labvēlīga rajona (pilsētas) tiesas lēmuma pārsūdzēšanas

608manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu.

609Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka likumdevējam demokrātiskā

610tiesiskā valstī, pieņemot procesuālos likumus, ir rīcības brīvība

611gan noteikt attiecīgos procesos skatāmo lietu kategorijas, gan

612arī lemt par dažādu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību. Tāpat

613likumdevējam ir tiesības noteikt pamattiesībām atbilstošu lietu

614izskatīšanas, tostarp nolēmumu pārsūdzēšanas, kārtību (sk.,

615piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

616Nr. 2010-01-01 17. punktu).

617Kasācijas instance pilda īpašu funkciju, un tai ir publiski

618tiesisks raksturs, kas vērsts uz materiālo un procesuālo tiesību

619normu vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu visā valstī (sk.

620Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr.

6212003-04-01 secinājumu daļas 2.1. punktu). Taču kasācijas

622instances tiesas kompetencē neietilpst lietas materiālos esošo

623pierādījumu pārbaude un pārvērtēšana, kā arī tā nepārbauda

624kasācijas sūdzībā vai protestā norādītos apsvērumus par citādu

625lietas apstākļu novērtējumu nekā tas, ko sniegusi apelācijas

626instances tiesa (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2006.

627gada 17. janvāra lēmuma lietā Nr. SKK-8/2006 7. lp.).

628Līdz 2009. gada 1. jūlijam, kad spēkā stājās apstrīdētā norma,

629Kriminālprocesa likuma 631. pants paredzēja, ka pirmās instances

630tiesas pieņemtais lēmums procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir

631pārsūdzams apelācijas instances tiesā vispārējā kārtībā. Tātad

632sākotnēji likumdevējs procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

633attiecībā uz tiesu pieņemto lēmumu pārsūdzības iespējām bija

634noteicis vispārējo kārtību, citstarp paredzot apelācijas

635instances tiesas lēmuma pārsūdzību kasācijas kārtībā (sk.

636Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 6. marta lēmuma lietā Nr.

637SKK-93/2008 4. lp.).

638Ņemot vērā to, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek

639izskatīts jautājums par mantas izcelsmi, kā arī to, ka šis

640process veidots tā, lai nodrošinātu iespējami ātrāku un

641efektīvāku mantisko jautājumu atrisināšanu, likumdevējs, pieņemot

642apstrīdēto normu, nolēma turpmāk noteikt mantisko jautājumu

643izskatīšanu tikai divās instancēs. Tādējādi apstrīdētajā normā

644ietvertais regulējums ir viens no līdzekļiem, ar kuriem tiek

645panākta mantisko jautājumu ātrāka un efektīvāka atrisināšana.

646Turklāt Satversmes tiesa jau ir secinājusi: lai arī mantiskie

647jautājumi var tikt risināti gan procesā par noziedzīgi iegūtu

648mantu, gan pamata kriminālprocesā, ir jāatzīst, ka, ņemot vērā

649procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atšķirīgo būtību un mērķi,

650nav pamata abus šos procesus salīdzināt (sk. Satversmes tiesas

6512017. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-10-01 20.2.

652punktu).

653Līdz ar to process par noziedzīgi

654iegūtu mantu ir sevišķs, no pamata kriminālprocesa nošķirts

655process, kas vērsts vienīgi uz procesa ekonomijas interesēs

656balstītu kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu

657atrisināšanu.

65818. Pēc tam, kad noskaidrots mērķis, ar kādu

659likumdevējs regulē procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī šā

660procesa raksturs, Satversmes tiesai ir jāpārbauda tas, vai

661personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, jo īpaši

662apgabaltiesā, tiek nodrošināts taisnīgs tiesas process.

663Tiesiskas valsts princips prasa, lai lietas tiktu izskatītas

664tādā kārtībā, kas nodrošinātu to taisnīgu un objektīvu

665izspriešanu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra

666sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 32. punktu). Lietas

667izskatīšanas procedūra ir taisnīga, ja ir ievērota prasība

668nodrošināt personai tiesības tikt uzklausītai un tiesības

669pilnvērtīgi izmantot iespēju iesniegt pierādījumus (sk.

