15. pants

Pirms galīgi tiek izlemts jautājums par spēkā esoša

nolēmuma atcelšanu un kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem, tiek veikta saņemtās informācijas

pārbaude un jaunatklāto apstākļu izmeklēšana. Šajā sākotnējā

posmā izšķirošā loma ir prokuroram.

Latvijā prokuratūra ir tiesu varas institūcija un saskaņā ar

likuma "Par tiesu varu" 106.1 panta pirmo

daļu prokurori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas. Šāds

prokuratūras statuss ir radīts ar mērķi nodrošināt prokuratūras

neatkarību no izpildvaras, pēc iespējas tuvinot prokurora statusu

tiesneša statusam. No vienas puses, prokuratūra ir vienota,

centralizēta triju pakāpju iestāžu sistēma, ko vada

ģenerālprokurors, bet, no otras puses, - prokuratūras funkcijas

patstāvīgi un vienpersoniski veic prokuratūras amatpersonas, tas

ir, prokurori (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra

sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 10., 12.1. un 12.2.

punktu).

Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas galvenais uzdevums ir

uzraudzīt likumības ievērošanu, tāpēc tai ir būtiska loma

tiesiskuma nodrošināšanā, tostarp personu tiesību aizsardzībā. No

Prokuratūras likuma 2. panta izriet, ka likumdevējs prokuratūrai

noteicis divu veidu funkcijas: pirmkārt, uzraudzīt un veikt

pirmstiesas izmeklēšanu, uzsākt un veikt kriminālvajāšanu,

uzturēt valsts apsūdzību; otrkārt, likumā noteiktajā kārtībā

aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses

(sk. arī Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā

Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 7. punktu).

Personas pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšana

ietver pārbaudi, proti, noskaidrošanu: 1) vai pieteikums atbilst

tam izvirzītajām prasībām (piemēram, vai pieteikumu iesniedz

persona, kas ir tiesīga to darīt, vai tas ir parakstīts, vai ir

ievēroti piekritības noteikumi, vai ir ievērots pieteikuma

iesniegšanas termiņš, norādīts likumā noteiktais pamats

kriminālprocesa atjaunošanai, pievienoti nepieciešamie dokumenti

u.tml.); 2) vai pieteikumā norādītie apstākļi pastāv un ir

ticami; 3) vai tie agrāk nebija zināmi; 4) vai tie ir būtiski,

tas ir, kāda varētu būt to ietekme uz spēkā stājušos nolēmumu

kriminālprocesā. Augstākā tiesa norādījusi, ka nevis jebkurš

jaunatklāts apstāklis pats par sevi ir iemesls spēkā esoša

nolēmuma atcelšanai, bet gan tikai tāds apstāklis, kam bijusi

izšķiroša nozīme šā nolēmuma pieņemšanā (sk., piemēram,

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2016. gada 17. marta

lēmumu lietā Nr. SKK-J-0141-16). Tāpēc var piekrist arī

pieaicināto personu Ģenerālprokuratūras, S. Kaijas un G. Kūtra

izteiktajam viedoklim, ka šāda sākotnējā pārbaude ir

nepieciešama, lai veiktu izmeklēšanu un iegūtu pierādījumus. Tās

ir prokuroram, nevis tiesai raksturīgas funkcijas

kriminālprocesā. Tāpēc tieši prokuroram esot uzticēta minētās

pārbaudes veikšana. Ņemot vērā to, ka prokurors, izskatot

personas pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, darbojas ar

mērķi uzraudzīt likumības un personas tiesību ievērošanu, neesot

pamatots pieņēmums, ka prokurors neapstrīdami būs neobjektīvs

jaunatklāto apstākļu izvērtēšanā (sk. lietas materiālu 3. sēj.

69., 77. un 127. lp., kā arī 4. sēj. 20. lp.).

Personas pieteikuma sākotnējā pārbaude prokuratūrā ļauj

atslogot tiesas no nepamatotu pieteikumu izskatīšanas un tādā

veidā nodrošina tiesas procesa efektivitāti. Turklāt šis

sākotnējais pārbaudes posms ļauj pārliecināties galvenokārt par

likumā noteiktā kriminālprocesa atjaunošanas pamata esamību.

Tātad apstrīdētajās normās noteiktā

kārtība ir vērsta uz to, lai panāktu līdzsvaru res

judicata principa un taisnīga sprieduma kolīzijas

gadījumā.