14. pants

Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem ir regulēta Kriminālprocesa likuma trīspadsmitās

sadaļas "Spēkā esošu nolēmumu jauna izskatīšana" 62.

nodaļā.

Kriminālprocesa likuma 655. panta pirmā daļa noteic, ka

atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums

vai lēmums, vai prokurora priekšraksts par sodu, var sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem. Šā panta otrajā daļā ir izsmeļoši

noteikti pieci pamati kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem jeb pieci jaunatklāto apstākļu veidi,

proti:

1) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora

priekšrakstu par sodu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti

nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums,

tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību

protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu

viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma

pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora

priekšrakstu par sodu atzīta tiesneša, prokurora vai izmeklētāja

noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma

pieņemšanai;

3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi

tiesai vai prokuroram un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk

konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona nav vainīga vai

izdarījusi vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas,

par kuru tā notiesāta vai tai piemērots prokurora priekšraksts

par sodu, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas

vainu, attiecībā uz kuru kriminālprocess bijis izbeigts;

4) Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās

interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata spēkā

stājies nolēmums;

5) starptautiskas tiesu institūcijas atzinums par to, ka

Latvijas nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai

saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

Kriminālprocesa likuma 656. pantā ir noteikti termiņi

kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

un to aprēķināšanas kārtība, savukārt 657. pantā reglamentēta

kārtība, kādā ierosināma procedūra - kriminālprocesa atjaunošana

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 657. panta otro daļu

kriminālprocesā iesaistītās personas vai to pārstāvji ir tiesīgi

iesniegt pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem. Savukārt

gadījumā, ja cita kriminālprocesa gaitā ir iegūta informācija par

kādu no Kriminālprocesa likuma 655. panta otrajā daļā

noteiktajiem apstākļiem, prokurors ir tiesīgs pēc savas

iniciatīvas uzsākt jaunatklātu apstākļu esamības pārbaudi [sk.

arī: Kalnmeiers Ē. Prokurora darbības, atjaunojot procesu sakarā

ar jaunatklātiem apstākļiem. Grām: Kūtris G. (zin. red.)

Rokasgrāmata kriminālprocesā prokuroriem. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2010, 259. lpp.]. Tātad ierosināt jautājumu par

kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir

iespējams gan pēc kriminālprocesā iesaistīto personu vai to

pārstāvju pieteikumiem, gan pēc prokurora iniciatīvas. No lietas

materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēji apšauba

apstrīdētajās normās noteikto kārtību tieši attiecībā uz

notiesātās personas pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem

izskatīšanu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 47. lp.).

Ja kriminālprocesā iesaistītā persona vēlas panākt

kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem,

tai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 657. panta trešajai daļai

jāvēršas ar pieteikumu pie prokurora pēc sākotnējā

kriminālprocesa izskatīšanas vietas. Izskatot personas pieteikumu

par jaunatklātiem apstākļiem, prokurors pārliecinās, vai ir

konstatējams kāds no Kriminālprocesa likuma 655. panta otrajā

daļā noteiktajiem pamatiem jeb jaunatklātiem apstākļiem. Ja

prokurors uzskata, ka jaunatklāti apstākļi nav konstatējami, viņš

pieņem lēmumu par atteikšanos atjaunot kriminālprocesu sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem. Savukārt tad, ja, pēc prokurora

ieskata, jaunatklāti apstākļi ir konstatējami, viņš veic

izmeklēšanu saistībā ar tiem, sagatavo atzinumu un virza šo

jautājumu izskatīšanai tiesā vai - gadījumā, kad personai tika

piemērots prokurora priekšraksts par sodu, -

Ģenerālprokuratūrai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 658.1 panta

pirmajai daļai par prokurora priekšraksta par sodu atcelšanu

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un kriminālprocesa atjaunošanu

lemj Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta

virsprokurors vai ģenerālprokurors. Savukārt saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 660. panta piekto daļu par spēkā esoša

tiesas nolēmuma atcelšanu un kriminālprocesa atjaunošanu pēc tam,

kad prokurors sagatavojis atzinumu un iesniedzis attiecīgos

materiālus, ir tiesīga lemt vienīgi tiesa. Ievērojot to, ka

kriminālprocesa atjaunošana ir sevišķa procesuāla stadija, arī

tiesā lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

notiek nevis vispārējā krimināllietām noteiktā kārtībā, bet gan

kārtībā, kādā izskata lietas kasācijas instances tiesā mutvārdu

procesā, ar atsevišķiem izņēmumiem, kas noteikti Kriminālprocesa

likuma 660. panta ceturtajā daļā.

Tādējādi likumdevējs ir noteicis tiesisko pamatu

kriminālprocesa atjaunošanai, subjektus, kas ir tiesīgi ierosināt

jautājumu par kriminālprocesa atjaunošanu, attiecīgos procesuālos

termiņus, amatpersonas un institūcijas, kas izlemj jautājumu par

kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem,

kā arī šādu jautājumu izlemšanas procesuālo kārtību.