670Satversmes tiesas 2016. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr.

6712016-01-01 10. punktu). Turklāt Satversmes 92. panta pirmais

672teikums prasa ikvienā tiesvedības procesā nodrošināt pušu

673līdzvērtīgu iespēju principa piemērošanu attiecīgās tiesvedības

674procesa raksturam atbilstošā veidā (sk. Satversmes tiesas

6752025. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-01-01 19.5.

676punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi: tas,

677kā Konvencijas 6. panta 1. punkts piemērojams apelācijas un

678kasācijas instances tiesās, ir atkarīgs no attiecīgās lietu

679kategorijas īpašā rakstura, un ir jāņem vērā viss tiesvedības

680process kopumā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 5.

681aprīļa sprieduma lietā "Zubac v. Croatia", pieteikums

682Nr. 40160/12, 82. punktu).

68318.1. Kriminālprocesa likuma regulējums attiecībā uz

684procesu par noziedzīgi iegūtu mantu kopš 2009. gada 1. jūlija,

685kad spēkā stājās apstrīdētā norma, ir vairākkārt grozīts.

686Pieteikumu iesniedzēju procesi par noziedzīgi iegūtu mantu

687risinājās laikposmā no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 10.

688novembrim (turpmāk - attiecīgais laikposms). Tādējādi Satversmes

689tiesa vispirms aplūkos attiecīgajā laikposmā spēkā bijušo

690procesu, kādā apgabaltiesā tika izskatīta sūdzība vai protests

691par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu

692mantu.

69318.1.1. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 631. panta

694otrajai daļai sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas

695lēmumu izskata apgabaltiesa triju tiesnešu sastāvā šā likuma 629.

696pantā noteiktajā termiņā un kārtībā, pirmo uzklausot sūdzības vai

697protesta iesniedzēju.

698Kriminālprocesa likuma 629. pants attiecīgajā laikposmā

699paredzēja, ka tiesnesim pēc tam, kad tiesā saņemts lēmums par

700procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu, ir pienākums

701noteikt tiesas sēdes laiku un vietu, uzaicināt uz tiesas sēdi

702procesa virzītāju, prokuroru, kā arī Kriminālprocesa likuma 628.

703pantā noteiktās ar mantu saistītās personas un šai tiesas sēdei

704jānotiek 10 dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas

705tiesā. Lai nodrošinātu izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību,

706process skatāms slēgtā tiesas sēdē, un tajā tiek uzklausīts

707procesa virzītājs, prokurors, pārējās uzaicinātās un ieradušās

708personas, to pārstāvji vai aizstāvji. Turklāt tiesas sēdē procesā

709iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt noraidījumus

710vai lūgumus, iesniegt pierādījumus, iesniegt tiesai rakstveida

711paskaidrojumus, kā arī piedalīties citu tiesas procesa gaitā

712radušos jautājumu izskatīšanā.

713Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības tikt uzklausītam

714tiek īstenotas vairākos veidos, piemēram, kā tiesības saņemt

715pilnīgu informāciju par pretējās puses izteikto viedokli,

716savāktajiem pierādījumiem un faktiem, kā arī tiesības sagaidīt,

717ka tiesas nolēmums, ievērojot pušu izteikto viedokli, tiks

718argumentēts. Turklāt minētās tiesības ietver arī personas

719tiesības izteikties par faktiem un tiesību jautājumiem. Šo

720tiesību īstenošana jānodrošina vismaz rakstveidā (sk.

721Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr.

7222016-06-01 33.1. punktu).

723Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 629. pantu attiecīgajā

724laikposmā ar mantu saistītajai personai bija nodrošinātas

725tiesības piedalīties tiesas sēdē, kurā tika izskatīta sūdzība vai

726protests par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu. Šai personai, tās

727pārstāvim vai aizstāvim bija nodrošinātas tiesības iepazīties ar

728tiesā iesniegto sūdzību vai protestu, iesniegt rakstveida

729paskaidrojumus par to un tiesas sēdē izteikties par sūdzību vai

730protestu, kā arī par tiesas sēdē procesa virzītāja vai prokurora

731paustajiem apsvērumiem. Turklāt ar mantu saistītajai personai

732bija nodrošinātas tiesības iesniegt apgabaltiesā papildu

733pierādījumus, kuri pamato mantas likumīgo izcelsmi un kurus tā

734nebija iesniegusi rajona (pilsētas) tiesā.

735Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka atbilstoši Kriminālprocesa

736likuma 630. pantam apgabaltiesai nav tiesību pieņemt lēmumu, ar

737kuru tā kā pirmā atzīst mantu par noziedzīgi iegūtu. Saskaņā ar

738minēto normu apgabaltiesa esot tiesīga vai nu atstāt negrozītu

739rajona (pilsētas) tiesas lēmumu, vai pieņemt lēmumu, ar kuru tā

740izbeidz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, ja rajona (pilsētas)

741tiesa ir atzinusi mantu par noziedzīgi iegūtu. Tomēr, pat ja

742apgabaltiesai šādas tiesības ir, taisnīgs regulējums procesā par

743noziedzīgi iegūtu mantu būtu tāds regulējums, kas sašaurinātu

744apgabaltiesas kompetenci, ļaujot tai vai nu atstāt negrozītu

745rajona (pilsētas) tiesas lēmumu, vai arī to atcelt un nosūtīt

746materiālus jaunai izskatīšanai. Turklāt apgabaltiesas lēmumi, ar

747kuriem Pieteikumu iesniedzēju manta ir atzīta par noziedzīgi

748iegūtu, neesot bijuši pietiekami pamatoti. Proti, tajos neesot

749pienācīgi vērtēti visi lietas materiāli, tostarp Pieteikumu

750iesniedzēju iesniegtie pierādījumi.

751Attiecībā uz to, vai apgabaltiesa, taisot lēmumus Pieteikumu

752iesniedzēju procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, pienācīgi

753vērtēja visus lietas materiālus, Satversmes tiesa jau ir

754norādījusi, ka tiesību normu piemērošanas tiesiskuma kontrole

755neietilpst tās kompetencē (sk., piemēram, Satversmes tiesas

7562016. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. 2016-01-01 10.2.

757punktu). Vienlaikus apgabaltiesai, taisot lēmumu, atbilstoši

758Kriminālprocesa likuma prasībām ir pienākums pamatot savu

759viedokli.

760Apstrīdētā norma nosaka: izskatot sūdzību vai protestu,

761apgabaltiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un

762pieņemt kādu no Kriminālprocesa likuma 630. pantā minētajiem

763lēmumiem, kurš nav pārsūdzams. Šā likuma 630. pants attiecīgajā

764laikposmā paredzēja, ka tiesai, izskatot materiālus par

765noziedzīgi iegūtu mantu, jāizlemj: 1) vai manta ir noziedzīgi

766iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu; 2) vai ir zināms

767mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs; 3) vai kādai personai

768ir likumīgas tiesības uz mantu; 4) rīcība ar noziedzīgi iegūtu

769mantu. Ja tiesa atzīst, ka mantas saistība ar noziedzīgu

770nodarījumu nav pierādīta vai mantas izcelsme nav noziedzīga, tā

771pieņem lēmumu izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

772Savukārt tad, ja tiesa pieņem lēmumu izbeigt procesu par

773noziedzīgi iegūtu mantu tādā kriminālprocesā, kas izbeigts uz

774personu nereabilitējoša pamata, tā papildus lemj arī par mantas

775aresta atcelšanu.

776No minētā secināms, ka attiecīgajā laikposmā apgabaltiesai

777tāpat kā rajona (pilsētas) tiesai bija pienākums vērtēt visus

778materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un no jauna lemt par to,

779vai manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu

780nodarījumu. Proti, apgabaltiesai bija jāizlemj - atstāt spēkā

781rajona (pilsētas) tiesas lēmumu vai to atcelt un taisīt jaunu

782lēmumu pēc būtības, kas var ietvert arī gadījumu, kad tā, pretēji

783rajona (pilsētas) tiesai, atzīst mantu par noziedzīgi iegūtu un

784to konfiscē.

785Satversmes tiesa jau ir konstatējusi, ka apgabaltiesas

786kompetence procesā par noziedzīgi iegūtu mantu neaprobežojas

787tikai ar tiesību jautājumu pārskatīšanu, jo tā atkārtoti pārbauda

788lietas faktus un vērtē pierādījumus par tiem (sk. Satversmes

789tiesas 2025. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2023-40-01

79010.2. punktu). Atšķirībā no rajona (pilsētas) tiesas,

791apgabaltiesas rīcībā bija lielāks materiālu apjoms, jo papildus

792tiem materiāliem, kas iesniegti un izskatīti rajona (pilsētas)

793tiesā, apgabaltiesai bija pienākums izskatīt arī sūdzību vai

794protestu, kā arī procesā iesaistīto personu iesniegtos rakstveida

795paskaidrojumus, ja tādi tika iesniegti. Taču lietā vērtējamie

796faktu un tiesību jautājumi šādā gadījumā pēc būtības bija tie

797paši, kas tika skatīti rajona (pilsētas) tiesā, un tādējādi

798jautājums par mantas izcelsmi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

799pēc būtības tika izskatīts divās tiesu instancēs.

800Jāņem vērā, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa

801attiecīgajā laikposmā paredzēja procesā iesaistīto personu

802tiesības iesniegt apgabaltiesā arī jaunus pierādījumus par mantas

803izcelsmi. Tādējādi atsevišķos gadījumos dažus pierādījumus

804apgabaltiesa varētu būt vērtējusi kā pirmā un vienīgā

805instance.

806Tomēr apgabaltiesa pati par sevi ir augstākas instances tiesa,

807kurā lēmumi tiek pieņemti triju tiesnešu sastāvā jeb koleģiāli.

808Koleģialitātes principa mērķis ir vispusīga attiecīgajā lietā

809būtisko faktu un tiesību jautājumu apsvēršana, tos apspriežot un

810rodot atbilstošu tiesisku risinājumu. Šis mērķis tiek sasniegts,

811koleģiāli izvērtējot iespējamos risinājumus un nonākot pie

812taisnīga rezultāta (sal.: Satversmes tiesas 2018. gada 14.

813jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-23-01 13.3. punkts). Tādējādi

814arī koleģialitāte ir viens no principiem, kas garantē tiesas

815objektivitāti un kalpo kā personas tiesību aizsardzības papildu

816garantija. Turklāt, kā jau iepriekš šajā spriedumā tika norādīts,

817no Latvijai saistošām starptautiskajām saistībām cilvēktiesību

818jomā neizriet prasība procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

819nodrošināt lietas izskatīšanu pēc būtības divās tiesu

820instancēs.

821Tādējādi kārtība, kādā attiecīgajā laikposmā apgabaltiesā tika

822izskatīta sūdzība vai protests par rajona (pilsētas) tiesas

823lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, nodrošināja personai

824tiesības tikt uzklausītai un tiesības pilnvērtīgi izmantot

825iespēju iesniegt pierādījumus.

82618.1.2. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir

827jānodrošina arī pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana.

828Pušu līdzvērtīgu iespēju princips procesā par noziedzīgi iegūtu

829mantu, no vienas puses, paredz visiem tā dalībniekiem iespēju

830izklāstīt lietas apstākļus un, no otras puses, liedz kādam no

831dalībniekiem piešķirt būtiskas priekšrocības (sk. Satversmes

832tiesas 2025. gada 25. februāra sprieduma lietā Nr. 2022-01-01

83319.1. punktu).

834Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 629. panta trešo un ceturto

835daļu attiecīgajā laikposmā visām procesā par noziedzīgi iegūtu

836mantu iesaistītajām personām bija nodrošinātas vienādas tiesības

837izteikties tiesas sēdē, pieteikt noraidījumus vai lūgumus,

838iesniegt pierādījumus, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus,

839kā arī piedalīties citu tiesas procesa gaitā radušos jautājumu

840izskatīšanā. Šīs procesuālās tiesības procesā iesaistītajām pusēm

841bija vienādi nodrošinātas gan rajona (pilsētas) tiesā, gan

842apgabaltiesā.

843Lai ar mantu saistītā persona varētu iesniegt pierādījumus par

844mantas izcelsmes likumību, tai jābūt zināmiem faktiem, kas ir

845pamatā procesa virzītāja pieņēmumam par mantas noziedzīgu

846izcelsmi. Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtā daļa regulē

847lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi

848iegūtu mantu materiāliem. Satversmes tiesa jau atzina, ka minētā

849panta ceturtā un piektā daļa, tostarp attiecīgajā laikposmā,

850nodrošināja ar mantu saistītās personas tiesības iepazīties ar

851procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem tādā apjomā, lai

852tiktu nodrošināta tās pamattiesību ievērošana (sal.:

853Satversmes tiesas 2025. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr.

8542022-01-01 20.4. punkts). Tas, vai un kādā apmērā procesa

855virzītājs katrā individuālā gadījumā lēmumā par procesa par

856noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu, protestā vai sūdzībā par

857rajona (pilsētas) tiesas lēmumu ir norādījis pierādījumus, kas

858pamato tā pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi, ir tiesību

859normu piemērošanas jautājums, un Satversmes tiesa to

860nepārbauda.

861Tāpat Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Kriminālprocesa

862likuma regulējums procesā par noziedzīgi iegūtu mantu paredz, ka

863mantas izcelsmes pierādīšanas pienākums ir dalīts starp procesa

864virzītāju un ar mantu saistīto personu. Proti, pierādījumi, kas

865pamato pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi, ir jāsniedz

866procesa virzītājam, savukārt pierādījumi par to, ka mantai ir

867likumīga izcelsme, - ar mantu saistītajai personai. Šāds

868regulējums neizjauc pušu tiesību līdzsvaru un ar mantu

869saistītajai personai nerada nesamērīgu pierādīšanas slogu (sk.

870Satversmes tiesas 2025. gada 14. marta sprieduma lietā Nr.

8712022-32-01 18. punktu).

872Tātad procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteiktā kārtība,

873kādā attiecīgajā laikposmā apgabaltiesā tika izskatīta sūdzība

874vai protests par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu, nodrošināja arī

875pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu.

876Līdz ar to Kriminālprocesa likumā

877noteiktā kārtība, kādā attiecīgajā laikposmā tika izskatīta

878sūdzība vai protests par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu procesā

879par noziedzīgi iegūtu mantu, nodrošināja personai taisnīgu tiesas

880procesu.

88118.2. Ar 2022. gada 6. oktobra likumu "Grozījumi

882Kriminālprocesa likumā" (turpmāk - 2022. gada 6. oktobra

883grozījumi) un 2024. gada 19. septembra likumu "Grozījumi

884Kriminālprocesa likumā" (turpmāk - 2024. gada 19. septembra

885grozījumi) ir citstarp izdarīti grozījumi tiesību normās, kas

886regulē kārtību, kādā apgabaltiesā tiek izskatīta sūdzība vai

887protests par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu.

888Ar 2022. gada 6. oktobra grozījumiem tika mainīta

889Kriminālprocesa 629. panta ceturtajā daļā noteiktā pierādījumu

890iesniegšanas kārtība. Šobrīd minētā norma noteic, ka tiesas

891procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības pieteikt

892noraidījumus vai lūgumus, iesniegt rajona (pilsētas) tiesai

893pierādījumus, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, kā arī

894piedalīties citu tiesas procesa gaitā radušos jautājumu

895izskatīšanā. Tādējādi ar Kriminālprocesa 629. panta ceturto daļu

896ir ierobežota pierādījumu iesniegšana, jo lietas dalībniekiem ir

897dotas tiesības iesniegt pierādījumus attiecībā uz mantu tikai

898rajona (pilsētas) tiesā.

899Turklāt ar 2022. gada 6. oktobra grozījumiem Kriminālprocesa

900likuma 631. pants tika papildināts ar ceturto daļu, kas paredz

901apgabaltiesas pienākumu atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un

902nosūtīt materiālus jaunai izskatīšanai, ja apgabaltiesa, izskatot

903sūdzību vai protestu, konstatē kādu Kriminālprocesa likuma

904pārkāpumu, kuru pati nevar novērst. Proti, līdz 2022. gada 6.

905oktobra grozījumu spēkā stāšanās dienai gadījumā, ja apgabaltiesa

906secināja, ka rajona (pilsētas) tiesa, pieņemot lēmumu, kādus

907konkrētus pierādījumus vispār nav vērtējusi, tā varēja pieņemt

908tikai divus lēmumus - atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu vai

909izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Savukārt šobrīd

910apgabaltiesai, ja tā secina, ka rajona (pilsētas) tiesa nav

911vērtējusi kādus konkrētus pierādījumus, saskaņā ar

912Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturto daļu ir pienākums

913atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nosūtīt materiālus

914jaunai izskatīšanai, tādējādi nodrošinot pierādījumu vērtēšanu

915divās tiesu instancēs (sk. 13. Saeimas likumprojekta Nr. 1323

916"Grozījumi Kriminālprocesa likumā" anotāciju. Pieejama

91713. Saeimas likumprojektu arhīvā, tīmekļvietnē:

918saeima.lv).

919Savukārt ar 2024. gada 19. septembra grozījumiem

920Kriminālprocesa likuma 629. panta otrās daļas pirmajā teikumā

921paredzēts, ka tiesas sēdei jānotiek 30 dienu laikā pēc procesa

922virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā. Līdz šo grozījumu spēkā

923stāšanās dienai minētā norma noteica, ka tiesas sēdei jānotiek 10

924dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā. Tā kā

925Kriminālprocesa likuma 629. panta nosacījumi attiecas arī uz

926procesa norisi apgabaltiesā, tad arī tiesas sēdei, kurā tiek

927izskatīta iesniegtā sūdzība vai protests par rajona (pilsētas)

928tiesas lēmumu, ir jānotiek 30 dienu laikā pēc sūdzības vai

929protesta saņemšanas tiesā. Tāpat ar 2024. gada 19. septembra

930grozījumiem Kriminālprocesa likuma 631. pants tika papildināts ar

931piekto daļu, kas paredz apgabaltiesas tiesības atcelt rajona

932(pilsētas) tiesas lēmumu un nodot materiālus jaunai izskatīšanai

933arī tad, ja procesā iesaistītā persona ir iesniegusi

934pierādījumus, kurus objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams

935iesniegt rajona (pilsētas) tiesai.

936Viens no 2022. gada 6. oktobra grozījumu mērķiem bija

937nodrošināt to, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu gan rajona

938(pilsētas) tiesā, gan apgabaltiesā tiek vērtēti vieni un tie paši

939pierādījumi, tādējādi nodrošinot jautājuma par mantas izcelsmi

940izskatīšanu pēc būtības divās tiesu instancēs (sk. Satversmes

941tiesas 2025. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2023-40-01

94210.2. punktu). Taču līdz Kriminālprocesa likuma 631. panta

943piektās daļas spēkā stāšanās dienai - 2024. gada 22. oktobrim -

944šāds regulējums liedza procesā iesaistītajām personām iesniegt

945apgabaltiesā arī tādus pierādījumus, kurus tās objektīvu iemeslu

946dēļ nevarēja iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

947Satversmes tiesa jau secināja, ka Kriminālprocesa likuma 631.

948panta ceturtā daļa, kas ļauj apgabaltiesai atcelt rajona

949(pilsētas) tiesas lēmumu, ja tā konstatē kādu Kriminālprocesa

950likuma pārkāpumu, kuru pati nevar novērst, neattiecas uz

951gadījumiem, kad rajona (pilsētas) tiesā kāds pierādījums nav

952iesniegts objektīvu iemeslu dēļ. Līdz ar to Satversmes tiesa

953atzina, ka ar mantu saistītajai personai šādos apstākļos netika

954nodrošināta pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana un

955Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa, ciktāl tā līdz

956Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas spēkā stāšanās

957dienai - 2024. gada 22. oktobrim - nenodrošināja personai

958tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus

959apgabaltiesā, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

960(sk. Satversmes tiesas 2025. gada 24. februāra sprieduma lietā

961Nr. 2023-40-01 10.2.2. un 13. punktu).

962Tomēr līdz ar Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas

963spēkā stāšanos likumdevējs ir nodrošinājis to, ka procesā par

964noziedzīgi iegūtu mantu iesaistītajām personām ir tiesības

965iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ja tie objektīvu apstākļu dēļ

966nevarēja tikt iesniegti rajona (pilsētas) tiesā, un ka šo

967pierādījumu ietekmi uz lēmumu vērtē tiesa. Apgabaltiesai ir

968pienākums katrā konkrētajā gadījumā vērtēt un noskaidrot, vai tas

969fakts, ka pierādījumi netika savlaicīgi iesniegti rajona

970(pilsētas) tiesā, ir kvalificējams kā objektīvu apstākļu

971izraisīta situācija vai, piemēram, kā personas apzināta rīcība

972procesa novilcināšanai.

973Tādējādi šobrīd spēkā esošais procesa par noziedzīgi iegūtu

974mantu regulējums, kas paredz kārtību, kādā apgabaltiesā tiek

975izskatīta sūdzība vai protests par rajona (pilsētas) tiesas

976lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, nodrošina personai tiesības

977tikt uzklausītai, tiesības izmantot iespēju iesniegt

978pierādījumus, kā arī pušu līdzvērtīgu iespēju principa

979ievērošanu. Šis regulējums paredz lietu par noziedzīgi iegūtu

980mantu izskatīšanu pēc būtības divās tiesu instancēs. Turklāt tas

981paredz apgabaltiesas pienākumu un tiesības noteiktos gadījumos

982atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nosūtīt materiālus

983jaunai izskatīšanai, kā arī neliedz apgabaltiesai, izvērtējot

984lietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, pretēji rajona

985(pilsētas) tiesas lemtajam, atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu un

986to konfiscēt.

987Līdz ar to likumdevējs procesā par

988noziedzīgi iegūtu mantu apgabaltiesā ir nodrošinājis personai

989taisnīgu tiesas procesu.

99019. Ņemot vērā visu minēto, ir secināms, ka process par

991noziedzīgi iegūtu mantu ir tāds process, kas izdalīts no pamata

992kriminālprocesa konkrēta mērķa - savlaicīgas un uz procesa

993ekonomijas interesēm vērstas kriminālprocesā radušos mantisko

994jautājumu atrisināšanas - labad. Nedz no Satversmes 92. panta

995pirmā teikuma, nedz Latvijai saistošām starptautiskajām saistībām

996cilvēktiesību jomā neizriet prasība nodrošināt to, ka

997apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts procesā par noziedzīgi iegūtu

998mantu, var tikt pārsūdzēts augstākā instancē. Personai procesā

999par noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp apgabaltiesā, kura izskata

1000sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par

1001noziedzīgi iegūtu mantu, tiek nodrošināts taisnīgs tiesas

1002process.

1003Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

1004Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

1005Nolēmumu

1006daļa

1007Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

1008Satversmes tiesa

1009nosprieda:

1010atzīt Kriminālprocesa likuma 631.

1011panta trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

101292. panta pirmajam teikumam.

1013Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

1014Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

1015Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

1016Kucina